Dalies:

Dzīvesvietas deklarēšanas likumā vēlas ieviest iespēju norādīt papildus dzīvesvietu

Dzīvesvietas deklarēšanas likumā vēlas ieviest iespēju norādīt papildus dzīvesvietu
  • 11. Jan. 2019

Izbraukušo iedzīvotāju patiesībā ir daudz vairāk, nekā par to liecina Iedzīvotāju reģistra dati, atzīst iesaistītās iestādes. Iedzīvotāju reģistrā, kurā cilvēki paši deklarē savu dzīvesvietu, iedzīvotāju skaits Latvijā uz 2018. gada 1. janvāri bija par 175 363 lielāks, nekā saskaitījusi Centrālā statistikas pārvalde (CSP). Lai dati Iedzīvotāju reģistrā būtu pilnīgi un sakristu gan ar CSP datiem par iedzīvotāju skaitu Latvijā, gan arī atspoguļotu reālo situāciju, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde rosina izmaiņas Dzīvesvietas deklarēšanas likumā, paredzot, ka persona varēs deklarēt dzīvesvietu Latvijā un norādīt papildu adresi ārvalstī vai norādīt dzīvesvietas adresi ārvalstī un papildu adresi Latvijā. Portālam lvportals.lv raksta Inese Helmane.

ĪSUMĀ

*Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis, persona, kura Latvijā saņēmusi uzturēšanās atļauju, reģistrācijas apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās apliecību, sniedz ziņas par dzīvesvietas adresi ārvalstī.

Lasītākās ziņas valstī

*PMLP rīcībā nav datu, cik cilvēku varētu būt izbraukuši no valsts, bet joprojām ir deklarējuši dzīvesvietu Latvijā.

*Problēma pastāv – bērni it kā ir skolā, bet ir izbraukuši no valsts un to neapmeklē vai ir deklarējušies, bet skolu neapmeklē vispār.

*Ja vecāki nav iesnieguši skolai iesniegumu ar lūgumu atskaitīt bērnu no skolas un bez izdeklarēšanās kopā ar bērnu aizbrauc uz ārzemēm, bērns paliks reģistrēts izglītības iestādē vienu mācību gadu.

Kā iepriekš rakstīja LV portāls, vēstot par finansiālu atbalstu reemigrantiem saimnieciskās darbības uzsākšanai vai attīstībai visos piecos Latvijas novadu plānošanas reģionos, tā sadalē nācās saskarties ar problēmu, ka granti netika piešķirti tāpēc, ka daļa no projektu iesniegumiem neatbilda kritērijam par ārvalsts adreses norādīšanu Iedzīvotāju reģistrā. “Lielākajai daļai pretendentu, lai arī viņi ilgstoši jau dzīvo ārvalstīs, joprojām deklarētā dzīvesvieta bija Latvijā. Tas apliecina tikai to, ka izbraukušo patiesībā ir daudz vairāk, nekā parādās valsts statistikā,” secinājusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Ziņu sniegšana par dzīvesvietas adresi

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) sabiedrisko attiecību speciāliste Samanta Krieva uzsver, ka Iedzīvotāju reģistra likuma 3. pantāir noteikts personu loks, par kurām ziņas tiek iekļautas Iedzīvotāju reģistrā, bet šā likuma 10. panta pirmajā daļā noteikts, ka Iedzīvotāju reģistrā par personu iekļauj ziņas par deklarētās, reģistrētās vai norādītās dzīvesvietas adresi. Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 6. panta piektajā daļā noteikts: ja personas dzīvesvieta ir ārvalstī, dzīvesvietas deklarēšanas pienākums ir izpildīts, ja dzīvesvietas deklarētājs sniedzis ziņas par dzīvesvietu Iedzīvotāju reģistra likumā noteiktajā kārtībā. Ministru kabineta noteikumos Nr. 131 “Iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu aktualizēšanas kārtība” noteikts, ka Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis, persona, kura Latvijā saņēmusi uzturēšanās atļauju, reģistrācijas apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās apliecību, sniedz ziņas par dzīvesvietas adresi ārvalstī.

Minētās ziņas PMLP vai Latvijas diplomātiskajai vai konsulārajai pārstāvniecībai sniedz:

  • triju mēnešu laikā pēc pārcelšanās uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs – Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis vai persona, kura Latvijā saņēmusi reģistrācijas apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās apliecību;
  • 30 dienu laikā pēc ārvalsts dzīvesvietas adreses maiņas – Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis vai persona, kura Latvijā saņēmusi reģistrācijas apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās apliecību;
  • triju darbdienu laikā pēc pārcelšanās uz dzīvi ārvalstīs vai ārvalsts dzīvesvietas adreses maiņas – persona, kura Latvijā saņēmusi uzturēšanās atļauju.

PMLP uzsver: lai gan minētie normatīvie akti nosaka personas pienākumu būt sasniedzamai tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību, kā arī nosaka termiņu, kādā jāpaziņo par adresi ārvalstī, ne visas personas šo pienākumu izpilda. PMLP rīcībā nav datu, cik cilvēku varētu būt izbraukuši no valsts, bet joprojām ir deklarējuši dzīvesvietu Latvijā.

Visu rakstu iespējams izlasīt portālā lvportals.lv

Foto: CC0 licence

Citas ziņas

Citas ziņas pasaulē