Dalies:

ELA rosina - pedagogu prasmju pilnveide un vienota sadarbības platforma celtu attālinātu mācību kvalitāti diasporā

ELA rosina - pedagogu prasmju pilnveide un vienota sadarbības platforma celtu attālinātu mācību kvalitāti diasporā
  • 14. May. 2020

Covid-19 pandēmija ir radījusi jaunus izaicinājumus un arī iespējas diasporas latviskās izglītības jomā. Eiropā ārpus Latvijas ir aptuveni 77 latviešu nedēļas nogales klātienes skolu ar 1942 skolēniem (tie gan ir tikai apmēram 6% no bērniem diasporā), kurus māca 454 skolotāji. Šo diasporas skolu mērķis ir uzturēt bērnos latvietību un saiknes ar Latviju, atbalstot vecākus un bērnus latviešu valodas un ar Latviju saistītu zināšanu apguvē daudzvalodu vidē mītnes zemēs. Līdzīgi kā visā pasaulē, Covid-19 radīto ierobežojumu dēļ daudzām diasporas skolām ir nācies pārstrukturēt mācību procesu attālināti. Kā uzsver Eiropas Latviešu apvienības (ELA) vadītāja Elīna Pinto, “lai sasniegtu un aizrautu bērnus ar ļoti dažādām valodas prasmēm un motivāciju, arī attālinātam mācību procesam jābūt dzīvam un interaktīvam – tam vajadzīgs prasmīgs atbalsts no skolotājiem un vecākiem, un kvalitatīvi mācību materiāli un rīki. Tas arī liktu pamatu, lai turpmāk papildu klātienes un attālinātām mācībām varētu attīstīt pilnvērtīgu tālmācības pieeju”.

ELA saziņa ar diasporas skolām liecināja, ka jaunā situācija dažādās mītnes zemēs un skolās ir ļoti atšķirīga, un vajadzīgs vienots atbalsts kvalitātes un pieejamības uzlabošanai. Tāpēc ELA sadarbībā ar Latviešu valodas aģentūru un Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības Izglītības padomi aprīlī veica plašu aptauju, lai apkopotu un analizētu skolu problēmjautājumus un ierosinājumus. Aptaujā kopumā piedalījās 28 diasporas skolu pārstāvji no Dānijas, Itālijas, Norvēģijas, Īrijas, Zviedrijas, Austrālijas, Vācijas, Spānijas, Beļģijas, Skotijas, Lielbritānijas, Francijas un Šveices. Aptaujas rīkotāji norāda, ka, balstoties uz šīs aptaujas rezultātiem, tiks plānoti turpmākie soļi un atbalsts kopīgajā ceļā uz kvalitatīvām, un pieejamām attālinātām mācībām kā klātienes mācību atbalsta formai konkrētās situācijās un gadījumos.

Aptaujas rezultāti rāda, ka 22 no 28 aptaujātajām skolām jau izmanto vai plāno uzsākt attālinātās nodarbības. Mācību process galvenokārt tiek nodrošināts, izmantojot dažādu interneta platformu palīdzību – piemēram, ZOOM, Skype, Classflow, TEAMS, WhatsApp, Youtube. Skolotāji darba procesā aktīvi izmanto arī epastu vai skolas mājas lapu, kurā uzdod darba uzdevumus skolēniem un saņem izpildītos uzdevumus.

Kā lielākos šķēršļus izmantot attālinātās mācības skolu pārstāvji norāda tehnikas (datori, printeri) un tās lietošanas pieredzes trūkumu, interneta nepietiekamu jaudu. Arī vecāku atbalsta trūkums un neieinteresētība, iespējams, pašu noslodzes dēļ, tiek minēta kā viens no šķēršļiem veiksmīgai mācību norisei.

Uz jautājumu – kāds atbalsts, materiāli vai rīki būtu noderīgi, lai šos šķēršļus novērstu un nodrošinātu attālinātās mācības – atbildēs galvenokārt ir minēta skolotāju prasmju pilnveide attālināto mācību nodrošināšanā, kā arī nepieciešamība pēc atbalsta tehnisko rīku nodrošināšanā skolotājiem (dators, jaudīgs internets). Atbildēs minēta arī vajadzība pēc bezmaksas pieejām kādai no online platformām – e-klase, Google Classroom.

Skolotāji attālināto mācību procesu visbiežāk vēlas nodrošināt interaktīvi – izmantojot interneta platformas Classflow, e-klase, Skype un Zoom. Viņi norāda, ka būtu nepieciešams atbalsts šo vietņu lietošanā. Kā galvenās darba metodes skolotāji vēlas izmantot – darba uzdevumu lapu apmaiņa ar skolēniem (uzdots – izpildīts), kopīgas platformas ar dažādiem mācību materiāliem izmantošana (audio, vizuālie utt.), kā arī individuāla asistēšana skolēnu vecākiem, sniedzot konsultācijas telefoniski vai sarakstē.

Gandrīz visi respondenti ir vienisprātis, ka būtu noderīgi un ir nepieciešams vienotā platformā kopīgot mācību materiālus ar citām diasporas skolām. Tas sniegtu iespēju dalīties gan ar saviem mācību materiāliem, gan arī iegūt jaunus. Šobrīd ir iespēja materiālus saņemt no citām skolām, kā arī iegūt informāciju dažādās platformās – piemēram, www.maciunmacies.lv.

Diasporas skolu mācībspēki norāda, ka plašāka pieeja mācību materiāliem sniedz iespēju daudzveidīgāk un skolēniem saistošāk vadīt nodarbību. Tāpēc viņi būtu pateicīgi par iespēju regulāri saņemt informāciju par piemērotu mācību materiālu pieejamību.  Norādīts, ka ir arī nepieciešamība pēc gatavām darba lapām, lai pašiem tās nav vienmēr jāgatavo. Skolotāji interesējās arī par iespējām saņemt jau gatavu attālināto mācību stundu plānus.

Uz jautājumu - Kāda veida profesionālā pilnveide/tālākizglītība Jums būtu noderīga attālinātu mācību nodrošināšanai? – 17 no 28 skolotājiem ir norādījuši skolotāju kursus, kā mācīt skolēnus attālināti (vebināru vai klātienes formā). Seši skolotāji minējuši nepieciešamību pēc rakstveida materiāliem patstāvīgai lasīšanai (metodika, labās prakses apkopojums).

Kā ierosinājumus nākotnei daži no skolotājiem ir minējuši iespēju piešķirt diasporas skolām oficiālu statusu Latvijas izglītības sistēmā, lai būtu iespēja izmantot skolām paredzētos rīkus bez maksas. Skolotāji priecātos par virtuālu semināru, kā labāk bērniem pasniegt tālmācību. Norādīts, ka sadarbība ir panākumu atslēga – tāpēc atkārtoti minēta arī nepieciešamība pēc kopīgas platformas diasporas skolām un skolotājiem.

„Balstoties uz veiktās aptaujas secinājumiem, ELA aicinājusi Izglītības un zinātnes ministrijas, Latviešu valodas aģentūras un citas diasporas organizācijas apaļā galda diskusijā vienoties par praktisko atbalstu attālināto mācību kvalitatīvai nodrošināšanai diasporas skolās. Krīzes situācija darbojas arī kā mācībstunda mums visiem – uzlabojot un, pilnveidojot mācīšanas procesu,” uzsver Māris Pūlis, ELA Izglītības nozares vadītājs. ELA šovasar plāno šai tēmai veltīt skolotāju profesionālās pilnveides un ideju koprades semināru, kas šoreiz notiks virtuālajā vidē un būs pieejams diasporas izglītotājiem visā pasaulē.

Publikācija tapusi projekta „Latvietība „3I” Identitāte, Ieguldījums, Iesaiste” (Līguma Nr.2020.LV/NVOF/MAC/055/04), ko īsteno Eiropas Latviešu apvienība, ietvaros. Tā īstenošanas laiks: 01.01.2020. – 31.10.2020. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild Eiropas Latviešu apvienība.

Informāciju sagatavoja: Rasa Saliņa, Eiropas Latviešu apvienības sabiedrisko attiecību konsultante, tālr. 29145314, e-pasts: rasa.salina@gmail.com

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti