Dalies:

Dziesmu svētku atbalss skanēs vēl ilgi - Svētku aculiecinieks Kaspars Reinis kavējas atmiņās

Dziesmu svētku atbalss skanēs vēl ilgi - Svētku aculiecinieks Kaspars Reinis kavējas atmiņās
  • 17. Aug. 2019

Divas pērles – Koerner Hall koncerti

Rīts 

Ir piektdienas, 5. jūlija rīts.  Ar māsu mostamies ceļam uz mēģinājumu. Diena iesākās ar lielisku kopkoŗa mēģinājumu Hilton viesnīcā, kur beidzot kopā pulcējās šo svētku varenais koŗis. To iesildīja aizrautīgais un Gaŗezera bērnu mīlētais diriģents un vokālais pedagogs Pauls Berkolds. Taču ar visu to, dažas dziesmas koristiem vēl radīja pārbaudījumu. Jāsaklausās, jāieklausās vienam otrā, lai saprastu, kā skan, kā skanēs. Un skan vareni! Patiess prieks par plašo diriģentu plejādi, kur vienkopus pulcējušies latviešu diriģenti ne tikai no Ziemeļamerikas, bet arī Eiropas un Latvijas. 

Lasītākās ziņas valstī

Mēģinājuma starplaikā viesnīcas vestibilā noritēja svētku tirdziņš, kur dažādas andeles tika vestas par sudraba rotām, grāmatām, gardumiemun latviskiem priekšmetiem. Sajūsmu rada apstāklis, ka ir tiešām ļoti daudz cilvēku - svētku viesu. Ne tikai latvieši vien, bet arī viņu draugi un kaimiņi – mīļie līdzjutēji. Mēģinājumā svētku priekšsēdis Juris Ķeniņš paziņo, ka ne tikai deju lieluzvedums, bet arī kopkora koncerts Mattamy Athletic centre ir izpārdots. Tas vairoja koristos priekpilnu satraukumu – zāle būs pilna. Latviešu dziesmai un dejai svētki tiks svinēti godam, ar tiem raksturīgo vērienu un daudzveidību.

***

Šajā dienā esam lutināti ar diviem fenomenāliem koncertiem akustiskajā Koerner Hall. Pulksten 4os sanākušos klausītājus no ielas svelmes veldzē koncertzāles vēsinātais gaiss, un viņu sirdis pilda īstens latviešu mūzikas stīgotais skanējums. 

Kamermūzikas un orķestra koncerts

Esmu ieradies koncertā ar savu kanādiešu kursabiedru no Toronto Universitātes Mac Wallace. Viņam par latviešu kultūru vai profesionālo mūziku teju nav itin nekādas nojausmas. Šis koncerts kļūst par pilnvērtīgu pieredzi, kas ar savu muzikālo piepildījumu paver jaunus apvāršņus ikkatram klausītājam. 

Koncerta pirmo daļu iesāk kamermūzikas sniegums. Ar nepārspējamu maigumu un tehnisko precizitāti pianists Artūrs Ozoliņš kopā ar vijolnieci Lauru Zariņu izpilda Imanta Ramiņa “Ārija vijolei un klavierēm”. Skaņdarbā ar disonantu mūzikas vieglumu teju atonālā harmonijā izskan izjusts mūzikas plūdums. Abu mūziķu saspēle pārceļ klausītāju ļoti skaistā skaņu pasaulē, kur gan klavieru, gan vijoles skanējums maigi glāsta klausītāju dvēseles stīgas. Patiesi brīnišķīga skaņas burvība. Komponista klātbūtne koncertā rada īpašu svinīgumu – svētki mūzikai un meistarībai.

Lielisku saspēles tandēmu starp flautu un klavierēm rada Agita Arista un Ruta Vaivade. Flautas spēles virtuozitāte saskanīgā skaņas kopradē ar klavieru maigo pavadījumu Jāņa Mediņa “Rapsodijā” izspēlē brīnišķīgas latviešu tautas dziesmu melodiju variācijas. Klausītājs saklausa pazīstamās “Pūt, vējiņi”, “Skaisti dziedi lakstīgala”, “Pieci gadi ganos gāju” un citas brīnišķīgas tautas dziesmu skaņas. Tās viegli ievijās skaņu vainagā Mediņam raksturīgajā melodiskumā.

Koncerta turpinājumā īpašs atskaņojums. Austrālijā dzīvojošā latviešu čellista izpildījumā dzirdam viņam veltīto “Sonāti čellam solo”. Čella skaņu maestro skaņdarbu atskaņo no viņam veltīto nošu oriģināla, kur Ķeniņa rokrakstā pierakstītas tehniski teju neiespējamas skaņu kopas, disonanti akordi balansējot uz čella spēles iespēju robežas un iespējām. Laura atskaņojumā šis skaņdarbs patiesi lika aizrauties klausītāju elpai. Mana kursabiedra Mac Wallace vārdos: “Es esmu citā pasaulē. Tāda iespēja dzirdēt, saklausīt ģeniālu meistarību – šī ir mana koncertā dzirdēto skaņdarbu visspēcīgākā pieredze.” Ķeniņa mūzika pārstrāvo laiku, tā izaicina, tā liek domāt par mūzikas un skaņu pasauli ārpus melodiskuma un pierastiem ritmiem, tā ir patiess piedzīvojums.

Uz skatuves kāpj dzidrās un brīnišķīgās soprāna balss īpašniece Ilze Paegle kopā ar pianisti Rutu Vaivadi. Viņu izpildījumā dzirdam Jāņa Mediņa zaļoksno un līgano dziesmu “Birztaliņa” ar Kārļa Jēkabsona vārdiem un Pētera Barisona spārnu vēdām pildīto solo dziesmu “Rokas” ar Kārļa Skalbes vārdiem. Kāds maigums, kāda liriska skaņa. Klausītājus brīnišķīgi skar šo skaņu rezonanse, izjusts dziedājums un maigi pieskaņots pavadījums. Koncerta pirmās daļas noslēgumā abām daiļajām mūziķēm ar čellu pievienojas Juris Ķeniņš, lai trijatā izpildītu komponistes Lolitas Ritmanes “Lietus līst manā pilsētā” ar dzejnieka Andra Ritmaņa vārdiem. Komponistes radītā dziesma uzbur lietainas dienas ainu, kurā savijās čella smeldzīgais skanējums ar balsi un klavieru skaņu rotām. Skaņdarbs rosina uz iekšējām pārdomām. Klausītāju pateicības aplausi skanēja itin braši gan mūziķiem, gan zālē sēdošajai komponistei.

Koncerta otrajā daļā mūs priecē pilnvērtīgs orķestra skanējums izcilā diriģenta Māra Sirmā vadībā. Jāpiemin, ka līdztekus Kanādas Operas orķestra mūziķiem uz skatuves orķestra rindās spēlē arī latviešu mūziķi, kas lieliski iekļaujas un kuplina skanējumu. 

Otro daļu iesāka ar spilgto un tonāli bagātīgo Lolitas Ritmanes “Uvertīru gaismai”, kurā ikkatrs skaņas kopums spoži apspēlēja gaismas tēmu mūzikā. Ritmanei raksturīgā filmu mūzikas skaņa ļauj klausītājam kļūt teju par skatītāju, jo mūzika lieliski rosina fantāzijas plūdumu un rada iespaidu par spožas gaismas kūļiem, kas aust vai virmuļo virs ūdens. 

Tehnisku meistarību un koncentrēšanos prasa Talivada Ķeniņa “Scherzo concertante”. Šis skaņdarbs lieliski parāda Ķeniņu kā komponistu, kas pārvalda orķestra skanējumu un savā daiļradē nebaidās savīt melodismu ar disonantu skanējumu, vieglumu un skaņas daudzveidību. 

Koncerta noslēgumā dzirdam Jāņa Kalniņa skaisto un smeldzīgo “Vijoļkoncertu Fa# minorā” ar brīnišķīgo Lauras Zariņas vijoles solo. Orķestra un solista saskaņa šajā skaistajā un labskanīgajā zālē ir apbrīnojama. Muzikālās gradācijas no satraukta kāpinājuma līdz pat maigam un melodiskam sāpju tvarstam. Ļoti gaiši, ļoti emocionāli bagātīga skaņa, kuru savā kopdarbā iznes Māra Sirmā ģeniālā orķestra vadība un Lauras Zariņas virtuozais un tehniski iespaidīgais vijoļspēles sniegums. Šāda mūzika pilda dvēseli kā kausu.

  Pateicoties Toronto Latviešu Koncertapvienības gādībai šī mūziķu kopā sanākšana rezultējusies ne vien ar šo fenomenālo koncertu, bet arī ar izcila mūzikas albuma izdošanu: Canadian Amber, kurā ieskaņoti koncertā atskaņotie Imanta Ramiņa, Jāņa Kalniņa un Tālivalda Ķeniņa darbi. 

Klausītāju aplausu vētras ieskauti, mūziķi sniedz skaistu koncerta izskaņas piedevu – jūtu un laimības pilno Jāņa Mediņa “Āriju”. Tā komentārus neprasa. 

No koncertzāles izeju pilnīgi pārmainīts, sen nebiju baudījis tādu sniegumu, tik skaistu skanējumu. Es esmu patiesi lepns par manu tautiešu darbu un talantu, kas līdzēja radīt šādu neticami skaistu koncertu. Pretēji tam, kādu iespaidu rada šis raksts, vēlos teikt, ka tās ir neaprakstāmas sajūtas, kuras mani pavada vēl joprojām. Šīs zāles izcilā akustika, diriģenta un mūziķu ieguldītais darbs, kā arī lieliski sabalansētā koncerta programma manām ausīm paliek par vienu no manas dzīves skaistākajiem koncertiem – dzīvoju pateicībā par dzirdēto.

Valsts Akadēmiskā koŗa “Latvija” koncerts

Pēc nelielas vakariņu pauzes, kopā ar māsu un draugiem dodamies uz otro Koerner Hall koncertu. Tur šovakar pirmo reizi Kanādā debitē Valsts Akadēmiskais koris “Latvija”, diriģenta Māra Sirmā vadībā. Šis bija īpaši gaidīts notikums, par kuru daudz tika runāts Toronto latviešu sabiedrībā. Lielu darbu šī pasaulē izcilā kora atvešanā uz Kanādu ir prasījis tieši producentei un rīcības komitejas loceklei Laurai Adlers. Un patiesi – šis koncerts kļūst par notikumu ne tikai svētku klausītājiem un viesiem, bet arī pašiem koristiem. Publika uzņem VAK “Latvija” un ģeniālo diriģentu Māri Sirmo ar tādām ovācijām, par kurām katrs mūziķis var sapņot. Zāle ir pilnībā izpārdota, koncerts ir tiešām ilgi gaidīts, un neliek vilties. Tas kļūst par profesionālu virsotni latviešu koriem un kora mūzikai, atļaušos nebaidīties no pārspīlējuma. Dažkārt ir jāpasaka domas vistiešākajā veidā. 

Koncerta programma ir rūpīgi veidota, lai piesaistītu ne tikai latviešu klausītājus un mūzikas pazinējus, bet arī būtu pievilcīga plašākai Toronto un Kanādas publikai. 

Koncertu iesāka brīnišķīgs Arvo Pärt skaņdarbs “Da pacem Domine”, kur Valsts koŗa dziedātāji bija nostājušies publikā skatītāju ejās, tādējādi ieskaudami ar savu skanējumu zāli, un sagatavojot klausītāju skaņu brīnumam. Te nu jāsaka, ka Koerner Hall akustika ir no apbrīnojama, skaņa vienreizēji plūst skatītāju virzienā, radot skaņu telpas efektu. 

Dziedātāji aplausu pavadīti ieņem vietas uz skatuves. Diriģenta Māra Sirmā radošais dižgars ir šī kora pilnīgs muzikālais pavēlnieks, dziedātāju balsis skan līdzi vismazākajam un smalkākajam žestam, pilnīga koncentrēšanās, izjusta dinamika, lielisks ritms, perfekta dikcija. Izskan divas ļoti skaistas un Kanādas, kā arī pasaules klausītājiem pazīstamas Imanta Ramiņa dziesmas “Ave verum corpus” un “Ubi caritas”, kā arī Arvo Pärt “Which was the son”. Kora skanējums rada garīguma izjūtu, kurā piedzīvojam muzikāli sasaisti ar augstākiem spēkiem. Radošais gars gavilē. Gavilē arī cilvēcīgais, izjūtot kora spēju daudzveidīgi stāstīt garīgos tekstus. 

Koncerta programmā iekļauta Kanādiešu komponistes Eleanor Daley radītais skaņdarbs “grandmother moon”, kas balstīts kanādiešu pirmtautu stāstos un ticībā, tādējādi kuplinot koncerta programmu ar vērtīgu ieskatu mūzikas un vārdu saspēlē, kurai vārdus radījis Mikmaq tautas dzejnieks no mazas salas Britu Kolumbijā.

Talivalda Ķeniņa skaistā un sāpīgi izjustā latviešu tautas dziesmas apdare “Saulīt’ vēlu vakarā” ir dziesma, kura īpaši tuva daudziem Dziesmusvētku kopkoŗa dziedātājiem. Taču īpaši tuva tā ir diriģentam Mārim Sirmajam, kurš ar tādu vieglumu spēj pārvērst dziesmā apdziedātās skumjas par sapņainu ilgošanos, par iedvesmas avotu dzīves turpināmībai un dziesmas vārdos iekļautajai ziņai par dzīves gājumu un Saules lomu dziedinošā remdināšanā. 

Jāņa Kalniņa dziesma “Apsniegošā pilsēta” karstā vasaras vakarā uzbūra ainu par sniegā ieskautu pilsētu kādā Latvijas novadā, savukārt Pētera Vaska “Māte Saule” atkal pieskārās Saules nozīmei latviešu dzīvesziņā. Koncerta pirmo daļu noslēdza kora izpildījuma šedevrs Ērika Ešenvalda “Tāls ceļš”. Šajā tik skaistajā dziesmā par ilgām pēc mīlestības, kura aizgājusi mūžībā, daļa koristu dziedāja no balkona, radot šai dziesmai tik svarīgo divu dziedātāju grupu harmonisku sadziedāšanos. Attālumam starp diriģentu un dziedātāju nešķiet, ka ir nozīme. Tik meistarīgi šis neierastais kora sabalsojumu risinājums plūst pāri klausītājiem, ka šķietami mēs visi tajā dziesmā bijām pārsegti ar dziesmotu seģeni, kura mūs pavada sapņu tāles ceļā. 

Pēc pelnīta starpbrīža, kurā visnotaļ šķita pat grūti atiet no tikko piedzīvotā skaņas pārdzīvojuma, gluži kā atkarīgais, es jau alku atgriezties šajā tīrās skaņas pasaulē, kuru radīja diriģenta dziļā izpratne par dziesmu vārdiem, nošu materiālu un absolūtu skaidrību par skaņas iespējām. Koris no sirds ir Māra Sirmā vissmalkākais, visskaistākais instruments. Mūsu tauta, patiesībā, visa pasaule var būt pateicīga un lepna par šādu skanējumu, par šādiem radošiem cilvēkiem. 

Koncerta otro daļu iesāk divas Riharda Dubras komponētas dziesmas – “O Magnum Mysterium” un “Tu skaistō Dīva dōrza rūze”. Jāteic, ka Dubras mūzika man jau vairākus gadus ir bijusi ļoti tuva, jo reiz biju Jūrmalas Mūzikas vidusskolā viņa skolnieks. Klasē Dubra dalījās ar brīnišķīgiem stāstiem par mūziku, par kompozīciju un savā nosvērtībā vienmēr prata atrast īstos vārdus par klasisko harmoniju. To arī dzirdam viņa skaņdarbos – Dubra lieliski spēj radīt laikmetīgu un vienlaikus ļoti klasisku skanējumu garīgajā mūzikā.  Te nu jāpiemin, ka “Tu skaistō Dīva dōrza rūze” ir īstens šedevrs, jo šajā skaņdarbā ietverts tradicionālais Latgales Maija dziedājums pie krucifiksiem ar tautiska burdona citātiem. Valsts kora dziedātājas lieliski spēj mainīt balss skanējumu no akadēmiski noslīpēta kora skanējuma uz atvērtu un ļoti tautisku sabalsojumu, kas radīja īstenu klātbūtnes sajūtu pie kāda ceļmalas krucifiksa Latgalē, siltā maija vakarā. 

Pēc Ešenvalda “Gaismas upēm” dzirdējām Tālivalda Ķeniņa “Svešie dārzi”, kas ar Veronkas Strēlertes dzeju no jauna atgādināja par Ķeniņa meistarību kompozīcijā radot smalku un muzikāli bagātīgu miniatūru. Tam sekoja Eric Whitacre kolorītais skaņdarbs “Leonardo Dreams of His Flying Machine” un Morten Lauridsen “O Magnum Mysterium”, kas kā tādas skaistas un kora mūzikas cienītājiem pazīstamas pērles rotāja koncertu lieliskā un pārdomātā izpildījumā. 

Lai arī koncerts jau bijis bagātīgs un garš, tomēr VAK “Latvija” dziedātājiem un diriģentam Mārim Sirmajam tā izskaņā ir padomā publiku kārtīgi pārsteigt ar skanējumu. Skan igauņu komponista Veljo Tormis “Dzelzs apvārdošana”, kas balstīts Kalevalas eposa dziedājumos. Diriģents Sirmais sit rokas bungu, solists no kora pusčukstus buras, koris kustas un izcili piemērotā ritma un skaņas horeogrāfijā tādējādi radot iespaidu par dzelzi kalēja rokās. Cik zīmīgi izvēlēta dziesma – koris ir kā karsta dzelzs diriģenta rokās. Tas meistarīgi padodas apburšanai, kļūst par īstenu mūzikas burvības zobenu.

Ovācijas, stāvaplausi, bravo saucieni – pēc šī fenomenālā snieguma zāli nebeidz pildīt aplausi. Esmu aizkustināts līdz asarām un laimes kalngalam. Kur vēl tālāk? Pēc tik enerģētiski uzlādējoša darba kā “Dzelzs apvārdošana”, kā piedevu koris sniedz Imanta Ramiņa līgano un liego “Pūt, vējiņi”, kas savu ceļu vēl tālajā 1988. gadā mēroja uz Latviju, Vankūveras kamerkora tūrē. Skaisti izskan vēl pāris piedevas: “Dziedot dzimu, dziedot augu” un “Rīga dimd”. Te nu publika visa stāv kājās, aplausu vētra nerimst, taču arī tik skaistam koncertam atskan pēdējais akords, pēdējā atbalss – kad jau zāle atstāta un cilvēki sāk izklīst. Valsts Akadēmiskā kora “Latvija” dziedātāji zāles ārpusē sveicot savus atbalstītājus sniedz vēl vienu īpašu piedevu, kas tik ļoti tuviem vārdiem uzrunā latviešus svešumā – Ērika Ešenvalda “Gaisma aust”. 

***

Pārrunās pēc koncertiem,  ar māsu, draugiem un līdzgaitniekiem spriedām – tie rada piepildījumu un paceļ klausītāju jaunās muzikālajās augstienēs, paver dvēselei un domas lidojumam alkas biežāk atgriezties un viesoties šādā skaistā skaņu pasaulē. Par abiem koncertiem, kā šo divu augstvērtīgo mūzikas pērļu baudītājs, esmu bezgala pateicīgs visiem tiem cilvēkiem, kas ne tikai sapņoja par Latviešu mūzikas vērtību atskaņošanu vienā no pasaules labskanīgākajām koncertzālēm, bet arī ieguldīja vārdos un pateicībā neizmērjamu darbu, lai šos koncertus piepildītu dzīvē. Īpaši jāpasakās visiem atbalstītājiem un koncerta rīkotājiem, svētku rīcības komitejai, kā arī personīgi vēlos izcelt Lauras Adlers un Artūra Jansona, kā arī Jura Ķeniņa darbu šo notikumu īstenošanā. Koncerta klausītāju neizmērojamais prieks, aplausi un ovācijas, lai arī paliek kā visskaistākā pateicība gan mūziķiem, koristiem, diriģentam Mārim Sirmajam un rīkotājiem. Esmu piepildīts un labas mūzikas lutināts – par to lai atskan: “Bravo!”

Autors: Kaspars Reinis

Publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Latvija Amerikā"

 

 

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti