Dalies:

ELA jaunās vadības darbs vērsts uz trīs “i”: identitāti, iesaisti un ieguldījumu

ELA jaunās vadības darbs vērsts uz trīs “i”: identitāti, iesaisti un ieguldījumu
Foto: Ekrānuzņēmums no raidījuma
  • 14. May. 2019

Eiropas Latviešu apvienībai (ELA) šogad ievēlēta jauna valde. Par apvienības prezidija priekšēdi iecelta Elīna Pinto, kura pārstāv Latviešu kopību Vācijā, savukārt par priekšsēdes vietnieku kļuvis Agnis Sauka no Latviešu biedrības Beļģijā. ELA stratēģiskie darbības virzieni būs identitāte, iesaiste un ieguldījums, Latvijas Radio 1 raidījumā “Globālais latvietis. 21. gadsimts” izstāstīja Elīna Pinto. Tāpat ELA centīsies panākt, lai cilvēki, kuri dzīvo šobrīd ārpus Latvijas, tiktu sadzirdēti, un viņi arī sajustu vēlmi līdzdarboties. Šobrīd apvienībai pievienojušās 26 biedru organizācijas no Eiropas.

E. Pinto raidījumā sacīja, ka  ELA ir tāda, kādi ir cilvēki, kas to veido. Tā ir atkarīga arī no tā, kāda ir Latvija. “Ja mēs skatāmies uz ELA dibinātāju laiku, kas ir nu jau gandrīz 70 gadus atpakaļ, tad, protams, šos cilvēkus vienoja mērķis par brīvu Latviju. Viņi darīja visu, lai uzturētu latvietību un cīnītos par Latvijas neatkarību. Šajā laikā mums ir tā privilēģija, ka Latvija ir brīva un neatkarīga. Mūsu uzdevums vairāk ir palikt daļai no tās,” teica ELA priekšsēde.

Kādi ir ELA plāni?

Turpmākie ELA darbības virzieni un prioritātes balstās uz kultūras un izglītības sakaru veicināšanu, pilsoniskās apziņas pilnveidošanu un ārvalstīs iegūtās pieredzes nodošanu Latvijai. “Mēs šobrīd esam ļoti atbildīgā posmā, jo šī prezidija sasaukuma laikā mēs ELA aizvedīsim līdz tās 70 gadu jubilejai, kas ir jau, zināms, nopietns pieturpunkts. Mēs esam arī Latvijas otrās simtgades sākumā, kad mēs varam iezīmēt tieši tos virzienus, kuros mēs tālāk varam strādāt,” stāstīja E.Pinto. Tāpat viņa informēja, ka ELA biedri vienojušies, ka stratēģiskie darbības virzieni būs apkopojami kā trīs "i": identitāte - kultūra un izglītība, iesaiste - pilsoniskā aktivitāte, dalība vēlēšanās un diasporas mediji, un ieguldījums - ekonomiskā, zinātnes diasporas sadarbība un latviešu atgriešanās Latvijā.

E.Pinto norādīja, ka zināmas pārmaiņas sabiedrībā jau ir notikušas. Piemēram, kā Latvijā tiek uztverta diaspora un kā noris saziņa vienam ar otru. Tāpat E.Pinto bilda, ka Diasporas likums liecina, ka valstij ir vēlme ar diasporas latviešiem komunicēt ilgtermiņā un arī sagaidīt tautiešus atpakaļ. “Šobrīd es kā savu uzdevumu uzskatu, pirmkārt, stiprināt pašas diasporas kopienas, lai mūsos būtu vairāk saliedētības, gan uzrunājot, gan skaidrojot Latvijas procesus, gan to, ko nozīmē līdzdarboties. Otrkārt, pāriet jaunā brieduma pakāpē, neuzskatot mūsu diasporu kā patērētājus, bet gan kā patstāvīgus ieguldītājus, kas spēj stāvēt uz droši uz savām kājām gan finansiāli, gan organizatoriski, un tieši domāt, ko mēs varam pienest kopējā labuma vārdā,” sacīja ELA priekšsēde. “Mans sapnis ir, lai cilvēki, kas dzīvo šobrīd ārpus Latvijas, tiktu sadzirdēti, lai šie cilvēki arī justu jēgu līdzdarboties, jo viss sākas un beidzas ar cilvēkiem. Nereti ir gan dažādi aizspriedumi, gan kūtrums rodas tieši no tā, ka cilvēkam ir bezspēcības sajūta un ka viņa vēstījums netiek sadzirdēts. Līdz ar to es pati esmu iecerējusi braukt pēc iespējas vairāk pie gan diasporas kopienām, gan pie īgņām, gan pie milzīgiem entuziastiem, jo svarīgākā ir saruna un līdzdarbošanās. Tas ir mans mērķis, lai mēs kļūtu patstāvīgi, brīvi un justos sadzirdēti.”

Aprīļa beigās ELA valdes pārstāvji tikās ar Latvijas valdību. Kā norādīja E.Pinto, vizīšu laikā tika pārrunāts pensiju neapliekamā minimuma nodokļa režīms, atgriežoties Latvijā. “Tas ir jautājums, kas kļūs aizvien aktuālāks, jo, ņemot vērā to, ka lielākā daļa Eiropā mītošo cilvēku aizbauca ekonomiskās krīzes laikā, ir pagājuši aptuveni desmit gadi. Tas ir laika posms, kurā viņi ir kvalificējušies attiecīgās valsts pensijai, un šobrīd ir, teiksim, manu vecāku vecumā, kuri ir pirms pensijas pedējos gados vai nu pat jau pensijas gados, kas vēlētos savas vecumdienas pavadīt Latvijā, pasargājot to, ko ir ieguvuši darbā ārvalstīs. Šeit mums svarīgi liekas ilgtermiņā vairot to izpratni, ka šeit nav jautājums par īpašām privilēģijām, bet gan to ieguvumu, ko tas ekonomiski var nest Latvijai, tai skaitā, Latvijas pensionāriem, jo, ekonomikai augot, būs iespējas arī straujāk palielināt Latvijas pensiju saņēmēju dzīvesapstākļus,” skaidroja E.Pinto

Tāpat apvienības pārstāvji ar valsts amatpersonām  runāja par drīzumā jau dibināmo Latvijas speciālistu biedrību, kurā apvienojušies Eiropas Savienības institūcijās un straptautiskās organizācijās strādājošie latvieši. E.Pinto uzsvēra, ka tā ir privilēģija, ka daudzi Latvijas cilvēki strādā pietuvināti Eiropas Savienībai, kā arī Pasaules Bankā un Apvienoto Nāciju organizācijā. Tādā veidā iespējams dalīties ar  informāciju un ar saviem kontaktiem palīdzēt Latvijai virzīt savām interesēm svarīgus jautājumus. Tika runāts arī par būtiskiem izglītības un kultūras jautājumiem, kas ir visakūtākie, lai, kā uzsvēra E.Pinto, nepazaudētu latvisko sirdsstīgu, kas mūs vieno.

“Mūsu nosaukums vien jau vēsta, ka mēs pārstāvam Eiropu kā pasaules daļu. Te mums ir eiropeiskā vērtību telpa, kas mūs zināmā mērā ģeogrāfiski definē. Mēs šobrīd arī esam sākuši nopietnu pārdomu darbu pie mūsu statūtiem, kas ir vēsturiski izveidojušies, un domājam, kā to veiksmīgāk pielāgot nākotnei, kad veidosies šīs profesionāļu un interešu kopienas. Es uzskatu, ka mūsu spēks ir tajā, cik cilvēkiem mēs spējam dot šo balss un sadzirdēšanas sajūtu. Līdz ar to būtiski ir nostiprināt gan mūsu lielās, vēsturiskās dalīborganizācijas, gan arī atbalstīt centienus iesaistīt maksimāli daudz citu organizāciju kopējā darbā,” sacīja ELA priekšsēde.  

ELA biedru organizācijas

Kā raidījumā norādīja E.Pinto, apvienībai pievienojušās 26 biedru organizācijas no Eiropas. “Eiropa mūsu izpratnē nav tikai Eiropas Savienība. Mums ir biedri arī Gruzijā. Interesi pievienoties mums ir izteikuši arī Ukrainas latvieši. Tāpat mēs cieši sazināmies arī ar Izraēlas un Horvātijas latviešiem. Līdz ar to mēs jūtam, ka mēs augam un esam radījuši sajūtu cilvēkos, ka viņi ir aicināti pievienoties mūsu kopējam darbam,” sacīja E.Pinto. ELA vēlas veicināt biedrošanos, ne tikai ģeogrāfiskā izpratnē, bet arī pēc cilvēku interešu loka. “Piemēram, kā ir Latviešu Zobārstu un Ārstu apvienība. Mēs mudinām, lai Latvijas uzņēmēji apvienotos klubos, kas pēc tam varētu tapt par ELA biedriem. Tāpat arī Latvijas zinātnieki, pētnieki un jaunieši ārvalstīs, lai veido savas organizācijas, jo ar katru no šīm šūniņām mēs topam bagātāki un spēcīgāki.”

Latviešu biedrība Austrijā (LBA) par ELA biedriem kļuva pirms trim gadiem. Biedrībā darbojas aptuveni 60 aktīvi cilvēki.  LBA valdes prezidents Uldis Kalniņš apgalvoja, ka bierība ELA uztver kā lielo virzītājspēku un lobētāju Latvijā un citās latviešu diasporas organizācijās. “Mūsu darbība ir apkopot Austrijas latviešu un Latvijai piederīgo cilvēku domas un nodot tās tālāk. Ja mēs pirms trīs gadiem runājām tikai par Latvijas kultūru un latviešu valodas uzturēšanu, tad tagad mēs esam gājuši daudz tālāk. Mēs informējam Latvijas sabiedrību Austrijā par vēlēšanām, sadarbojamies ar medijiem, veidojam ekonosmiskās saites. Mēs esam viena valsts Eiropā, kas sevi mēģina pastāstīt ELA'i, kas savukārt attiecīgi mūs pārstāv Latvijā, Latvijas organizācijās un valdībā,” skaidroja U. Kalniņš.

Raidījumā E.Pinto bilda, ka ELA biedrībām piedāvā arī praktisku atbalstu un padomus, kā veikt biedrību darbību, piemēram, par projektu izstrādi un biedrības darba veidošanu. Tāpat ELA plāno realizēt mācības gan Latvijā, gan ārvalstīs par to, kā veiksmīgāk plānot biedrību darbu un kā novērst izdegšanu darbā.

Lai gan pagaidām Latviešu biedrība Turcijā vēl nav ELA biedrusarakstā, tomēr biedrības vadītāja Skaidrīte Dzene pauda, ka, esot lielākas organizācijas paspārnē, tomēr vieglāk pastāvēt par saviem mērķiem un uzdevumiem. “Man šķiet, ka viens nav cīnītājs un ka būt daļai no lielākas organizācijas, stiprina gan iekšēji, gan ārēji. Tas ir svarīgi mums pašiem. Un tajā brīdī, kad mēs jūtīsimies, ka esam pietiekami spēcīgi, izglītoti un varam arī pienest kaut ko gan Eiropas Latviešu apvienībai, gan Latvijai pašai, noteikti visas durvis būs vaļā. Mēs ģeogrāfiski sēžam mazliet tā kā Eiropā, mazliet tā kā ne Eiropā. Protams, kulturāli arī var spriest, vai mēs esam Eiropa vai neesam Eiropa, bet jūtamies mēs Latvijā,”sacīja S. Dzene.

Eiropas Latviešu apvienība jeb ELA apvieno ārpus Latvijas reģistrētas latviešu un latviešu sadraudzības nevalstiskās organizācijas Eiropā. Pašreiz apvienībā darbojas 26 biedru organizācijas no 19 Eiropas valstīm. ELA priekštecis ir Latvijas Atbrīvošanas komitejas Eiropas centrs (LAK EC), kas nodibināts 1951. gadā, lai izvērstu propogandu pret komunistu režīmu un prasītu Latvijas neatkarības atgūšanu.  LAK EC pastāvējā līdz 1995. gadam, kad to pārveidoja par Rietumeiropas latviešu apvienību (RLA). Tikai 2006. gadā pārdēvēta par Eiropas Latviešu apvienību. ELA ir Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) locekle. Sākot ar 2010. gadu ELA piešķir finansējumu biedru organizāciju projektiem, kas vērsti uz vairāku latviešu kopienu sadarbību.

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti