Dalies:

Elīna Pinto: Būtiski, lai ar laiku valsts atbalsts uzņēmējdarbībai tiktu nodrošināts ne tikai remigrantiem, bet arī vietējiem iedzīvotājiem

Elīna Pinto: Būtiski, lai ar laiku valsts atbalsts uzņēmējdarbībai tiktu nodrošināts ne tikai remigrantiem, bet arī vietējiem iedzīvotājiem
  • 14. Aug. 2018

Būtiski, lai ar laiku valsts atbalsts uzņēmējdarbībai tiktu nodrošināts ne tikai remigrantiem, bet arī vietējiem iedzīvotājiem, aģentūrai LETA sacīja Eiropas Latviešu apvienības (ELA) vicepriekšsēde Elīna Pinto.

Komentējot otrdien valdībā pieņemtos, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātos noteikumus, kas paredz - lai saņemtu valsts atbalstu uzņēmējdarbībai, remigrantiem 50% investīciju būs jānodrošina pašiem, Pinto uzsvēra, ka saskatāma pozitīva virzība diskusijā par remigrāciju, jo nu jau tiek runāts par reāliem pasākumiem un šis varētu būt viens no tiem.

"Diasporā uzņēmīguma potenciāls aug, ko apliecina arī pētījumi, un kopumā nodoms ir pozitīvs," sacīja ELA vicepriekšsēde, piebilstot, ka apvienība tomēr saskata, ka noteikumos ir zināmi elementi, kas varētu ierobežot pievienoto vērību, ko plānotais atbalsts varētu sniegt. Kā vienu no elementiem viņa norādīja to, ka nav īsti skaidrs mērķis, kāpēc tiek noteikti ierobežojumi noteiktām nozarēm. Piemēram, remigrācijas atbalsta pasākuma dalībnieki nevar pieteikties uz remigrācijas atbalsta pasākuma finansējumu tādās jomās kā vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un darījumi ar nekustamo īpašumu.

Lasītākās ziņas

"Tas, ka netiks atbalstīta alkohola vai azartspēļu uzņēmējdarbība, ir apsveicami, tomēr citu nozaru izslēgšana, piemēram, darbības ar nekustamo īpašumu vai elektroapgādi, varētu apdraudēt augstas pievienotās vērtības gūšanu," sacīja Pinto, skaidrojot, ka nozaru ierobežojums attiektos uz jomām, kurās ārzemēs jau veiksmīgi darbojas dažādi latviešu uzņēmēji, kas atraduši inovatīvus risinājumus vai, piemēram, viedus risinājumus siltumapgādē, taču nespēs savu darbību pārnest uz Latviju.

Bažas esot arī par noteikumos paredzēto līdzfinansējuma daļas apmēru. Viņa vērsa uzmanību, ka atbalsta apmērs varētu būt lielā mērā līdzvērtīgs administratīvajam slogam, lai administrētu uzņēmējdarbību, proti, grāmatvedības un projektu izpildes prasības. "Šāds atbalsts segtu, iespējams. tikai grāmatvedības izdevumu prasības, bet nespētu nosegt pienācīgas algas. Tas rada bažas vai šāds atbalsta apmērs spētu nest lielo pievienoto vērtību, kas tiek sagaidīta Latvijas novados," bažas pauda ELA vicepriekšsēde.

Viņasprāt, uzņēmējdarbības sākšanai Latvijā efektīvāk būtu, ja tiktu piedāvāti atbalsta instrumenti, piemēram, bezmaksas grāmatvedības rīks vai dažādi līguma paraugi, kas būtu izmantojami gan remigrējošajiem, gan Latvijas jaunajiem uzņēmējiem. Tādējādi tiktu noņemta sarežģītības nasta, kas jaunam uzņēmējam ir, sākot savu uzņēmējdarbību, kā arī, tas būtu reāls atspaids, lai uzņēmējs nenokļūtu "pelēkajā ekonomikā", pieļāva Pinto.

Viens no priekšlikumiem, ko noteikumu izstrādes gaitā iesniedza ELA, bet, kas nav atspoguļojies noteikumos, bija priekšlikums, lai noteikumos tiktu paredzēti arī kādi atbalsta pasākumi gan remigrantiem, gan arī iekšējās mobilitātes gadījumos. "Liels izaicinājums ir cilvēku pārcelšanās no Rīgas uz novadiem, kas būtu veicināma, tādēļ piedāvājām, ka šāds atbalsta mehānisms būtu piemērojams tikpat lielā mērā arī uz iekšējās mobilitātes gadījumiem. Mūsu mērķis nav, lai remigrācija kļūtu par kādu privilēģijas avotu, bet noteikumiem būtu jāveicina kopējās labklājības augšana," pārliecināta ELA vicepriekšsēde.

"Programmai ir sevi jāapliecina laikā. Viņa būtu jāpadara pieejama arī iekšējas mobilitātes gadījumā, lai neradītu privilēģijas iespaidu attiecība uz remigrantiem. Prasības cilvēkiem, kuri vēlas sākt uzņēmējdarbību un pārvietojas no viena novada uz otru vai no ārzemēm uz Latviju, ir salīdzinoši līdzīgas," skaidroja Pinto.

Šogad kopējais remigrācijas atbalsta pasākuma finansējums ir 180 000 eiro, kas sadalīts uz pieciem plānošanas reģioniem. Attiecīgi katrā plānošanas reģionā pieejamais remigrācijas atbalsta pasākuma finansējums ir 36 000 eiro. Ņemot vērā, ka viena projekta maksimālais finansējuma apmērs var būt 9000 eiro, tad katrā plānošanas reģionā finansējumu var saņemt ne mazāk kā četri projekti. Pēc Pinto domām, šogad visi līdzekļi netiks apgūti, jo tikai no septembra programma reāli sāks darbu. To, cik lielu atdevi šāds plāns sniegs, rādīs nākamais gads, viņa pieļāva.

Noteikumu pirmajā redakcijā arī bijis nosacījums, ka cilvēkam, lai saņemtu atbalstu, jābūt dzīvojušam Latvijā vismaz desmit gadus, tomēr ELA norādījusi, ka tas nemudina Latvijā atgriezties jauniešus, kas devušies līdzi saviem vecākiem. "Nedrīkstam uzlikt nosacījumus, kas ierobežotu viņu iespējas atgriezties. Tāpat ir arī trimdas pēcteči, kuriem ir spēcīga emocionālā saikne ar Latviju un arī viņi, iespējams, meklē veidus, kā Latvijā dot savu pienesumu," sacīja Pinto.

Jau vēstīts, ka VARAM izstrādāto noteikumu mērķis ir sniegt finansiālu atbalstu remigrantu saimnieciskās darbības veikšanai vai sākšanai.

Ministrija skaidro, ka remigrācijas atbalsta pasākumu mērķa grupa ir ģimenes ar bērniem, jo, balstoties uz pētījumiem, "katrs trešais remigrants dzīvo ar nepilngadīgu bērnu, un ģimene ir būtisks faktors, lai atgrieztos Latvijā". VARAM arī atgādina, ka zemā dzimstības līmeņa un iedzīvotāju izbraukšanas no valsts dēļ reģionos joprojām samazinās iedzīvotāju skaits, un laika posmā no 2013.gada līdz 2017.gadam iedzīvotāju skaits ir pieaudzis tikai Rīgas reģionā.

Līdz ar to, atsaucoties uz pētījuma rezultātiem par remigrantu vajadzībām, lai atgrieztos Latvijā, prioritāri paredzēts sniegt finansiālu atbalstu mājās atgriezties gribētāju saimnieciskās darbības ieceru īstenošanai un attīstībai vai sākšanai. Uz atbalstu pretendēt varēs iedzīvotāji, kuri atgriezušies vai plāno atgriezties uz pastāvīgu dzīvi Latvijā. Par remigrantiem tiks uzskatītas arī tās personas, kuras ir pārcēlušās vai plāno pārcelties uz Latviju pēc ilgstošas prombūtnes, proti, tie kuri fiziski nav dzīvojuši Latvijā, piemēram, bērni, kuri piedzimuši ārvalstīs un tur uzauguši.

Šogad kopējais remigrācijas atbalsta pasākuma finansējums ir 180 000 eiro, kas sadalīts uz pieciem plānošanas reģioniem. Attiecīgi katrā plānošanas reģionā pieejamais remigrācijas atbalsta pasākuma finansējums ir 36 000 eiro. Ņemot vērā, ka viena projekta maksimālais finansējuma apmērs var būt 9000 eiro, tad katrā plānošanas reģionā finansējumu var saņemt ne mazāk kā četri projekti, skaidro ministrija, norādot, ka teorētiski finansējuma saņēmēji var būt arī vairāk, ja kāda persona savas biznesa idejas īstenošanai pieprasīs mazāku summu.

Būtiskākā prasība finansējuma saņemšanai ir - personai jānodrošina piesaistītās investīcijas vismaz 50% apmērā no lūgtās naudas. Piemēram, ja personai saimnieciskās darbības iecerei nepieciešami 9000 eiro, tad ir jāpiesaista savi resursi vai ārējais finansējums vismaz 4500 eiro apmērā.

Tāpat atbalstītie noteikumi nosaka tās darbības un nozares, kurās remigrācijas atbalsta pasākuma dalībnieki nevar pieteikties uz remigrācijas atbalsta pasākuma finansējumu, piemēram, vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība, darījumi ar nekustamo īpašumu un citas.

Kā ziņots, šogad VARAM īstenojusi pilotprojektu pašvaldībās remigrācijas veicināšanai "Reģionālās remigrācijas koordinators."

Četru mēnešu laikā kopš koordinatoru tīkla izveides 587 ģimenes ir sazinājušās ar kādu no pieciem koordinatoriem ar pieprasījumu pēc informācijas. Kopējais cilvēku skaits šajā ģimenēs ir 1436 cilvēki un 601 personai ir sagatavots personalizēts informācijas piedāvājums.

Avots: LETA

Foto: Zane Bitere/LETA

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti