Dalies:

Ekspertu padomi: Kā atrast darbu, atgriežoties Latvijā?

Ekspertu padomi: Kā atrast darbu, atgriežoties Latvijā?
LR
  • 31. Jan. 2020

Latvijā akūti trūkst darba spēka, īpaši izglītotu darbinieku ar pasaules pieredzi un prasmēm. Savukārt daudzi aizbraucēji pie noteiktiem nosacījumiem būtu ar mieru atgriezties Latvijā. Tomēr iespējamo remigrantu, potenciālo darba ņēmēju prasības ir augstas, un ne katrs uzņēmējs tās spēj nodrošināt.

Labā ziņa - Latvijā ir starptautiski biznesa centri, kustība “Latvija strādā” un darba vakanču portāls YourMove.lv, kas var palīdzēt satikties gan uzņēmējam, gan darba ņēmējam. 

 

Lasītākās ziņas

Tele2 Latvia personāla departamenta direktore Aija Bite-Ozere raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts stāsta par Tele2 Latvia iniciatīvu - sociālo kustību “Latvija strādā”, kurai ir divi mērķi - pirmkārt, piesaistīt vismaz 100 uzņēmumus, kuri var piedāvāt konkrētas vakances. Ieejot mājas lapā latvijastrada.lv, darba meklētāji var redzēt darba iespējas. Otrkārt, visiem 114 uzņēmumiem, kas šobrīd jau ir kustībā, ilgtermiņā atvest mājās 1000 Latvijas valsts piederīgos, kas šobrīd dzīvo ārvalstīs. Kustība darbojas pusotru gadu, un šajā laikā secināts,  ka tieši ģimene un radi, kas palikuši Latvijā, emocionālais faktors ir vissvarīgākā motivācija, lai atgrieztos. 

Darba vakanču portāla YourMove.lv dibinātājs un vadītājs Jānis Kreilis piekrīt, ka izšķirošais ir emocionālais faktors, un šis modelis ir viņa vadītā portāla remigrācijas modeļa pamatā. Statistika liecina, ka visvairāk atgriežas bērni līdz 14 gadu vecumam, studenti atpakaļ nebrauc, vēl brauc jaunie vecāki, kuriem piedzimuši bērni. Taču tad rodas jautājums - vai es vispār varu braukt: vai man būs labs darbs; laba alga; labi apstākļi - vai būs pats pamats? Papildus nāk jautājumi - kā būs ar dzīvesbiedru, izglītību, veselības aprūpi, sociālo nodrošināšanu utt. Tomēr darbs ir visa pamats - tāpēc ļoti svarīgi, ka ir uzņēmumi, kas aktīvi meklē un strādā, lai piesaistītu cilvēkus un palīdzētu viņiem šeit nostabilizēties. 

ABSL Latvija starptautisko biznesa pakalpojumu centru asociācijas izpilddirektore Monta Geidāne papildina, ka starptautiskie biznesa centri aktīvi meklē potenciālos remigrantus. Šo centru pakalpojumus var iedalīt divās grupās: pirmā - lielu starptautisku uzņēmumu struktūrvienības nodrošina biznesa atbalsta funkcijas tieši uzņēmuma grupas ietvaros. Populārākās no tām ir informāciju tehnoloģijas, finanses, klientu serviss, iepirkumi, loģistika, personālvadība. 

Otra būtiska grupa sniedz šo pašu pakalpojumu, tikai juridiski nesaistītiem uzņēmumiem, tātad - uz āru. Šie nozares uzņēmumi ļoti strādā, lai darbinieki justos labi un novērtēti. Tas ir ļoti būtiski tieši tiem, kas dzīvo arvalstīs, jo viņi ir pieraduši pie starptautiskas vides, un šie uzņēmumi arī nodrošina starptautisko vidi - darbu ar klientiem ārvalstīs. Darbiniekiem ir arī dažādi bonusi - sākot no mācībām un veselības apdrošināšanas, līdz augļiem piektdienās birojā. Uzņēmumiem noteikti ir modernas biroja telpas - tas ir vesels labumu kopums, kas liecina par šīs nozares uzņēmumu vēlmi parūpēties par potenciālo darbinieku, kas atgriezīsies Latvijā. 

Vairums asociācijas biedru sadarbojas ar kustību “Latvija strādā” un portālu YourMove.lv. Piemēram, SEB Biznesa centrs, kurā strādā 700 darbinieki, 2019. gadā Latvijā reāli ir atgriezis sešus darbiniekus. Tas ir samērā labs rādītājs. Ir arī citi uzņēmumi. Ņemot vērā, ka šīs iniciatīvas ir samērā jaunas, šie skaitļi ir diezgan labi. Veidi, kā uzrunāt remigrētgribošos latviešus ir ļoti dažādi - dalība karjeras dienu tiešsaistes programmās, sociālās kampaņas, izmantojot visus sociālos rīkus, sludinājumu izvietošana diasporas portālos - maksimāla informācijas sniegšana par darba iespējām Latvijā. 

Solvay Business Services Latvia personāla atlases speciāliste Lauma Kadiķe, kas pati pirms vairāk nekā gada ir atgriezusies no ASV, stāsta, ka viņas pārstāvētais uzņēmums ir ļoti liels ķīmisko vielu un izejmateriālu ražošanas uzņēmums - 65 valstīs ir vairāk nekā 24 000 darbinieku. Jau kopš 2010. gada uzņēmums ļoti aktīvi uzrunā cilvēkus, kuri strādā ārzemēs, taču vēlas atgriezties - viņiem ir tieši tā pieredze, ko mēs kā darba devēji meklējam. 

L. Kadiķe uzsver, ka ļoti svarīga ir personīgā iesaiste. Viņa piekrīt J. Kreilim, ka cilvēkus ir jāiedrošina atgriezties. Ļoti labi strādā ieteikumu programmas, kādas ir gandrīz katrā uzņēmumā - darbinieks par jauna darbinieka ieteikšanu saņem bonusu: darbinieka draugi dzīvo ārzemēs, un viņš tos iesaka šejienes vakancēm. Tad notiek telefona saruna par to, ko vēlas viņi, un ko uzņēmums var piedāvāt. Ļoti palīdz arī tīklošanās un sludinājumi. 

L. Kadiķes pārstāvētajā uzņēmumā Latvijā strādā 180 darbinieki, pagājšgad pieņemti 60 cilvēki. Pagājušajā gadā viņa uzrunājusi aptuveni 40 cilvēkus, kas vai nu plāno atgriezties vai arī ir jau Latvijā un meklē darbu - ja viņi to neatradīs, tad brauks atkal prom. 2018. gadā šīs kustības laikā uzņēmums Latvijā ir atgriezis divus cilvēkus, 2019. gadā - vienu. 

Aija Bite-Ozere saistībā ar kustību “Latvija strādā” vēlas izcelt Nacionālos Bruņotos spēkus, kuri mājās ir atveduši 32 cilvēkus. Viņu veiksmes atslēga slēpjas tajā, ka viņi procesā, kā uzrunāt cilvēkus, ir ļoti konkrēti un ātri - tikko kā saņem pieteikumu, uzreiz reaģē, kā arī nodrošina ļoti labas mācības. Šis skaidrais process dod lielu drošības sajūtu. Otrkārt, viņi ir gatavi mācīt cilvēkus no nulles. 

Uzņēmuma Tieto Evry pārstāvis Agris Strautnieks, kurš Latvijā atgriezies pēc astoņu gadu dzīves Norvēģijā, teic, ka tur tomēr ilgojies pēc mājām. Vislielākais vilcējspēks bijuši  tuvinieki, ģimene. 

Runājot par praktiskajām lietām atgriešanās laikā, A. Strautnieks uzsver, ka ar dzīvesvietu problēmu neesot bijis, jo piederējis īpašums. Darba atrašana abiem ar sievu, pateicoties portālam “Latvija strādā”, arī noritējusi ļoti raiti. Praktiski tas notiek tā, ka lasi sludinājumus. Protams, jārēķinās, ka piedāvātais darbs būs par 180 grādiem savādāks, nekā tas, kas darīts pirms tam. A. Strautnieks teic, ka abi ar sievu zinājuši - būs jāmācās. Sūtījuši CV, kur tā arī ierakstījuši - mums nav nekādas pieredzes šāda veida uzņēmumā, taču esam gatavi mācīties. A. Strautnieks domā, ka tas arī bijis lielākais pluss, kas nostrādājis. Sieva, vēl strādājot Norvēģijā, dabūjusi darbu Latvijā. Savukārt viņš saņēmis divas trīs nedēļas pēc atgriešanās Latvijā. Vislielākais pluss - viņiem abiem ir norvēģu valodas zināšanas, protams, arī angļu valoda. Taču jāstrādā ir gan tur, gan šeit. Abi ar savu darba vietu ir ļoti apmierināti. 

A. Strautnieks dalās pieredzē - bija jau rēķinājušies, ka atalgojums nebūs tik liels kā Norvēģijā, tomēr nosprausta arī līnija, zem kuras zemāk nebūtu gājuši. Taču, ja būtu labs darba piedāvājums un labi darba apstākļi, tad viņi būtu gatavi to arī mazliet pazemināt. Viņš to izdarījis un nenožēlo, jo uzņēmumā, kurā viņš strādā, ir ļoti plašas izaugsmes iespējas. Pa šiem pieciem mēnešiem, kopš A. Strautnieks atgriezies Latvijā, viņš  jau ir audzis. 

Monta Geidāne papildina, ka būtisks faktors ir valodu pieejamība starptautiskajos biznesa pakalpojumu centros, kuros kopā ir pārstāvētas 16 dažādas valodas. Tas nozīmē, ka remigrējušās personas otrajai pusei, ja viņš vai viņa ir nelatvietis, te ir iespēja atrast labi atalgotu darbu, jo ir svešvalodas prasme. 

Jānis Kreilis stāsta, ka viņa vadītais portāls ikdienā sadarbojas ar 40 līdz 50 partneriem. Un, runājot par algām, viņš teic, ka ir pētījumi, kuros noskaidrots, ka vidēji puse aptaujāto būtu gatavi atgriezties, ja viņiem maksātu 1000 eur uz rokas. Tāpēc portāls mērķtiecīgi meklē šīs iespējas. 

Aija Bite-Ozere skaidro, ka uzņēmumi, kas piedalās kustībā “Latvija strādā”, ir gatavi iesaistīties, lai konkrētais cilvēks patiešām atbrauktu. Tas nozīmē, ka pirmā un otrā intervija ir jāveido attālināti, un, ja cilvēks saka, ka viņam nepieciešmas vēl pusgads, lai atgrieztos, tad uzņēmumam jābūt arī gatavam šo laiku gaidīt. Tāpat uzņēmumam jābūt gatavam darba līgumu un visas detaļas saskaņot attālināti.

Atalgojums Latvijā pa šiem gadiem ir audzis, kritiskā robeža tiešām ir 1000 eur uz rokas, taču svarīga ir arī darba vide un darba kultūra, kas “Latvija strādā” uzņēmumos ir ļoti augsta. 

Lauma Kadiķe piekrīt, ka infrastruktūra ir numur viens, tāpat arī tas, kādu atalgojumu cilvēks prasīs un cik ātri viņš var atbraukt. Dažkārt tieši infrastruktūra ir iemesls, kāpēc cilvēks neatbrauc vai ir aizbraucis atpakaļ uz mītnes zemi. Taču uzņēmums var palīdzēt atrast dzīvokli, piešķirt papildus brīvdienas vai arī iespēju strādāt attālināti. Ja cilvēks ir labs un motivēts, tad uzņēmums ir gatavs izdomāt veidu, kā viņam palīdzēt integrēties. 

Monta Geidāne stāsta, ka šobrīd vispieprasītākie ir IT speciālisti, tāpat speciālisti ar skandināvu vai specifisku valodu zināšanām. Runājot par uzņēmumu iesaisti, viņa min DNB banku, kas ir piesaistījusi psihologu, kas palīdz darbiniekiem krīzes situācijās.

Viņa informē, ka 12. februārī būs tiešsaistes karjeras diena, kur noteiktā laikā ir jāpieslēdzas Facebook tiešraidei, jo uzņēmumi stāstīs par darba iespējām. Tā būs lieliska iespēja abām pusēm, jo tur tiks izrunātas konkrētas lietas, lai potenciālais darba ņēmejs atgrieztos Latvijā.

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti