Dalies:

Elīna Pinto: Politiķu interese par diasporu aug

Elīna Pinto: Politiķu interese par diasporu aug
  • 13. Sep. 2018

Viedokļraksts: Elīna Pinto, Eiropas Latviešu apvienības vicepriekšsēde

Valdība un Saeima diasporas lietās ir pamazām spējušas no atturīgas retorikas pāriet pie pragmatiskiem soļiem, kuru noturīgums gan būs redzams pēc vēlēšanām. Līdz ar demogrāfisko un darbaspēka spiedienu politiķu interese par diasporu aug un, jācer, vainagosies ar saturīga un saliedējoša Diasporas likuma pieņemšanu vēl šogad.

Tradicionālajās diasporas aktivitāšu jomās kā kultūra, izglītība un vēstniecību darbs mītnes zemēs sadarbība ir bijusi ļoti laba, audzis atbalsts latviešu valodas apguvei diasporā un Dziesmu un deju svētkos piedalījās rekordskaits dalībnieku no ārvalstīm. Pakāpeniski paplašinās politiķu izpratne par diasporu kā spēlētāju arī citās nozarēs: daudzsološas ir iestrādes ekonomikas un investīciju veicināšanai ar diasporas palīdzību, jauniešu iniciatīvām un mediju satura veidošanai diasporā, kā arī zinātnieku sadarbības veicināšanai. Pēc iepriekšējā Reemigrācijas atbalsta plāna “klīniskās nāves” šis gads nesis praktiskus, lai arī polemiskus pilotprojektus atgriešanās atvieglošanai. ELA rosina tos likt par pamatu mūsdienīgai reģionu attīstības mobilitātes politikai, kas būtu pieejama ikvienam Latvijā.

Lasītākās ziņas

Politiska pretestība no atbildīgajiem ministriem vēl vērojama ar nodokļiem saistītos jautājumos un veselības aprūpes pieejamības jomā, īpaši attiecībā uz remigrējušiem senioriem. Nav skaidrs valdības redzējums saiknes uzturēšanai ar citu tautību Latvijas piederīgajiem diasporā. Vērojama kavēšanās attiecībā uz priekšlikumiem pilnveidot dzīvesvietas deklarēšanas sistēmu, kā arī mazināt barjeras reglamentēto profesiju un starptautisko organizāciju speciālistu piesaistei Latvijā atbilstoši ārvalstīs gūtajai kvalifikācijai. Šajos jautājumos valdības un Saeimas veikumu varēs novērtēt pēc Diasporas likuma pieņemšanas. Turklāt valsts budžeta pieņemšana šoziem rādīs, cik nopietni ir politiķu solījumi diasporas jautājumus iekļaut bāzes budžetā kā valsts ilgtermiņa darbības jomu.

Jauno valdību mudināsim veidot vienotu redzējumu par sadarbību ar diasporu dažādās jomās, jo ilgtermiņa stratēģijas un konkrētu prioritāšu trūkums kavē diasporas potenciāla piesaisti pašas Latvijas izaugsmes labā.

Vērtējot partiju vēlēšanu programmas diasporas politikas jomā, jāteic, ka partiju īsajās programmās diasporas jautājumiem pašsaprotami nav prioritāra vieta. Arī vēlētāju izvēle ārvalstīs nebūs atkarīga no diasporai piesolītajiem labumiem, bet gan no partijas redzējuma par Latvijas nākotni. Lai cik dažādas būtu politiskās simpātijas, pašos pamatos Latvijas pilsoņiem ārzemēs ir būtiska Latvijas neatkarība un drošība, tiesiskums un atbildīgums valsts pārvaldībā, kā arī Latvijā mītošo tuvinieku dzīves līmeņa celšanās. Atgriešanās atbalsts diasporā tiek vērtēts neviennozīmīgi, dodot priekšroku birokrātisko šķēršļu mazināšanai nevis tēriņiem no Latvijas nodokļu maksātāju līdzekļiem.

Tomēr skaitliski diaspora jau veido veselu Latvijas “novadu”, un to ignorēt politikā nozīmētu neņemt vērā Latvijas nākotnei būtisku realitāti. Partijas izvēlējušās dažādu pieeju diasporas jautājumiem. Daļa vispārīgi norāda uz emigrācijas radīto izaicinājumu Latvijas attīstībai (Saskaņa, KPV), un vairums pauž gatavību sekmēt  atgriešanos (ZZS, Jaunā Vienotība, NA, LRA, JKP, Attīstībai/PAR) un aizbraukšanu mazināt (ZZS, NA, SKG) vai pilnībā apturēt (KPV). Vairākas partijas diasporu saskata kā sadarbības partneri un vēlas stiprināt tās piederības sajūtu (JKP, Jaunā Vienotība, Attīstībai/PAR, LRA, SKG, Latviešu nacionālisti). ELA ieskatā šāda pieeja ļaus uzturēt diasporas saikni un vairot tās pienesumu Latvijai bez nosacījuma par atgriešanos kā vienīgo “pareizo” latvietību. Partiju programmās nav norāžu uz Latvijas piederīgo situāciju Brexit kontekstā, pārrobežu sociālās drošības noregulēšanu vai Eiropas Savienības mēroga pieeju mobilitātes izaicinājumu risināšanai, uz ko publiski mudinājusi ELA. Par šiem un citiem jautājumiem šogad ar ELA gan neformāli konsultējušās vairākas partijas (Jaunā Vienotība, Progresīvie, NA, LRA, Saskaņa).

Partiju Rīgas sarakstos šoreiz ir ne vien jau pazīstami trimdas izcelsmes politiķi, bet arī politikā jauni cilvēki ar ilgāku Briseles, Lielbritānijas, Īrijas vai citu valstu pieredzi. Tas varētu celt nākotnes politiskā piedāvājuma kvalitāti diasporas lietās un ārvalstu vēlētāju aktivitāti vēlēšanās. Daudzos diasporā ir apziņa, ka šīs vēlēšanas ir īpaši nozīmīgas Latvijas nākotnei, otrajā Simtgadē iesoļojot. Ja šajās vēlēšanās diasporas vēlētāji nobalsos vismaz tikpat aktīvi kā Latvijas novados, būtu pamats argumentēt, ka diasporai turpmāk izveidojams savs vēlēšanu apgabals. 

Viedokļraksts tapis projekta „3D Diaspora Domā Dara” (NR 2018./LV/DP/09) ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. 

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās zinas tēmā

Reklāmraksti