Dalies:

Eiropas Cilvēktiesību tiesa atļauj Vācijā atņemt vecāku tiesības ģimenēm, kuru bērni neiet skolā

  • 23. Feb. 2019
  • 23.20

Jaunatnes labklājības dienests rīkojas likumīgi no vecākiem nošķirot bērnus, ja atvases neapmeklē skolu. Tā lēmusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa. Katram bērnam Vācijā ir jādodas uz skolu - mājmācība vai pasaules apceļošana kopā ar vecākiem nav atļauta, informē avīze Badische Zeitung

Dirks un Petra Vunderlihi (Dirk und Petra Wunderlich) ir dziļi ticīgs laulātais pāris, un viņiem ir četri bērni (trīs meitas un dēls). Vecāki ir dārznieki un dzīvo Darmštates tuvumā. Kopš 2005. gada vecākajai meitai ir jāapmeklē skolu, tomēr vecāki atsakās no obligātās izglītības. "Mēs gribam dzīvot kopā kā ģimene, kā tas noticis jau tūkstošiem gadu," intervijā ar Deutsche Welle sacīja Dirks Vunderlihs. Obligātā izglītība ģimenes mākslīgi sašķeļ.

Petra Vunderliha mācīja bērnus mājās no plkst. 10.00 līdz 15.00 ar pusdienu pārtraukumu. Visi bērni (dzimuši no 1999. gada līdz 2005. gadam) ir apguvuši to pašu mācību vielu, ko noteikušas Vācijas iestādes. Kad Jaunatnes labklājības dienests vēlējās pārbaudīt zināšanas, bērni vairākas reizes atteicās. Vecāki tika sodīti par obligātās izglītības pārkāpumiem. Sods tiks samaksāts, bet savas atvases vecāki uz skolu nesūtīja.

Vecākiem tika liegta aizbildniecība

Tad Darmštates rajona tiesā vecākiem daļēji tika liegta aizbildniecība. 2013. gada augustā vecākus pie durvīm pārsteidza aptuveni 20 sociālie darbinieki un policisti, kuri aizveda visus četrus bērnus sev līdzi un nogādāja tos bērnu namā. Pamatojums: pastāv draudi, ka bērni pieaugs sociāli izolētā, paralēlā pasaulē un viņiem nebūs iespējas mācīties normālu sociālo uzvedību. Tikai pēc trim nedēļām bērni varēja atgriezties pie saviem vecākiem.

Par aizbildniecības ierobežošanu un bērnu izņemšanu no ģimenes Dirks un Petra Vunderlihi sūdzējās Eiropas Cilvēktiesību tiesā Strasbūrā: Jaunatnes labklājības dienesta rīcība pārkāpj viņu tiesības uz privāto dzīvi. Valsts nav saistīta ar bērna labklājību, bet tikai ar obligātās izglītības īstenošanu. Strasbūras tiesneši atgādināja, ka tie vairākkārt pieņēmuši stingru vācu obligātās izglītības tiesiskā regulējuma interpretāciju un nav uzskatījuši to par Eiropas Cilvēktiesību konvencijas pārkāpumu.

Aizbildnības ierobežošana un bērnu izņemšana ir pamatota, lai nodrošinātu to integrāciju sabiedrībā. Bērnu labklājība tika apdraudēta, ja vecāki nesūtīja savus bērnus skolā un turēja tos "simbiotiskā ģimenes sistēmā". Saudzīgāks risinājums nebija iespējams, jo vecāki ar iestādēm nesadarbojās.

Pēc 2013. gada incidenta četri bērni devās uz skolu, bet sūdzējās par lielo troksni un daudzajiem mājasdarbiem. Pēc deviņiem mēnešiem viņi atkal tika izglītoti mājās. Jaunākais bērns, kuram tagad ir 13gadu, turpina palikt mājās. Pēc tēva pārliecināšanas varas iestādes ir sapratušas, ka piespiedu izglītības nodrošināšana. bērnam nodarīs lielāku kaitējumu nekā labumu.

Strasbūras spriedums ir īpaši svarīgs citām ģimenēm, kas pašlaik māca savus bērnus mājās. Saskaņā ar aplēsēm, Vācijā bērni izglītojas mājmācībā vairāk kā 100 ģimenēs. Aizbildnības atcelšana, iespējams, būs pēdējais posms šajā eskalācijā. Parasti vispirms tiek piemērots naudas sods. Lai gan naudas sodi ir ierobežoti līdz 1000 eiro, tos atkārtoti var piemērot atkal un atkal.

Arī atbrīvošanas iespējas ir niecīgas

Obligātā izglītība pirmo reizi Vācijā tika ieviesta 17. gadsimtā. Kopš 1919. gada tā ir noteikta visā valstī. Francijā, Austrijā vai Šveicē vecākiem ir atļauts dažādos veidos mācīt arī mājās. Piemēram, Elites sportistiem ir sporta elites skolas, piemēram, sporta internātskola Freiburgā.

Internetā ir daudz ziņojumu no vācu vecākiem, kuri ar skolas vecuma bērniem, kuriem jāapmeklē skolu, ir ceļojuši ar oficiālu atbrīvojumu no izglītības iestādes. Tomēr visos ziņojumos ir uzsvērts, ka lielu darbu nācies ieguldīt atbildīgo skolas vadītāju pārliecināšanā.

Foto: CC0 licence.

Lasītākās ziņas valstī

Citas ziņas

Citas ziņas pasaulē