Dalies:

“ES ir ieņēmusi aizvien nozīmīgāku lomu globāli.” INTERVIJA ar EK ģenerālsekretāri Ilzi Juhansoni

“ES ir ieņēmusi aizvien nozīmīgāku lomu globāli.” INTERVIJA ar EK ģenerālsekretāri Ilzi Juhansoni
Edijs Pālens, LETA
  • 01. Aug. 2019

No šodienas, 1. augusta, līdzšinējā Eiropas Komisijas (EK) ģenerālsekretāra vietniece, bijusī Latvijas diplomāte Ilze Juhansone sāk pildīt EK ģenerālsekretāres amata pienākumus. Tas ir augstākais iespējamais ierēdņa amats Eiropas Komisijā – Ģenerālsekretariāta loma ir pielīdzināma Valsts kancelejai Latvijā. Juhansone kopā ar diviem vietniekiem – beļģi Paskālu Leardini un francūzieti Selīnu Gaueri – vadīs Ģenerālsekretariāta darbu un nodrošinās darbu nepārtrauktību un vienmērīgu pāreju no Žana Kloda Junkera komisijas beigām līdz Urzulas fon der Leienas komisijas darba sākšanai. Šajās dienās Ilze Juhansone ārzemju braucienos pavada jaunievēlēto EK priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu, tāpēc uz “LA” jautājumiem viņa atbildēja rakstiski.

Ar ko, jūsuprāt, vēsturē ieies Junkera komisija? Ar Junkera stratēģisko plānu, neatrisinātu bēgļu krīzi vai ar breksitu?

I. Juhansone: Ja man jāraksturo priekšsēdētāja Junkera komisija, es noteikti minētu stratēģisku redzējumu, fokusu uz reformām un spēju reaģēt krīzes situācijās. Ekonomiskā situācija Eiropā ir stabilizējusies, mēs redzam ekonomisko izaugsmi septīto gadu pēc kārtas, zemākais bezdarba līmenis (6,4% ES 28), Eiropas Stratēģisko investīciju fonds ar tā 400 miljardiem papildu investīciju ir atbalstījis 945 000 mazo un vidējo uzņēmumu visā Eiropā. Ir izdevies uzlabot migrācijas pārvaldību un nopietni samazināt nelegālo migrantu plūsmu uz Eiropas Savienību (ES).

Lasītākās ziņas valstī

ES ir ieņēmusi aizvien nozīmīgāku lomu globāli.

Te kā spilgtāko piemēru var pieminēt vadošo lomu, ko ES ieņēma, lai veicinātu Parīzes klimata vienošanos.

Lai veicinātu biznesa iespējas, noslēgti vairāki nozīmīgi tirdzniecības līgumi.

Piemēram, ES–Japānas tirdzniecības līgums vien aptver trešdaļu pasaules IKP un 600 miljonu iedzīvotāju tirgu. Atceltās muitas nodevas tirdzniecības līgumos ar Kanādu un Japānu arī ļauj ietaupīt Eiropas uzņēmumiem 1,59 miljardus eiro gadā. Nenoliedzami šajos piecos gados ir bijuši ļoti sarežģīti brīži, tai skaitā – tad, kad uz jautājuma bija Grieķijas palikšana eirozonā, masveida nelegālo migrantu ierašanās ES 2015. gadā, Lielbritānijas izvēle referendumā izstāties no ES.

Neviens no tiem nav bijis viegli risināms.

Bet, neraugoties uz to, ES ir turpinājusi attīstīties, virzīties uz priekšu, kā arī rūpēties par to, kādu planētu mēs atstāsim saviem bērniem.

Vai izdevās ieviest visus EK plānotos likumprojektus? Vai pulksteņa laika mainīšana ir vienīgais, ko nepaspējāt iepriekšējā sasaukumā?

Viens no priekšsēdētāja Junkera komisijas moto ir bijis – koncentrēties uz tām lietām, ko vislabāk izdarīt ES līmenī, cenšoties izvairīties no pārmēru regulēšanas. Kopā šā mandāta laikā Eiropas Komisija ir piedāvājusi Eiropas Parlamentam (EP) un Padomei apmēram 400 likumprojektu, lielākā daļa no tiem ir arī pieņemti.

Daļa būs jāpabeidz jaunajam EP sasaukumam, jo tie ir saistīti ar nākamo ES daudzgadu budžetu.

No lietām, par kurām nav izdevies vienoties, gribu minēt kopējās Eiropas patvēruma sistēmas reformu, Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēma, kas dotu lielāku drošību finanšu sektora klientiem, Starptautiskā iepirkuma instrumentu, kas būtu nozīmīgs, lai atvieglotu Eiropas kompāniju pieeju astoņu triljonu vērtajam globālajam iepirkumu tirgum (šobrīd tas ir ļoti noslēgts un Eiropas uzņēmumi trešajās valstīs iegūst pasūtījumus tikai apmēram desmit miljardu eiro vērtībā).

Vienā vai otrā veidā šie jautājumi būs jāturpina risināt jaunajai EK.

Junkera plāna lielie projekti lielākoties gāja garām Austrumeiropas “jaunajām” dalībvalstīm. Vai varēja vainot pašas valstis par zemu aktivitāti? Uzliktais 50 miljonu eiro slieksnis projektiem, lai kvalificētos, bija par augstu. Kad to pazemināja, tad arī sākti pirmie projekti, piemēram, LU Akadēmiskais centrs.

Es nebūtu tik pesimistiska. Varbūt ir jāatkāpjas vienu soli atpakaļ un jāatceras, kā šis fonds vēsturiski radās. Ideja par Stratēģisko investīciju fondu dzima 2014. gadā, Junkera komisija darbu sāka 2014. gada 1. novembrī un jau 2015. gada 30. jūnijā padome un EP parakstīja un publicēja regulu, kas padarīja šo ideju par realitāti. Gribu piebilst, tas bija Latvijas Finanšu ministrijas kolēģu darbs prezidentūras laikā, kas ļāva to sasniegt.

Pirmo reizi ES likumdošanas vēsturē no EK priekšlikuma līdz gala lēmumam bija nepieciešami nepilni seši mēneši.

Junkers pievērsa īpašu uzmanību šā fonda darbībai, regulāri sekojot, kā veicas ar projektu piesaistīšanu un finansēšanu. Balstoties uz analīzi, tika piedāvāti labojumi. Nepilnu piecu gadu laikā Investīciju fonds ir iesaistīts lielu infrastruktūras projektu finansēšanā visās ES dalībvalstīs. Ar tā atbalstu nodrošinātas papildu investīcijas 400 miljardu eiro apmērā.

Cik tālu varētu iet militārā sadarbība jaunajā ģeopolitiskajā situācijā? Tikai kā sadarbība ar NATO vai vēl citi formāti?

Pēdējo trīs gadu laikā ES ir nopietni domājusi un strādājusi, lai nākotnē palīdzētu dalībvalstīm stiprināt to aizsardzības spējas, gan nopietni domājot par aizsardzības industrijas atbalstīšanu, gan atbalstot pasākumus militārās mobilitātes veicināšanai, gan attīstot un pilnveidojot sadarbību ar NATO.

Mainoties izaicinājumiem, ģeopolitiskajai situācijai, mainās arī uzdevumi.

Hibrīdkara draudējums, kiber­uzbrukumi, mēģinājumi ietekmēt demokrātiskos procesus gan ES dalībvalstīs, gan kaimiņvalstīs liek domāt par arvien ciešāku sadarbību ar NATO kā ikdienas nepieciešamību. Konflikti un drošības situācija Tuvajos Austrumos, Āfrikā un citur pasaulē prasa ES nopietni domāt par tās spējām un kapacitāti militārajās un civilajās misijās. Jo lielā daļā gadījumu šīs situācijas ir cieši saistītas ar ES drošību – vai tie būtu nelegālās migrācijas izaicinājumi, terorisma draudi vai citi.

Kādas iespējas saskatāt jaunā sasaukuma deputātiem padarīt Eiropu sociāli vienlīdzīgāku – piemēram, noteikt minimālās algas, sociālos standartus?

Nozīmīgs solis tika sperts šo piecu gadu laikā, dalībvalstīm un institūcijām vienojoties par Eiropas sociālo tiesību pīlāru, tā liekot pamatus daudz ciešākai sadarbībai. Ja lasām uzmanīgi EK priekšsēdētāja kandidātes Urzulas fon der Leienas politiskās vadlīnijas, tad skaidri redzams, ka viņa kā bijusī ģimenes un sociālo lietu ministre tam pievērsīs lielu uzmanību. Tas nebūs viegls uzdevums, jautājums ir gan par ekonomiskajām iespējām, nacionālo kompetenci, bet šie jautājumi noteikti būs darbakārtībā.

Vai tagad vienošanās ar padomi nav grūtāka nekā jebkad agrāk? It īpaši ņemot vērā ne jau dalībvalstu skaitu, bet Polijas un Ungārijas nostājas. Eiropas Komisija aizliedz cirst Belovežas gāršu, bet Polija turpina. ES tiesa pasludina, ka EK taisnība patvēruma meklētāju kvotu noteikšanā, bet Ungārija paziņo, ka migrantus nepieņems tik un tā. Tā vairs nav mazākuma atšķirīga nostāja, bet klaja nepakļaušanās. Vai tā ir pārvarama? Kā?

Mums, latviešiem, ir labs sakāmvārds “Strīdos dzimst patiesība”. ES lēmumu pieņemšanas sistēma ir veidota tā, lai panāktu pēc iespējas sabalansētāku rezultātu. Process sākas ar EK priekšlikumu (un, protams, mēs domājam, ka tas ir pats labākais iespējamais), bet tad šo pašu priekšlikumu analizē un papildina vienlaikus gan EP, gan padome jeb dalībvalstis un noslēgumā visiem jāvienojas par kopīgu izpratni. Nenoliedzami, ir daudzas diskusijas, kur viedokļi pat dalībvalstu vidū ir radikāli atšķirīgi, nemaz nerunājot par padomi un parlamentu. Bet tā ir daļa no procesa. Augstākā arbitrāža ir ES Tiesa. Tās spriedumu izpilde nav apspriežama.

Atbildat par sadarbību ar institūcijām. Kā vērtējat sadarbību ar Eiropas Parlamentu, kurā daudzas EK idejas tiek noraidītas vai ļoti spēcīgi mainītas? Līdz šim visus likumprojektus gatavoja EK. EP arī vēlas šādas pilnvaras. Vai un ar kādiem nosacījumiem tas ir iespējams jaunajā sasaukumā?

Līgums par ES ir skaidri noteicis kompetenču sadalījumu starp institūcijām. 17. pants noteic, ka likumdošanas iniciatīva ir uzticēta EK. EP aizvien vairāk ir ieinteresēts izmantot tās iespējas, kas ir līguma 225. pantā, proti, ja deputāti ar absolūtu vairākumu nobalso par likumdošanas rezolūciju, tad EK ir pienākums reaģēt.

EK priekšsēdētājas kandidāte savā runā EP norādīja, ka ir gatava pārskatīt EK procedūras, noteikti analizēt šādas rezolūcijas kolēģijas sēdēs un, izvērtējot subsidiaritātes, proporcionalitātes un labākas likumdošanas principus, reaģēt.

Vai ģenerālsekretāra amatam ir jābūt tik politiskam, kādu to padarīja Junkers? Attiecīgi jautājums: vai gatavojaties šai amatā strādāt tikai trīs mēnešus? Ko vēlaties padarīt šai laikā?

Ikvienas lielas organizācijas vadītājam jābūt līderim, spējīgam izskaidrot mērķus un motivēt komandu. Ja tas ir politiski, tad jā, amats ir politisks.

Komisāru kolēģija man ir uzticējusi nodrošināt pāreju starp priekšsēdētāja Junkera komisiju un priekšsēdētājas kandidātes fan der Leienas komisiju.

Tas nozīmē vairākas lietas – pašreizējās komisijas ikdienas darba nodrošināšana, turpināt darbu pie vairākiem ES nozīmīgiem jautājumiem, tādi kā ES ilgtermiņa klimata stratēģija, nākamais ES daudzgadu budžets, sagatavošanās breksitam un, protams, atbalstīt sagatavošanos jaunajam likumdošanas ciklam.

Tas sevī ietver darbu pie ES daudzgadu programmas izstrādes, politisko vadlīniju “pārtulkošanu” konkrētās likumdošanas iniciatīvās un daudzus citus uzdevumus, kas ne vienmēr ir ar milzu politisko nozīmi, bet bez kuriem raita pāreja grūti iedomājama.

Autors: LA.lv

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti