Dalies:

Eiroparlamenta vēlēšanu mācība

Eiroparlamenta vēlēšanu mācība
  • 01. Jun. 2019

Eiroparlamenta vēlēšanas ir notikušas, deputāti ievēlēti, un šajās vēlēšanās piedalījušies mazliet vairāk vēlētāju nekā pirms pieciem gadiem. Tomēr šīs vēlēšanas ir atklājušas arī virkni neizdarību, paviršību un varbūt pat krietnu devu bezatbildības. Kā tas bieži mēdz notikt, pienāk brīdis, kad neizdarītais un paviršības summējas, un notiekošais vairs nav kontrolējams. Laimīgā kārtā šoreiz tikām cauri vien ar pamatīgu emociju vilni un ar pārsimt – varbūt arī ar dažiem tūkstošiem – zaudētu balsu. Vēlēšanu rezultātus tas, visticamāk, būtiski neietekmēja, bet to, cik pavirši esam bijuši, gan labi parādīja.

Kā zināms, balsot Eiroparlamenta vēlēšanās katrs var tikai noteiktā iecirknī. Tiesa, iecirkņus varēja mainīt līdz pat 7. maijam. Latvijas likumi nosaka – vēlēšanu iecirknis katram tiek piešķirts pēc dzīves vietas. Tāpēc nereti ir tā, ka cilvēks savu dzīves vietu deklarējis vienā, bet dzīvo otrā Latvijas malā. Lielā problēma sākās jau ar informātīvo paziņojumu saņemšanu – katram balsstiesīgajam Latvijā vajadzēja saņemt paziņojumu par to, kuŗā iecirknī jābalso. Liela daļa, iespējams, pat puse, šos paziņojumus nesaņēma. Tika rīkots t.s. iepirkuma konkurss par to, kurš šos paziņojumus piegādās. Konkursā uzvarēja uzņēmums „Reller”, kasto neizdarīja, jo acīmredzot nespēja piegādāt aptuveni 1,3 miljonus paziņojumu. Firmai bija jāmaksā sods, tā piesaistīja vēl citu firmu, kuŗa parasti izplata reklāmas un kuŗai ir liela pieredze, bet arī tas situāciju neizglāba. Vairākas valsts amatpersonas atvainojās vēlētājiem, sākās plaša informātīvā kampaņa, kas aicināja vēlētājus zvanīt uz Centrālo vēlēšanu komisiju (CVK), lai noskaidrotu savu iecirkni un uzzinātu, kā rīkoties, lai to mainītu. Beigās tikai iesaistīts pat Valsts ieņēmumu dienests (VID), visiem, kuri ir VID datu bāzē, paziņojumi tika nosūtīti elektroniski. Tomēr situāciju arī tas īpaši neglāba, jo daļa cilvēku savos e-pastos neielūkojas katru dienu. Protams, apzinīgie vēlētāji zvanīja un interesējās par to, kur viņiem jābalso, daļa apvainojās uz valsti un balsot negāja, daļa nelikās ne zinis.

Pārbaudi par notiekošo sāka arī Valsts drošības dienests, jo vienā brīdī tas sāka izskatīties pēc apzinātas rīcības, lai izgāztu Eiroparlamenta vēlēšanas. Jāpiebilst arī, ka ne tik ļoti reti bija arī gadījumi, kad cilvēks jau vairākus mēnešus, pat gadu un vairāk ir deklarējies citur, bet paziņojums atnāca uz veco adresi, vai arī paziņojums atnāca mirušiem cilvēkiem. Vēl jāpiebilst, ka firma, kuŗai paziņojumi bija jāizsūta, līgumu par daļas vēstuļu piegādi, kā jau minēju, noslēdza ar citu firmu, kuŗas īpašnieks ir Krievijas pilsonis. Iespējams, tam nebija lielas nozīmes, tomēr paziņojumi saturēja sensitīvu informāciju par personu (personas kods, dzīves vieta) un nav arī zināms, kur palikušas pilnīgi visas nepiegādātās vēstules. 

Lasītākās ziņas valstī

Pēc vēlēšanām CVK priekšsēdētāja atvainojās un pauda, ka tik nopietnos gadījumos, informācija būtu jāizplata Latvijas Pastam, kas ir valsts akciju sabiedrība. Atliek vien piekrist un jācer, ka Saeima izdarīs grozījumus vajadzīgajos likumos.

Ar nepiegādātajiem paziņojumiem stāsts par ķezām pirms vēlēšanām vēl nebeidzās. Latvijā bija arī vairāku dienu iepriekšējā balsošana, kad nobalsot varēja jebkuŗā iecirknī – iecirkņa vēlēšanu komisija sazinājās ar „īsto” vēlētāja komisiju, lai tiktu veikta atzīme par to, ka balsstiesīgais jau ir nobalsojis. Daudzi, kuri zināja, ka vēlēšanu dienā būs komandējumā, atpūtas braucienā, darbā vai bija iecerējuši vienkārši aiziet uz tuvāko iecirkni un nobalsot, gaidīja šīs priekšvēlēšanu dienas, jo nobalsot gribēja. Bet vēlēšanu sistēma otrajā priekšvēlēšanu dienā „uzkārās” un sākās mazā ellīte. Ministru kabinets nolēma pagarināt iecirkņu darba laiku, lai vismaz daļa vēlētāju paspētu tikt līdz savam iecirknim, Saeima steidzīgi pieņēma vajadzīgos grozījumus likumā, bet daudzi vēlētāji, atnākuši uz iecirkni un uzzinājuši, ka nevar nobalsot, kļuva dusmīgi un aizgāja uz neatgriešanos.

Tiesa gan, sistēmu kaut kāizdevās salabot un nākamajā dienā pēcpusdienā tā sāka darboties.Tagad Saeimas deputāti gata- vojas prasīt atbildes no Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK). Savukārt komisija attaisnojas ar nepilnībām parlamenta pieņemtajos likumos un nepietiekamu financējumu.

Starp citu, spriežot pēc Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) datiem, pasūtījums par attiecīgās elektroniskās sistēmas izveidi tika apstiprināts tikai 14. aprīlī. Tik īsā laikā pat visa Silīcija ieleja ar kopīgiem spēkiem nebūtu spējusi izveidot drošu un stabilu vēlēšanu sistēmu. Turklāt – lai gan Latvijā strādā augstas klases programmētāji, tiklīdz pasūtītājs ir valsts, sistēmas kļūdas un nepilnības ir garantētas. Šķiet, spilgtākais piemērs ir Latvijas e-veselības sistēma.

Šoreiz tās bija vēlēšanas, cilvēku dzīvības un veselība netika apdraudēta, vēlēšanas neizgāzās, bet notikušais liek domāt, ka var pienākt brīdis, kad, atkal summējoties visām neizdarībām un paviršībām, var notikt liela traģēdija. Acīmredzot, ar „Maxima” traģēdiju nepietiek, lai saprastu, ka pirmām kārtām katram godīgi ir jāizdara savs darbs. Nevajag meklēt ārējus ienaidniekus, pēdējais laiks paskatīties pašiem uz sevi.

Autors: Sallija Benfelde
Publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Brīvā Latvija"

 

 

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti