Dalies:

Leons Briedis: Dzejniekam ir vai nu karjera, vai liktenis

Leons Briedis: Dzejniekam ir vai nu karjera, vai liktenis
  • 24. Mar. 2019

Ar dzejnieku Leonu Briedi sarunājos marta sākumā gadskārtējā Latviešu literatūras pulciņā Annabergā, Bonnā, Rietumvācijā, kur viņš uz tikšanos ar ārzemju latviešiem uzaicināts kā viens no trauksmainajos sešdesmitajos gados izaugušajiem dzejniekiem. Viņš arī saņēmis valsts augstāko apbalvojumu Triju Zvaigžņu ordeni un mūža balvu par ieguldījumu Latvijas rakstniecībā.

Padomju okupācijas laikā Jūs bijāt brīvdomātājs. Savulaik ar dzejnieku Uldi Bērziņu Jums ir bijuši arī brīvdomīgi piedzīvojumi.

Jā, mums bija daudz brīvdomīgu akciju. Bija arī puiciski huligāniski gājieni. Viena no mūsu lielākajām muļķībām ar Uldi reiz bija, kad no rīta pamodāmies, izgājām uz ielas un aiz gara laika Uldis saka – kaut kas labs šodien jāpadara. Mēs ieejam tuvākajā veikalā un sākam runāt ar pārdevēju latviski. Bet viņa latviski nesaprot neviena vārda. Uldis saka – nu tad dodiet sūdzību grāmatu – un ieraksta, ka šajā veikalā pārdevēja nerunā latviski. Kādā trešajā veikalā mūs saņem ciet milicija un aizved uz iecirkni. Pēc brīža mūs, protams, palaiž vaļā, jo, kā Jūs zināt, padomju režīms bija ļoti “humāns”. Toties tika nosūtīts papīrs uz Rakstnieku Savienību. Toreiz priekšsēdis bija prozaiķis Alberts Jansons – zvērināts komunists, bet citādi pēc rakstura tiešām jauks un ļoti cilvēcīgs. Bija arī tādi cilvēki. Tieši viņš bija tas, kas daudzējādā ziņā palīdzēja Knutam Skujeniekam atgriezties Latvijā un nostabilizēties. Un, neraugoties uz to, ka mēs bijām dažādās barikāžu pusēs, Jansons ikreiz, kad saņēma šādu informāciju, pārsvarā jau gan tās bija Ulža izdarības, viņš nolasīja mums kārtējo notāciju, mēs apzvērējām, ka nekad vairāk tā nedarīsim, viņš saplēsa atsūtīto papīru, un tā – līdz nākamai reizei.

Lasītākās ziņas

Bet bija arī nopietnas akcijas. Studiju gados rokrakstā izplatījām mūsu pašu kolēģu aizliegto dzeju, Aleksandra Solžeņicina, Maskavas un citu dididentu darbus, nelegālas grāmatas, ārzemju literatūru. Nodarbojāmies ar Lielo kapu uzkopšanu, mēģinājām saglābt lauku baznīcas no izpostīšanas. Tolaik, studiju laikā no 1968. līdz 1975. gadam, mēs bijām ļoti naivi, sapņaini. Cerējām, ka, agri vai vēlu, Latvija kļūs brīva un netakarīga valsts. Mēs gribējām, lai Latvija kļūst par valsti, kur valda latviskas vērtības, kurā atjaunota saikne ar pārrautajām tradīcijām, tostarp folkloru, ieražām un godiem. Šo iemeslu dēļ 1970. gadā mani izslēdza no Latvijas Valsts universitātes, tieši tā arī bija rakstīts – par nacionālistiski patriotisku dzejoļu lasīšanu, par nacionālo darbību. Tad man laimējās nokļūt Kišiņevā, Moldovā, kur es atkal nokļuvu politisko notikumu epicentrā, jo Moldovā arī notika aktīva demokrātiska kustība, kurai es pieslējos.

Kā ir būt dzejniekam cauri laikiem – pie dažādām varām, kad reizēm varbūt padomju okupācijas režīmam jādod nodevas, kad brīvajā Latvijā var rakstīt to, ko pats grib, bet varbūt arī jāraksta tas, ko auditorija pieprasa? Kāda ir tā izšķiršanās?

Es nekad sev neesmu devis šādu izvēli. Neraugoties ne uz kādiem politiskiem apstākļiem, režīmiem, varām un iekārtām, esmu centies būt es pats.

Man šķiet, ka dzejniekam nav karjeras. Ir divas iespējas – vai nu dzejnieks izvēlas karjeru, vai arī likteni. Un es esmu sekojis savam liktenim. Un daudzējādā ziņā, pat sūrākie likteņa pārbaudījumi mani tā īpaši nemaz nav nomākuši, bet gan tieši otrādi – stiprinājuši, devuši impulsu un spēku dzīvot tālāk. Ir bijuši arī klusuma brīži dažādu apstākļu dēļ. Manuprāt, katram cilvēkam ir iespēja izvēlēties: vai nu iet šo ceļu – piemēroties varai, režīmam, konjunktūrai, modes prasībām, vai arī dzīvot un rīkoties atbilstīgi saviem un vispārhumāniem principiem. Un varu teikt, ka šādi esmu nodzīvojis un vēl ceru nodzīvot daudzus laimīgus gadus, īstus gadus.

Mans skatiens vairāk ir bijis vērsts nākotnē nekā pagātnē vai pat šodienā, jo šodien top šī nākotne. Tāpēc nenožēloju nekādus pret mani vērstus pāri nodarījumus, jo zinu, ja tu pats sev tici un dari to, kas tev ļoti patīk – agri vai vēlu tas kaut ko nozīmēs arī citam cilvēkam. Galvenais ir ticēt sev pašam. Protams, tas ir grūti. Mūsu dienās šo kārdinājumu izpatikt tai vai citai konjunktūrai vai modes prasībām, vai kaut kādām viltīgi izliktām lamatām, kas garantēs panākumus, ienākumus, slavu, arī ir pietiekoši daudz, cik jau to ir bijis arī padomju režīma laikā. Tā ka visu laiku cilvēkam jācenšas nevis kaut kam izpatikt vai izdabāt, bet vienkārši būt saskaņā ar sevi.

Jūs taču arī mēģināja cenzēt padomju okupācijas laikā?

Ļoti daudz. Jau pēc Latvijas neatkarības esmu atļāvies izdot trīs grāmatas ar nosaukumu Dzedzieda, kurās apkopoju tos dzejoļus, kurus regulāri strīpoja laukā no manām iepriekšējām grāmatām. Dzedzieda ir sens latviešu vārds – atmata, un tie ir dzejoļi, kas palikuši atmatā.

Šie dzejoļi tika aizstāti ar citiem, kas režīmam šķita pieņemamāki. Esmu uzskatījis par vajadzīgu šādu nevēlamu dzejoli nolikt malā, nevis ļaut strīpot kādu pantu vai rindu, jo esmu ticējis, ka, agri vai vēlu, notiks tas, ko mēs visi vēlamies.

Kas padomju okupācijas režīmam Jūsu dzejoļos varēja nepatikt?

Es par sevi lietotu vārdu – tautisks. Viens no maniem avotiem un pamatiem ir latviešu folklora – mīti, dainas, pasakas. Otrs avots man ir latviešu klasiskā literatūra, tajā skaitā arī 20. gadsmta literatūra: ļoti daudzi latviešu dzejnieki, kuri bija represēti, režīma aizliegti, kuri bija spiesti emigrēt no valsts. Tas padomju iekārtai nepatika. Arī neizdabāšana tām tēmām, kas tolaik bija modē. Tāpat mana pozīcija un politiskie uzskati, jo komunistiskajā partijā es neiestājos, neraugoties uz to, ka divas reizes mani mēģināja iesaistīt. Nepakļāvos arī Valsts Drošības komitejas mājieniem un nepārprotamiem aicinājumiem uz sadarbību. Šī noskaņojuma dēļ, kā arī saistībā ar demokrātiskiem procesiem Rietumeiropā – gan Čehoslovākijas, gan Rumānijas notikumiem, tas viss radīja to fonu, kurā šad un tad mans vārds nebija vēlams.

Tomēr tas viss manā dzīvē ir bijis ļoti nozīmīgi. Protams, par to visu nācās maksāt. Un es esmu bijis gatavs maksāt.

Autore: Ieva Freinberga
Foto: Publicitātes attēls

 

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti