Dalies:

Dziesmu un deju svētku padomes sēdē iepazīstina ar galvenajiem secinājumiem par aizvadītājiem svētkiem

Dziesmu un deju svētku padomes sēdē iepazīstina ar galvenajiem secinājumiem par aizvadītājiem svētkiem
  • 26. Oct. 2018

25.oktobrī Latvijas Nacionālajā kultūras centrā notika XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI deju svētkiem veltīta noslēdzošā padomes sēde, kuras uzmanības lokā galvenie secinājumi par aizvadītajiem Svētkiem, informē Latvijas Nacionālais kultūras centra pārstāve Linda Ertmane.

XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI deju svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča informēja par galvenajiem secinājumiem, kā arī iezīmēja problēmjautājumus, kurus gan rīkotājam, gan arī Dziesmusvētku kopienai jārisina savlaicīgi. Svētki iezīmējās ar vairākiem izaicinājumiem un jauninājumiem. Vispirms tas bija rekordliels dalībnieku skaits – 43 219 dalībnieki no 118 Latvijas pašvaldībām un 21 pasaules valsts, tostarp 16 500 kordziedātāji, 18 174 dejotāji, 8545 citu amatiermākslas kolektīvu pārstāvji. “Lielais dalībnieku skaits nākamajos Svētkos ir rūpīgi analizējams no dažādiem aspektiem, tostarp no pilsētas infrastruktūras un norišu vietu kapacitātes viedokļa,” atzīmēja E.Juhņēviča.

Svētkus klātienē apmeklēja ap 500 000 skatītāju, bet, piemēram, Noslēguma koncertā “Zvaigžņu ceļā” Mežaparka Lielajā estrādē bija 67 253 cilvēku. Svētku kopējais budžets - 10,5 mlj EUR, no tiem valsts budžeta dotācija 5 726 148 EUR, pašu ieņēmumi 3 489 000 EUR un 1,5 mlj EUR atbalstītāju finansējums. Uz 25.oktobri ir neizlietoti 708 000 EUR no pašu ieņēmumiem, kurus Latvijas Nacionālais kultūras centrs plāno ieguldīt starpsvētku procesā un nākamo svētku sagatavošanas darbos.

Lasītākās ziņas valstī

“Dalībnieku elektroniskā reģistrācijas sistēma un multifukncionālās ID kartes ieviešana ļāvusi veikt precīzu uzskaiti un būs labs pamats, plānojot nākamos svētkus,” stāstīja E.Juhņēviča. No visiem Svētkiem reģistrētajiem dalībniekiem mēģinājumos piedalījās 88%, bet koncertos 90%. Divos kolektīvos vienlaicīgi piedalījās 1947 cilvēki (4,5 %), no tiem 1510 apvienoja koru un deju nozares. Pirmo reizi lielajās norises vietās dalībnieku ēdināšana notika uz vietas. Elektroniskā reģistrācijas sistēmā tika izskanēti 66% no sākotnēji pieteiktajām. Dalībnieki ļoti aktīvi izmantojuši sabiedrisko transportu, kas Svētku laikā tiem tika nodrošināts bezmaksas. Kopumā sabiedriskajā transportā tika validētas 354 144 vienības. Būtiski pieaudzis arī to dalībnieku skaits, kas izmantoja iespēju bezmaksas pārvietoties ar “Pasažieru vilcienu”.

Sociālajos medijos tika sasniegti 514 117 cilvēki no 21 pasaules valsts. Cilvēki mijiedarbojušies ar saturu soc.medijos 602 352 reizes. LTV tiešraides skatījās 23 pasaules valstīs: lielākā interese no ASV, Lielbritānijas, Vācijas, Kanādas, Īrijas. Tālākas vietas – Peru, Taivāna. LMT Straumes saturu skatījās 61 pasaules valstī: lielākā interese no Lielbritānijas, Vācijas, Norvēģijas, ASV. Tālākās vietas Argentīna, Kambodža, Taizeme. Pateicoties sadarbībai ar LTV bezmaksas publiskās pārraidīšanas licenci izmantoja 40 vietās visa pasaulē.

29. oktobrī no plkst.10:30 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notiks Dziesmusvētku konference, kurā diskutēs gan par svētku repertuāru, starpsvētku procesa organizāciju, komunikāciju, biļešu izplatīšanas modeļiem un citiem būtiskiem jautājumiem, kā arī akcentēs Dziesmusvētku kopienas aktīvāku iesaisti starpsvētku organizatoriskajā procesā.

Dziesmu un deju svētku padomes priekšsēdētāja ir kultūras ministre Dace Melbārde, saskaņā ar Dziesmu un deju svētku likumu tajā darbojas izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas pārstāve, deputāte Inguna Rībena, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis, Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietniece Egita Kazeka, un Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika, kā arī nozaru eksperti koru mūzikas pārstāvji Kaspars Ādamsons un Romāns Vanags, deju nozares pārstāves Indra Ozoliņa un Zanda Mūrniece, pūtēju orķestru nozares pārstāvis Guntis Kumačevs, tautas lietišķās mākslas nozares pārstāve Baiba Vaivare, tautas mūzikas nozares pārstāve Kristīne Ojala, tradicionālās kultūras nozares pārstāve Dina Liepa, profesionālās mūzikas pārstāve Selga Mence, pašvaldību kultūras centru pārstāve Dace Jurka un nevalstisko organizāciju pārstāve Mārīte Puriņa.

Dziesmu un deju svētku padome ir konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir sekmēt Dziesmu un deju svētku procesa ilgtspēju un tradīcijas tālāknodošanu. Padomes uzdevumi ir noteikti Dziesmu un deju svētku likumā, tās darbību koordinē Latvijas Nacionālais kultūras centrs.

Foto: Aivars Liepiņš, Ilmārs Znotiņš, Reinis Oliņš, Vil Muhametshin, Agris Tabaks 

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās zinas tēmā

Reklāmraksti