Dalies:

Eksāmens latviešu valodā - kā eksāmens otrā svešvalodā, beidzot skolu ārvalstīs

Eksāmens latviešu valodā - kā eksāmens otrā svešvalodā, beidzot skolu ārvalstīs
Latvijas Radio
  • 01. Dec. 2019

Valodas uzturēšana, dzīvojot ārpus Latvijas, ir viens no sāpīgākajiem jautājumiem. Tomēr diasporas jauniešiem pastāv arī iespēja kārtot centralizētos eksāmenus latviešu valodā. Un tad ir svarīgi zināt - kādas ir iespējas to darīt mītnes zemē un ko nosaka Latvijas likumi.

Baiba ir trīs bērnu mamma un dzīvo Dienvidfrancijā. Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts viņa stāsta, ka vecākais dēls šogad beidz vidusskolu, viņam ir pietiekami labas latviešu valodas zināšanas un, kārtojot skolas eksāmenu otrajā svešvalodā, viņš varētu izvēlēties pārbaudes darbu latviešu valodā. Taču bijis liels šoks, kad izrādījies, ka šādas iespējas diemžēl Francijā neesot. 

Valsts Izglītības un satura centra (VISC) Valsts valodas prasmes pārbaudes nodaļa izstrādā un nodrošina visu latviešu valodas kā svešvalodas eksāmena procesus. 

Lasītākās ziņas valstī

Nodaļas vadītāja Anta Lazareva skaidro - no vienas puses, jebkuram, kam vien ir vēlēšanās kārtot latviešu kā otrās valodas eksāmenu, neraugoties uz to, kur un kā viņš ir mācījies, kur dzīvojis un cik viņš ir vecs, ir iespēja to darīt. Oficiālais nosaukums šim procesam ir valsts valodas prasmes pārbaude, un šis eksāmens pamatā tiek nodrošināts Latvijā. Informācija par to rodama VISC mājas lapā - par tuvākajiem eksāmena laikiem; par vietu - Rīgā, Ventspilī, Liepājā, Daugavpilī un Rēzeknē. 

A. Lazareva piebilst, ka eksāmenu var kārtot arī ārpus Latvijas, taču, lai risinātu šo jautājumu, jāsazinās ar viņu personīgi vai jāraksta VISC oficiālajā e-pastā. VISC var braukt uz kādu konkrētu vietu ārzemēs, lai gan tad jābūt vismaz astoņiem cilvēkiem, kas vēlētos kārtot eksāmenu, tie var būt arī pieaugušie. Līdz šim šis eksāmens ārzemēs ir nodrošināts ineresentiem ASV, Austrālijā, Īrijā, Kanādā, Zviedrijā un Krievijā. 

No otras puses, nav zināms, vai šo eksāmenu konkrētajā valstī atzīs kā otrās svešvalodas eksāmenu. Un tad tas ir jautājums par konkrētās valsts izglītības sistēmu. Ir valstis, kur dokuments, ko izsniedz Latvija, tiek atzīts. Vēl pastāv iespēja kā Īrijā, kur izglītības sistēmā ir iestrādāts piedāvājums gala eksāmenam latviešu un daudzās citās valodās. 

Valsts Izglītības un satura centra Vispārējās izglītības pārbaudījumu nodaļa organizē visus valsts pārbaudījumus, kas saistīti ar izglītības dokumentu iegūšanu, beidzot pamatskolu vai vidusskolu.

Runājot, kam šāds eksāmens latviešu kā otrai svešvalodai, kas notiek ārpus Latvijas, būtu jānodrošina, nodaļas vadītājs Kaspars Špūle skaidro, ka VISC nav skaidrs, kā darbojas citu valstu izglītības sistēmas, kā viņi piedāvā šo latviešu kā otras svešvalodas eksāmenu.

Latvijā ir pieredze, ka skolēns, kurš apgūst vācu, angļu vai kādu citu svešvalodu, jebkurā brīdī var pieteikties eksāmenam kādā no starptautiskām institūcijām. Nokārtojot šādu eksāmenu, viņš saņem sertifikātu, kurā norādīts konkrētās valodas prasmes līmenis. 

K. Špūle piebilst, ka diasporas jaunieši var kārtot arī valsts centralizētos eksāmenus, bet ar nosacījumu, ka skolēnam ir jābūt reģistrētam Latvijas izglītības iestādē. Tas nozīmē, ka viņam jāmācās tālmācībā Latvijā, apgūstot pamata priekšmetus. Tad viņš tālmācībā beigs arī skolu un tādā pašā secībā kā viņa līdzaudži Latvijā kārtos beigu eksāmenus. Tomēr, lai nokārtotu šos beigu eksāmenus, jaunietim ir jābrauc uz Latviju, lai gan ir bijis arī gadījums, kad eksāmens tiek kārtots vēstniecības telpās. 

Portāla Baltic-ireland.ie galvenā redaktore Laima Ozola (Īrija) stāsta, kā eksāmenu latviešu valodā kārto skolēni Īrijā. Ja, beidzot vidusskolu, jaunietis nokārto centralizēto latviešu valodas eksāmenu, tas tas viņam dod punktus, kas savukārt palīdz iestāties koledžā. 

Arī valsts valodas prasmes pārbaude, kas ir pavisam cita lieta, palīdz iestāties kādā no Īrijas koledžām, jo pēc eksāmena nokārtošanas tiek saņemts oficiāls dokuments, un katras valodas prasme dod priekšrocības studiju vietā. Tas noder arī remigrējot uz Latviju - L. Ozola zina teikt, ka no 25 jauniešiem, kas pirms pieciem gadiem nokārtoja valsts valodas prasmes pārbaudi, vismaz  trīs šobrīd dzīvo Latvijā. Tas ir arī, pateicoties nometnēm, kas tiek rīkotas sadarbībā ar VISC, kurās jaunieši aktīvi mācās latviešu valodu - tad atbrauc VISC eksaminācijas komisija un valsts valodas prasmes eksāmenu pieņem. 

Šajās nometnēs latviešu valodu apgūst arī tie, kas vēlāk liek valsts centralizētos eksāmenus. Šogad, beidzot vidusskolu, tos nokārtoja 62 jaunieši, pagājšgad 63 - un tā pa gadiem atpakaļ - 75; 73; 83; 100. Tātad tomēr ir tendence skaitam samazināties. Ja Īrijā ir 3000 skolu un 62 bērni grib kārtot eksāmenu, tad katrā skolā nav iespēju šo eksāmenu pieņemt. 

Kaspars Špūle piebilst, ka Laima Ozola runāja par Īrijas valsts centralizētajiem eksāmeniem. Īrija ir vienīgā zināmā valsts, kura kā bonusu dod skolēniem iespēju kārtot eksāmenu savā dzimtajā valodā. Īrijā eksaminācijas centrā ir cilvēki, kuri koordinē - viņi atrod latviešu valodas skolotājus, kas, cik zināms, nav no Latvijas, un šie skolotāji izstrādā uzdevumus. Diemžēl Latvijā šo eksāmenu nevar ņemt vērā, jo tas ir izstrādāts pēc citiem principiem, Latvijas un Īrijas eksāmeni ir tik atšķirīgi, ka tos nevar salīdzināt, jo Īrijas eksāmenā pamatā tiek pārbaudīta lasīt un rakstītprasme. Turklāt, ja Īrijā eksāmenu vērtē pa līmeņiem, tad Latvijā - pa punktiem. VISC par šo bija sarakste ar Īriju, taču diemžēl neizdevās vienoties, jo Īrijā visām valodām šis eksāmens ir veidots pēc vienas struktūras. 

Taču, runājot par citām valstīm, jāmin, ka Eiropā ir Eiropas skola jeb Eiropas bakalaurāts, kurā mācās Eiropas vēstniecību darbinieku un diplomātu bērni. Viņi latviešu valodu skolā jau no bērnudārza grupiņas apgūst kā mācību valodu. Vidusskolā jaunieši kārto eksāmenu, kas ir nedaudz līdzīgs Latvijas valsts centralizētajiem eksāmeniem. Pēc pieredzes, jaunieši, kas nokārtojuši šo eksāmenu, var veiksmīgi iestāties Latvijas augstskolās. 

Atgriežoties vēl pie Francijas gadījuma, Anta Lazareva papildina, ka vajadzētu noskaidrot, ja turienes skolā skolēns uzrādīs angļu valodā tulkotu Latvijas Republikā izsniegtu dokumentu par valsts valodas prasmes pārbaudi, kurā norādīti Eiropas valodas līmeņi, vai viņi to atzītu. Piemēram, ASV, Vācijā, Ungārijā un Norvēģijā ir gadījumi, kad šādu apliecību atzīst. Tomēr pagaidām tie ir tikai atsevišķi gadījumi. 

Brocēnu vidusskola ir pirmā skola Latvijā, kas licencējusi un akreditējusi tālmācības programmu, kurā 2011. gadā mācījās pieci skolēni. Šobrīd vispārējās izglītības programmu kopumā apgūst 157 audzēkņi no 1. līdz 9. klasei. Par iespējām mācīties Brocēnos stāsta Brocēnu vidusskolas direktora vietniece Olita Ļitvinova.

Viņa uzsver, ka sākotnēji audzēkņi bija ārzemēs dzīvojošo ģimeņu bērni. Ar katru gadu viņu skaits pieauga - tie ir bērni no ģimenēm, kuras plāno atgriezties; bērni no diplomātu ģimenēm, kur vecākiem ārzemēs jānostrādā noteikts termiņš; ir arī bērni no ģimenēm, kuras  neplāno atgriezties, tomēr vēlas uzturēt latvietību. Turklāt šajā mācību gadā ir parādījusies tendence, ka tālmācībai ļoti vēlas pieteikties un šobrīd arī mācās Latvijas ģimeņu bērni.  

2019. gadā no skolas tālmācības programmas audzēkņiem Latvijā atgriezās tikai astoņi bērni, taču iepriekšējā mācību gādā - 32 bērni. Vidusskolas posmā diemžēl mācīties gribētāju nav tik daudz, tāpēc skolai nav tālmācības programmas vidusskolai, ir tikai līdz 9. klasei. Turklāt eksāmenu kārtošana tiešsaitē ļoti atvieglotu procesu.  

Anta Lazareva papildina, ka VISC ir sācis projektu, kas varētu realizēties pēc diviem trijiem gadiem, proti: būtu iespēja kārtot eksāmenu tiešsaitē.

Autore: Ieva Freinberga

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti