Dalies:

EP vēlēšanas. Kā vērtēt deputātu kandidātus?

EP vēlēšanas. Kā vērtēt deputātu kandidātus?
Foto: Freepik
  • 14. May. 2019

Latviju nākamajā Eiropas Parlamenta sasaukumā pārstāvēs tikai astoņi deputāti. Katrs no tiem ir būtisks mums svarīgo jautājumu risināšanā. LV portāls skaidro, ko ņemt vērā, vērtējot deputātu kandidātus, lai izdarītu savu izvēli balsojot.

ĪSUMĀ
  • EP deputātu kandidātu nozīmīgākās priekšrocības ir pieredze un zināšanas ES lietās, svešvalodu prasmes, komunikācijas spējas un mērķtiecība.
  • EP daudz vairāk nekā nacionālajā līmenī Latvijā no deputāta tiek prasīts skaidri iestāties par noteiktām vērtībām.
  • Deputātam jātiekas un jārunā gan ar lēmumu gatavotājiem, gan lēmumu pieņēmējiem.
  • Apstākļos, kad lielākā daļa eiroparlamentāriešu ir vīrieši, salīdzinoši labākas izredzes nonākt vadošā amatā EP ir daiļā dzimuma pārstāvēm, sevišķi – labām savas jomas speciālistēm.

Kopumā Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās par astoņiem mandātiem cīnīsies 16 partijas un 246 deputāta kandidāti jeb vairāk nekā 30 kandidāti par vienu mandātu. Līdzšinējā pieredze liecina, ka EP vēlēšanās Latvijas pilsoņu izvēli lielākoties nosaka nevis politisko spēku un to programmu vērtējums, bet pieteikto kandidātu personība. LV portāla aptaujātie eksperti kā izvēles kritērijus norāda gan kandidātu pieredzi, gan personiskās īpašības un prasmes, gan izaugsmes potenciālu darbā EP. 

Līdzšinējā pieredze un specialitāte

“Cilvēks, kuram ir zināšanas par ES lietām, jo tas ļauj viņam uzreiz strādāt,” – uz vienu no svarīgākajiem izvēles kritērijiem, ko der ņemt vērā, sijājot deputātu kandidātus, norāda Latvijas Universitātes Politikas zinātnes nodaļas profesore Žaneta Ozoliņa. Turklāt būtiska šajā ziņā ir kandidāta pieredze tieši darbā EP. “Jo ilgāk esi bijis Eiropas Parlamentā, jo labākas izredzes tajā ieņemt augstāku amatu,” vērtē biedrības “Eiropas Kustība Latvijā” (EKL) prezidents Andris Gobiņš. Ja deputāts EP nav nostrādājis vismaz piecus gadus jeb vienu sasaukumu, sevi apliecinot kā atpazīstamu un kompetentu parlamentārieti, ar viņu sevišķi nerēķinās kā ar kandidātu uz nozīmīgiem posteņiem, norāda arī politoloģe, domnīcas “Providus” direktore Iveta Kažoka. Lai EP deputāta darbs būtu pilnīgs, viņam ir jāpiemīt spējai savienot Latvijas un ES jautājumus vienkop, redzēt tos kopsakarībās, rezumē Ž. Ozoliņa.

Lasītākās ziņas

Lai deputāts nonāktu, piemēram, kādas EP komitejas vadībā vai kļūtu par atbildīgo ziņotāju kādā nozīmīgā jautājumā, svarīgi, lai viņu šim postenim izvirzītu deputāta pārstāvētā Eiroparlamenta politiskā grupa, kur izvēles kritēriji, pirmkārt, būs kandidāta atbilstoša līdzšinējā pieredze EP un konkrētajai jomai piemērota kompetence, skaidro A. Gobiņš. Tieši kompetence finanšu jomā savulaik palīdzējusi Valdim Dombrovskim jau savā pirmajā sasaukumā kļūt par ietekmīgu EP ziņotāju par ES budžetu. Tātad vēlētājam vajadzētu ņemt vērā deputātu kandidātu līdzšinējo profesionālo piededzi un specialitāti, norāda EKL vadītājs, uzsverot, ka Latvijai sevišķi nozīmīgas ir ārlietu un budžeta komitejas. Savukārt I. Kažoka šo uzskaitījumu papildina, izceļot visas komitejas, kuras nodarbojas ar lokāli svarīgiem jautājumiem ES dalībvalstīs un kuru lēmumiem EP ir vismaz tikpat liela ietekme kā nacionālajām valstīm noteiktu jomu – ekonomikas, konkurences, patērētāju tiesību, lauksaimniecības – regulējumā.

Personīgās īpašības un prasmes

“Personīga līmeņa spēja būt jaukam cilvēkam, spēja veidot emocionālas personīgās saites – visi labprāt uzklausa un sarunājas ar cilvēkiem, kuri tiem šķiet personiski simpātiski,” par universālu patiesību, kas darbojas arī likumdevēju starpā, atgādina A. Gobiņš. Svarīgi, vai ir talants, spēja meklēt kompromisus starp cilvēkiem, kas nāk no dažādām valstīm, papildina I. Kažoka.

Vienlaikus, lai sekmīgi darbotos, spētu pilnvērtīgi izmantot visas iespējas, kādas savā darbā var likt lietā EP deputāts, viņam ir nepieciešams definēt skaidru mērķi, ko vēlas sasniegt, un mērķtiecība to izdarīt – “Ja tevi izmet pa durvīm, kāp atpakaļ pa logu,” uzsver EKL vadītājs. Savukārt I. Kažoka atgādina: “Labam deputātam ir jābūt gatavam pavadīt diezgan ilgu laiku, lai cīnītos par salīdzinoši tehniskiem jautājumiem, kuru jēgu ir grūti izskaidrot sabiedrībai, spēja risināt sarunas.” Turklāt, lai to varētu darīt pilnvērtīgi, deputātam nepieciešamas labas valodu zināšanas, vēlams, ne tikai angļu, bet arī citu tā dēvēto ES lielo valodu – vācu un franču – prasme, vienprātīgi norāda eksperti.

Visi labprāt uzklausa un sarunājas ar cilvēkiem, kuri tiem šķiet personiski simpātiski.

Līdztekus valodu zināšanām daudznacionālajā EP deputātam būtiskas ir arī starpkultūru komunikācijas spējas un prasmes, uzsver A. Gobiņš, paužot, ka te labākās pozīcijās ir tā dēvētie trimdas latvieši ar atbilstošu pieredzi. Uz spēju meklēt un rast kompromisu starp cilvēkiem, kuri nāk no dažādām valstīm, un prasmi pārliecināt par saviem argumentiem kā eiroparlamentārietim būtisku kvalitāti norāda arī I. Kažoka. Vienlaikus viņa uzsver: “EP daudz vairāk tiek prasīts skaidri iestāties par noteiktām vērtībām, un ārišķībai tur ir ievērojami mazāk nozīmes nekā nacionālā līmeņa politiskajā līmenī.”

Minēto īpašību nozīmīgumu eiroparlamentārieša darbā palīdz izprast, piemēram, EP ziņotāja pienākumi: katram likumprojekta priekšlikumam tiek nozīmēts ziņotājs no komitejas sastāva. Viņa darbs ir analizēt projektu, konsultēties ar attiecīgās jomas speciālistiem, ieinteresētajām pusēm un citiem komitejas deputātiem. Ziņotājs sagatavo darba dokumentus, lai apspriestu un papildinātu likumprojekta ieceri komitejā, iepazīstina pārējos deputātus ar attiecīgo likumprojekta priekšlikumu plenārsēdes laikā. Pēc tam likumprojekta priekšlikums tiek apspriests, iespējams, arī papildināts, un par to tiek balsots. Kopumā aktīvi strādājošam deputātam savā darbībā aktīvi jātiekas un jārunā gan ar lēmumu gatavotājiem, gan lēmumu pieņēmējiem, ar Eiropas Komisijas, ES Padomes, citu institūciju un dalībvalstu pārstāvjiem, rezumē A. Gobiņš.

Ietekmīgums

Jo lielāka ir deputāta ietekme uz lēmumu pieņemšanu EP, jo labākas ir viņa izredzes īstenot savus politiskos mērķus, par kuriem savukārt balojuši viņa vēlētāji. Viens no būtiskākajiem ietekmīguma rādītājiem Eiroparlamentā ir politiskā grupa, kurai deputāts izvēlas pievienoties. Jo lielāka grupa, jo lielāka ietekme, atzīst eksperti.

Patlaban no kopumā astoņām grupām EP lielākā un ietekmīgākā ar 217 vietām no kopumā 751 ir labēji centriskā Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupa. Tai ar 186 deputātiem seko kreisi centriskā Eiropas Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa. Trešais plašāk pārstāvētais politiskais spēks EP ar 76 mandātiem ir par mēreni eiroskeptisku uzskatītā Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa. “Liela grupa, liels kontaktu loks. Mazā grupā kontaktu mazāk. Taču nelielā grupā deputātam ir labākas izredzes nonākt tajā vadošās pozīcijās,” skaidro I. Kažoka, atzīstot, ka tādējādi ieguvumi, ko deputātam dod atrašanās lielā vai mazākā grupā, var līdzsvaroties.

Ja tevi izmet pa durvīm, kāp atpakaļ pa logu.

Tā kā lielākā daļa eiroparlamentāriešu ir vīrieši, salīdzinoši labākas izredzes nonākt vadošā amatā EP ir daiļā dzimuma pārstāvēm, skaidro A. Gobiņš. “EP, vulgāri izsakoties, ir veču klubiņš. Tādēļ sievietei, sevišķi, ja viņa ir jauna, glīta, ar labu izglītību un savas jomas speciāliste, iespējas, ka viņai atvērsies durvis uz redzamu amatu, ir lielākas. Šajā ziņā labas izredzes ir, piemēram, IT speciālistei Ievai Ilvesai,” vērtē EKL vadītājs. Ar katrām nākamajām vēlēšanām sieviešu īpatsvars EP ir palielinājies, pašlaik tas veido 36,4%. Tāpat deputāta ietekmīgumu nosaka viņa nostrādātais laiks EP, reputācija, kompetences, iepriekš ieņemtie amati un panākumi, tos pildot.

Pašreizējā EP sasaukumā ietekmīgākais politiķis no Latvijas bijis Roberts Zīle, secināts aprīlī publiskotajā nevalstiskās organizācijas “Vote Watch Europe” veiktajā pētījumā. Tiesa, neviens no Baltijas valstu eiroparlamentāriešiem nav ierindots pat pirmajā simtniekā. EP deputātu ietekme mērīta, vērtējot tādus politiķu darba rādītājus kā ieņemamais amats EP, ziņošana par dažādiem dokumentiem, iesaistīšanās balsojumos, piedalīšanās komitejās vai to vadīšana, nacionālās delegācijas vadība, amats politiskajā partijā, saiknes ar nacionālo valdību, dalība “Brexit” sarunās, tā dēvētās maigās varas prasmes u. c.

Vote Watch Europe” pētījumā secināts, ka par trijiem šī sasaukuma visietekmīgākajiem EP politiķiem uzskatāmi Antonio Tanjani (Antonio Tajani), Itālija, Manfrēds Vēbers (Manfred Weber), Vācija, un Roberto Gualtieri (Roberto Gualtieri), Itālija.

Izvēlei svarīgākais

Kopumā, pirms doties pie EP vēlēšanu urnas 25. maijā, vēlētājam vispirms vajadzētu tikt skaidrībā, kas tieši viņam saistībā ar ES un savas valsts nākotni tajā šķiet visbūtiskākais, piemēram, centralizēta vai mazāk centralizēta ES, ārējā drošība, vides aizsardzība, sociālā politika vai citi aspekti, skaidro A. Gobiņš. Kad tas noskaidrots, jāraugās, kura kandidāta vai politiskā spēka piedāvājums vislabāk atbilst vēlētāja interešu piepildījumam. Un visbeidzot: cik ticami no konkrētā kandidāta sagaidīt solītā izpildīšanu, tam nonākot Eiroparlamentā.  

EP vēlēšanas Latvijā notiks maija nogalē, un no Latvijas būs jāievēl astoņi deputāti.

Autors: LV portāls

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti