Dalies:

Rinkēvičs: Baltijas valstis vairs nav tilts starp Rietumiem un Austrumiem

Rinkēvičs: Baltijas valstis vairs nav tilts starp Rietumiem un Austrumiem
Foto: Ārlietu ministrija
  • 19. Mar. 2019

Krievijas izturēšanās un nesenie banku skandāli norāda, ka Baltijas valstis vairs nevar tēlot tilta lomu starp Krieviju un Rietumiem, intervijā britu laikrakstam "The Guardian" sacīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Secīgas krīzes ir parādījušas Krievijas apņēmību iejaukties Rietumu demokrātijā vai izmantot Baltijas valstis korumpētas naudas atmazgāšanā, sacīja Rinkēvičs pēc vizītes Londonā, kuras laikā viņš tikās ar Lielbritānijas izlūkošanas un drošības komitejas vadītāju Dominiku Grīvu.

Šī komiteja pabeidz sastādīt ziņojumu par Krievijas ietekmi Lielbritānijā, tostarp tās lomu naudas atmazgāšanā un dezinformācijā, kas var novest pie jauniem pasākumiem korumpētas Krievijas naudas plūsmas uz Lielbritāniju kontrolēšanai, ziņoja "The Guardian".

Lasītākās ziņas

Latvijas kā bastiona pret Krievijas varu reputācija tika smagi iedragāta, kad ASV regulatori apsūdzēja vienu no Latvijas lielākajām bankām ABLV par iesaistīšanos sistemātiskā Krievijas naudas atmazgāšanā un par Ziemeļkorejai noteikto sankciju neievērošanu. Tajā pašā laikā Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs tika atstādināts no amata korupcijas skandāla dēļ, bet lēmumu par viņa atstādināšanu februārī atcēla Eiropas Savienības Tiesa.

Latvijas ārlietu ministrs sacīja, ka šī krīze ir paātrinājusi plašāku tās lomas pārskatīšanu, kuru, kā Baltijas valstis kādreiz uzskatīja, tās varētu spēlēt kā starpnieks starp Maskavu un Rietumiem.

"Kad mēs ieguvām neatkarību, mums bija ļoti kārdinošs priekšstats, ka Latvija un plašākā nozīmē Baltijas valstis ir tilts starp Rietumiem un Austrumiem. Mēs runājam angliski un krieviski, mums bija zināšanas par bijušās Padomju Savienības telpu, un mums bija attīstīta banku sistēma," teica Rinkēvičs.

"Tika izcelti divi sektori – transports un finanšu pakalpojumi tika uzskatīti par šī tilta simboliem. Tomēr notikumi ir mainījuši mūsu domāšanu," sacīja ministrs.

Rinkēvičs sacīja, ka nešaubās par to, ka šo skandālu mēroga un naudas atmazgāšanas operāciju sarežģītības dēļ ir nepieciešams, lai lielāka Latvijas banku uzraudzība tiktu nodota kādai Eiropas institūcijai ar naudas atmazgāšanas apkarošanas funkcijām.

"Mēs esam panākuši kādu progresu kopš 2015.gada. Nerezidentu sektors krasi samazinās, bet ir skaidrs, ka nav pielikts pietiekami daudz pūļu. Tas nav tikai Latvijā, tas ir skāris "Danske Bank" skandālu Igaunijā, "Nordea" Somijā, "Swedbank"," teica Rinkēvičs.

"Tā nav tikai vienas valsts problēma. Tai ir dziļākas saknes. Tāpēc mana valdība saka, ka no šī gūtā mācība ir tā, ka mums vajag vairāk Eiropas likumdošanas un uzraudzības."

Naudas atmazgāšana ir uzskatāma pirmām kārtām par nacionālās drošības jautājumu, nevis tikai korupcijas problēmu, sacīja Rinkēvičs.

"Šāda veida naudas plūsma var ietekmēt politisko dzīvi, reputāciju un iekšējās investīcijas," viņš piebilda.

Rinkēvičs arī sacīja, ka naudas atmazgāšana ir cieši saistīta ar Krievijas politiku – vai nu to īsteno Krievijas valdībai tuvi cilvēki, vai tie, kas mēģina iegūt naudu no Krievijas valdības.

Ministrs sacīja, ka jaunākie pētījumi rāda to, ka Krievija, šķiet, ir izlēmusi, ka labākais veids sabiedriskās domas ietekmēšanai ir nevis nostāties vienā pusē, bet izraisīt domstarpības. Piemēram, Katalonijā Krievija darbojas abās pusēs, lai būtu vairāk debašu un naida, un tāpat ir ar vēlēšanām. Tā mēģina izraisīt strīdu, teica Rinkēvičs.

Viņš piebilda, ka risinājums nav vienkārši slēgt vietnes, viltus botus vai viltus kontus.

"Mums ir jāpalielina sabiedrības izpratne, jāatjauno žurnālistu kā vārtsargu pret viltus ziņām loma, un jādara vairāk, lai identificētu apmaksātas ziņas sociālajās platformās, kā arī apmaksas avotu," uzsvēra Latvijas ārlietu ministrs.

Autors: LETA
Foto: Ārlietu ministrija

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti