Dalies:

Dzintara Soduma balva - Viktoram Freibergam

Dzintara Soduma balva - Viktoram Freibergam
  • 23. May. 2020

Rakstnieka un tulkotāja Dzintara Soduma balva par novatorismu literātūrā 2020. gadā piešķirta kinozinātniekam Viktoram Freibergam par grāmatu „Kinomāna slimības vēsture”.

„Grāmatas novitātes iet tik tālu, ka šis darbs, šķiet, neietilpst neviena pazīstama žanra rāmjos. Autora personīgā drāma, lai cik tas liktos savādi, neatstāj drūmu iespaidu, ̶  visu pārspēj talanta radošais spēks. Grāmatā nav nekā no provinciālas pazemības, ar kuŗu nereti  grēko latvieši. Freibergs absolūti brīvi jūtas pasaules mākslas plašumos,” saka rakstnieks un Dzintara Soduma balvas balvas žūrijas loceklis Roalds Dobrovenskis.

Balvas fonds ir vairāk nekā 4000 eiro, un šogad tai bija pieteiktas 35 autoru grāmatas. Tā ir izcilā latviešu rakstnieka un tulkotāja Dzintara Soduma piemiņai veltīta Ikšķiles novada pašvaldības atzinība Latvijas rakstniekam par novatorismu dzejā, prozā, drāmaturģijā vai tulkotājam par literātūras tulkojumu latviešu valodā. 2019. gadā balvu saņēma rakstnieks Andris Akmentiņš par romānu „Skolotāji”, igauņu dzejnieks Contra (Margus Konnula) un tulkotājs Guntars Godiņš par grāmatu  „Tik grūti būt latvietim, kā arī dzejnieks Einārs Pelšs par grāmatu „Rembo 2016”.   

Lasītākās ziņas valstī

Uzziņai.

Dzintars Sodums dzimis 1922. gadā Rīgā. 1936. gadā pabeidz Rīgas 23. pamatskolu. 1941. gadā Sodums beidza Rīgas pilsētas 1. ģimnaziju, kuŗā bija padziļināti apguvis antīko un angļu literātūru. 1942. –1943. gada ziemā studēja Latvijas Universitātes Humānitārās fakultātes ievada kursa priekšmetus. 1943. gada aprīlī Sodumu iesauca Latviešu leģionā un nosūtīja uz Volchovas fronti, kur viņš strādājis par kaŗa ziņotāju. 18 mēnešus Sodums bija kaŗa žurnālists, rakstīja laikrakstam Tēvija. 1944. gada oktobrī Rīgā Sodums dezertēja, ziemu nelegālā stāvoklī pavadīja Kurzemē un 1945. gada 17. maijā ar laivu nokļuva Gotlandē (šis laiks attēlots biografiskajā romānā "Taisām tiltu pār plašu jūru"). Zviedrijā vasaru nostrādājis kā laukstrādnieks, Sodums pārcēlās uz Stokholmu, kur strādāja kā mašīnburtlicis un korektors. 1963. gadā viņš izceļoja uz Bostonu ASV, kur no 1963. gada decembŗa līdz 1973. gadam strādājis par burtlici un korektoru (izglītību papildinājis Amerikas tipografijas arodbiedrības skolā Kolorado). Pēc dzīvesbiedres Skaidrītes nāves Sodums 2006. gadā pārcēlās uz Latviju un dzīvoja rakstnieces un viņa daiļrades populārizētājas Noras Ikstenas mājās Ikšķilē. Dzintars Sodums miris 2008. gada 18. maijā, apbedīts Ikšķiles kapos.

2013. gadā Ikšķiles novads nodibināja Dzintara Soduma balvu, kuŗu ik gadu maijā piešķir par novatorisku sniegumu latviešu literātūrā. Balvas žūrijā ir Ikšķiles Kultūras pārvaldes vadītāja Dace Jansone, rakstnieks Roalds Dobrovenskis, kultūras žurnāliste Liega Piešiņa, redaktors Arturs Hansons un rakstniece Nora Ikstena.

Dzintara Soduma daiļrades pūrā ir romāni – „Jauni trimdā” (1997), „Savai valstij audzināts” (1993), „Blēžu romāns 1943 ̶ 44” (2002), „Viņpuse” (2008); stāsti – „Lāčplēsis trimdā”, „Varoņu konference”, „Ezis akā” (alegorisks stāsts par divām okupācijām, kas latviešiem bija jāpiedzīvo); lugas  ̶  „Ostā”, „Notikumi dzīvokļu priekšpilsētas otrā stāvā”,  „TV vienādojums” u. c.

Publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Laiks"

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti