Dalies:

ES augstās amatpersonas. Ko tās dara?

ES augstās amatpersonas. Ko tās dara?
Freepik
  • 07. Jun. 2019

Eiropas Savienības dalībvalstis sākušas diskusijas par nozīmīgāko ES amatu sadali. LV portāls skaidro, kas tie ir un kādi uzdevumi tiem uzticēti.

ĪSUMĀ

  • Pēc maijā notikušajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām ES dalībvalstu pārstāvjiem jāvienojas par bloka nozīmīgāko amatu sadalījumu.
  • Par visnozīmīgākajiem ES amatiem tiek uzskatīti trīs – Eiropas Komisijas, Eiropadomes, kā arī Eiropas Centrālās bankas vadītājs.

Pēc maijā notikušajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām ES valstu politiķiem jāvienojas par kandidātiem uz svarīgāko bloka institūciju vadītāju amatiem. Tie ir Eiropas Komisijas prezidents, Eiropadomes priekšsēdētājs, Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs, ES augstais pārstāvis ārlietu un drošības jautājumos, kā arī Eiropas Centrālās bankas prezidents. Par pašiem nozīmīgākajiem posteņiem tiek uzskatīti pirmie divi – ar vislielāko ietekmi uz ES pārvaldību dažādās jomās, skaidro politoloģe, Latvijas Universitātes profesore Žaneta Ozoliņa. Vienlaikus, kā norāda biedrības “Eiropas Kustība Latvijā” prezidents Andris Gobiņš, abiem minētajiem posteņiem ietekmes ziņā līdzvērtīgs ir Eiropas Centrālās bankas prezidenta amats, ņemot vērā, ka šī iestāde veido un īsteno 28 valstu bloka ekonomikas un monetāro politiku. Savukārt salīdzinoši neliela ietekme – ar nozīmi galvenokārt Eiropas Parlamenta darbības ietvaros un reprezentatīvu lomu – ir tā spīkeram jeb Eiroparlamenta priekšsēdētājam, atzīst eksperti. Tomēr, neraugoties uz pilnvarām, ar kādām ir apveltītas minētās institūcijas, jebkurā no tām liela nozīme ir vadītāja personībai, kas ar savu darbību var gan izcelt savu posteni pārējo vidū, gan padarīt mazāk pamanāmu.

Lasītākās ziņas valstī

Eiropas Komisija

Eiropas Komisija ir ES izpildvara, lielākā no institūcijām, vienīgā, kas ir atbildīga par jaunu Eiropas tiesību aktu priekšlikumu izstrādi. Tā īsteno Eiropas Parlamenta un ES Padomes lēmumus, kopā ar Padomi un Parlamentu nosaka ES izdevumu prioritātes, sagatavo ikgadējo budžetu, ko pēc tam izskata un apstiprina Parlaments un Padome. Eiropas Komisija pārstāv visas ES valstis starptautiskās organizācijās. Komisija sastāv no 28 komisāriem, kurus uz pieciem gadiem deleģē dalībvalstis un kuri katrs uzņemas atbildību par kādu nozari.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs:

  • nosaka pamatnostādnes, saskaņā ar kurām EK strādā;
  • lemj par EK iekšējo organizāciju, nodrošinot tās konsekventu, efektīvu un koleģiālu darbību;
  • no EK locekļu vidus ieceļ priekšsēdētāja vietniekus, izņemot Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos.

EK priekšsēdētājam ir jānosaka iekšējā kārtība, kad un cik bieži EK tiekas par noteiktiem jautājumiem, un jānodrošina saturisko jautājumu virzība. Tas ir komandas darbs, ko vada priekšsēdētājs. Eiropas Komisijas prezidentu amatā uz pieciem gadiem ieceļ dalībvalstu vadītāji, Eiropas Parlamentam ar balsu vairākumu apstiprinot. Šajā amatā cilvēks var tikt ievēlēts atkārtoti. Pašlaik Eiropas Komisijas prezidents ir Žans Klods Junkers, bijušais Luksemburgas premjerministrs.

Eiropadome

Eiropadome nosaka ES vispārējās politiskās nostādnes un prioritātes. Eiropadomē pārstāvēti ES dalībvalstu vai to valdību vadītāji, Eiropadomes priekšsēdētājs, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs. Tajā notiek visaugstākā līmeņa politiskā sadarbība starp ES dalībvalstīm. Eiropadome meklē risinājumus sarežģītiem un sensitīviem jautājumiem, kurus nevar atrisināt zemākos starpvaldību sadarbības līmeņos, nosaka ES kopējo ārpolitiku un drošības politiku, ņemot vērā bloka stratēģiskās intereses un aizsardzības aspektus. Eiropadome izvirza kandidātus augstiem ES līmeņa amatiem, piemēram, Eiropas Centrālajā bankā un Komisijā, un ieceļ viņus amatā.

Eiropadomes locekļi ir 28 ES dalībvalstu vai to valdību vadītāji, Eiropadomes priekšsēdētājs un Eiropas Komisijas priekšsēdētājs.

Eiropadomes priekšsēdētājs:

  • vada Eiropadomes darbu;
  • veicina vienotību un konsensa principu Eiropadomē;
  • pēc katras Eiropadomes sanāksmes sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam.

Šo pienākumu veikšanai Eiropadomes priekšsēdētājam ir savs privātais birojs, kā arī Eiropadomei palīdz Ģenerālsekretariāts, Vispārējo politikas jautājumu direktorāts, citas institūcijas un politikas eksperti.

Eiropadomes priekšsēdētāju ar kvalificētu balsu vairākumu ievēlē Eiropadome uz 2,5 gadu termiņu, ko var atjaunot vienu reizi. Pašlaik šo amatu ieņem Donalds Tusks, bijušais Polijas premjerministrs.

Eiropas Centrālā banka

Eiropas Centrālā banka nodarbojas ar eiro valūtas pārvaldību, veido un īsteno ES ekonomikas un monetāro politiku, rūpējas par cenu un Eiropas banku sistēmas stabilitāti, neļauj tai pārsniegt noteikto normu. Eiropas Centrālās bankas locekļi ir prezidents, viceprezidents un visu ES valstu nacionālo centrālo banku vadītāji.

Eiropas Centrālās bankas prezidents:

  • vada Eiropas Centrālās bankas sēdes;
  • pārstāv banku augsta līmeņa ES un starptautiskajās sanāksmēs.

Eiropas Centrālās bankas prezidentu uz astoņiem gadiem bez iespējas amata termiņu pagarināt ieceļ Eiropadome ar kvalificētu balsu vairākumu. Pašlaik šo amatu ieņem Mario Dragi, Itālijas finansists un ekonomists.

Eiropas Ārējās darbības dienests

Eiropas Ārējās darbības dienests uztur ES diplomātiskās attiecības ar citām pasaules valstīm, kas nav ES sastāvā, un īsteno ES ārpolitiku un drošības politiku, vairojot bloka ietekmi pasaulē. Dienests atbalsta ES augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos darbību. Lisabonas līgums paredz, ka šis dienests strādā ciešā sadarbībā ar dalībvalstu diplomātiskajiem dienestiem un tā personālā ir Komisijas un ES Padomes Ģenerālsekretariāta atbilstošo struktūrvienību ierēdņi un dalībvalstu diplomātisko dienestu norīkotie darbinieki.

ES augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos:

  • ES kopējās ārpolitikas vadītājs, vada politisko dialogu ar trešajām valstīm un pauž viedokli starptautiskajās organizācijās un konferencēs;
  • vada Eiropas Ārējās darbības dienestu;
  • kā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks atbild par ārējo attiecību jomu Komisijā;
  • vada Ārlietu padomi, kurā piedalās dalībvalstu ārlietu ministri.

Augsto pārstāvi amatā ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāja piekrišanu uz pieciem gadiem ieceļ Eiropadome. Augstais pārstāvis kopā ar visas Komisijas sastāvu ir pakļauts arī apstiprināšanas procedūrai Eiropas Parlamentā. Pašreiz ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos ir Federika Mogerīni, Itālijas politiķe un diplomāte.

Eiropas Parlaments

Eiropas Parlaments ir vienīgā pilsoņu tieši vēlētā ES iestāde, kurai ir likumdevēja un uzraudzības funkcijas. Parlaments kopā ar ES Padomi apstiprina ES budžetu un pieņem ES tiesību aktus, pamatojoties uz Eiropas Komisijas priekšlikumiem. Parlaments ievēlē Eiropas Komisijas priekšsēdētāju un apstiprina komisāru kolēģiju. Parlaments var arī balsojumā nolemt, ka Komisijai izsakāma neuzticība, un tādējādi likt komisāru kolēģijai atkāpties. Parlaments pieņem lēmumus par starptautiskiem līgumiem, lemj par ES paplašināšanos. Parlaments veic visu ES iestāžu demokrātisku uzraudzību.

Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs:

  • nodrošina parlamentāro procedūru pienācīgu ievērošanu;
  • pārrauga dažādās Parlamenta darbības un komitejas;
  • pārstāv Parlamentu visos juridiskajos jautājumos un starptautiskajās attiecībās;
  • galīgajā lasījumā apstiprina ES budžetu.

Pašlaik Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs ir Antonio Tajāni, Itālijas politiķis. Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju ievēlē Eiropas Parlaments uz divarpus gadiem jeb pusi no Parlamenta pilnvaru laika. Šajā amatā var ievēlēt atkārtoti.

Autors: lvportals.lv

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti