Dalies:

“Draugiem Group” runasvīrs: Mūs neinteresē ne dzimums, ne tautība – svarīgākais ir darbaspējas

“Draugiem Group” runasvīrs:  Mūs neinteresē ne dzimums, ne tautība – svarīgākais ir darbaspējas
Publicitātes foto
  • 27. Jun. 2019

Atšķirīga valoda, kultūras un reliģiskā pieredze un nereti arī ādas krāsa – tas, kas padara pasauli daudzveidīgu un interesantu, var izrādīties nopietns šķērslis, lai iekļautos Latvijas darba tirgū. Lai gan kopš neatkarības atjaunošanas emigrācija ir ievērojami pārsniegusi imigrāciju, Latvijā dzīvojošo ārvalstnieku skaits turpina pieaugt. Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem galvenie imigrācijas iemesli pēdējo gadu laikā ir nodarbinātība, studijas un investīcijas nekustamajā īpašumā. Vienlaikus, 80% Latvijas iedzīvotāju neatbalsta imigrāciju no ārpus Eiropas Savienības valstīm. Kādas ir ārzemnieku iespējas iekļauties darba tirgū un sabiedrībā? Savā pieredzē dalās “Draugiem Group”, kas nodarbina 20 citvalstnieku.

Kas sagaida citvalstnieku Latvijā?

PMLP statistika liecina, ka 2019. gada 1. janvārī Latvijā dzīvoja 95 152 citu valstu pilsoņi, no tiem – 77 069 trešo valstu pilsoņi, sastādot 3,68% no Latvijas iedzīvotāju skaita.Visvairāk ārvalstnieku ierodas uz dzīvi Latvijā no Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas, savukārt no Eiropas Savienības valstīm viskuplāk pārstāvētas ir Lietuva, Igaunija un Vācija.Lielākā daļa ārvalstnieku dzīvo Rīgā (vairāk nekā 50%) un citās republikas pilsētās.

Lasītākās ziņas valstī

Lai gan īpaša uzmanība tikusi pievērsta starptautiskās aizsardzības saņēmējiem jeb personām ar bēgļa vai alternatīvo statusu, galvenie imigrācijas iemesli pēdējo gadu laikā saistīti ar darba meklējumiem, izglītības iegūšanu vai nekustamā īpašuma iegādi. Taču tas, ka cilvēks ir gatavs šeit studēt un strādāt, piedaloties Latvijas ekonomikas izaugsmes veicināšanā, nepasargā no diskriminācijas etniskās piederības dēļ. Tā, piemēram, Latvijas Cilvēktiesību centra veikto ārvalstu studentu aptauja rāda, ka divas trešdaļas aptaujāto jeb 68% ir saskārušies ar dažādām neiecietības izpausmēm, tostarp, naida runu, naida noziegumiem un diskrimināciju. Tomēr daļa Latvijas uzņēmumu uzskata šādu attieksmi par aplamu un labprāt piedāvā darbu cilvēkiem ar citu etnisko piederību.

Tiem cilvēkiem, kuri ir dzimuši, dzīvojuši, mācījušies vai strādājuši ārzemēs, ir tāda pasaules elpa – vismaz tā esam novērojuši, raugoties uz kolēģiem, kurus esam pieņēmuši darbā. Gribas jaunus talantus un pasaules dažādību – jo raibāka ir komanda, jo labāks gala produkts. Arī klienti ir dažādi, un tev pašam jāspēj būt gana krāsainam, lai varētu apmierināt dažādo klientu vēlmes un vajadzības.

Kā pārvarēt valodas barjeru

Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) kampaņas “Atvērtība ir vērtība” ietvaros nesen veiktā aptaujā secināts, ka ikdienā ar citu tautību vai izcelsmes cilvēkiem kontaktējas teju ikviens Latvijas iedzīvotājs. Par vienu no lielākajiem veiksmīgas komunikācijas šķēršļiem var kļūt valodu barjera. Kā no tās izvairīties darba ikdienā?

Mums vēl pirms gadiem četriem bija tā – ja tu gribi te strādāt, tev jārunā latviski. Tad izdomājām, ka šo prasību atcelsim, tās vietā piedāvājot latviešu valodas kursus. Galvenokārt tāpēc, lai pašiem darbiniekiem būtu komfortablāk, jo darba valoda uzņēmumā tik un tā lielākoties ir angļu.

Labu, kvalificētu darbaspēku “Draugiem Group” meklē ne tikai Latvijā, bet arī latviešu kopienās ārzemēs. Piedalās Pasaules latviešu dienās, uzņem Izglītojošās ceļojumu programmas “Sveika, Latvija!” dalībniekus – latviešu izcelsmes jauniešus no Amerikas un Austrālijas, kuri divas nedēļas uzturas Latvijā, iepazīstot latviešu tradīcijas un gūstot impulsu latviskuma saglabāšanai.

Amerika ir labs etniskās dažādības piemērs, lai gan arī viņiem ar citādā pieņemšanu iet visādi. Bet mēs gribam parādīt, ka arī pie mums pieņem dažādo un nav jābaidās būt citādam. Ja esi zinošs un kompetents savā jomā, mūs neinteresē ne dzimums, ne tautība, seksuālā orientācija vai vecums. Mums vajadzīgi talanti, darbaspējas un cilvēciskās īpašības. Tā nu pie mums strādā cilvēki no Lietuvas, Japānas, Kanādas, ASV, Nīderlandes, Austrālijas, Spānijas, Rumānijas, Vācijas un Austrijas, praksē braukuši no Taivānas,” stāsta Jānis Palkavnieks.

Nesajaukt kompetences trūkumu ar aizspriedumiem

Kad dabūjām “dažādībā ir spēks” balvu par iekļaujošu darba vidi, mūsu ārzemnieki bija izbrīnīti: “O, Latvijā par to balvas dod?” Viņi to īsti nesaprot, jo mūsu uzņēmumā ar diskrimināciju nav saskārušies. Taču tas nenozīmē, ka uzņēmums nesaskaras ar izaicinājumiem. “Draugiem Group” nereti saņem pārmetumus par to, ka darbā pieņem tikai jauniešus – uzņēmuma darbinieku vidējais vecums ir 28 gadi. Taču svarīgi ir nevis tas, cik svecītes uz tortes tu nopūtīsi šogad, bet gan tas, cik labi tu atbilsti uzņēmuma prasībām. Cilvēki labprātāk domā, ka tiek diskriminēti gadu skaita dēļ, nekā atzīst, ka nav spējuši pierādīt mums vajadzīgo kompetenci.

Iekšējo attiecību higiēna uzņēmumā nāk par labu visiem

Latvijas sabiedrība kļūst arvien daudzveidīgāka, un savstarpējā mijiedarbība ir salīdzinoši regulāra, tomēr vēl joprojām pastāv aizspriedumi un negatīva attieksme pret citām etniskajām grupām – vairāk nekā 80% Latvijas iedzīvotāju neatbalsta nedz imigrāciju no ārpus-ES valstīm, nedz patvēruma meklētāju uzņemšanu. Teju puse neatbalsta arī imigrāciju no citām ES valstīm.

Cilvēki jau baidās no tā, ko nepazīst un nesaprot. Pie mums strādā dažādu reliģiju pārstāvji. Tiesa, tas, ko novērojam – jo cilvēks ir vairāk izglītots, jo plašāks un “vieglāks” ir viņa skatījuma gan uz reliģiju, gan citiem dzīves aspektiem.

Uzņēmums iekļaujošo darba vidi speciāli nekultivē, tā kolektīvs ar pieņemošo attieksmi ir izveidojies dabiski. Līdzīgi kā desmitiem gadu atpakaļ padomju armijā – ja vecākie kareivji apceļ jaunākos, tie savukārt apcels nākamos, un tā tas turpinās. Tāpēc mēs gribam savās rindās redzēt cilvēkus, kuriem citādā pieņemšana ir pašsaprotama. Mums ir nācies saskarties ar “toksiskiem” darbiniekiem, tad nu uzreiz mēģinām no viņiem atbrīvoties, jo tas vīruss izplešas ļoti ātri.

Atbalsta programma – arī ārpus biroja

Lai ārvalstniekam palīdzētu justies patiešām piederīgam, jāatceras, ka vismaz sākumā viņam Latvija ir sveša. Nereti šie cilvēki te ir vieni, bez draugiem un paziņām, tāpēc “Draugiem Group” iesaka ņemt vērā, ka diennakts ir garāka par laiku no plkst. 9.00 līdz 18.00. Elementāra cilvēciska attieksme ir vissvarīgākais! Ārzemniekam te, darbā, viss ir labi, bet ko viņš dara vakarā?Mēs cenšamies mudināt cilvēkus sadraudzēties un vadīt laiku kopā arī ārpus darba. Atbalstām, ja cilvēkam ir kādas problēmas, atkarības vai depresija, bet, protams, cilvēkam ir jāgrib šo atbalstu pieņemt.Lielākais ieguvējs no iekļaujošas vides tomēr ir pats uzņēmums, jo katrs cilvēks ar atšķirīgu kultūras pieredzi tajā ienes nenovērtējamas jaunas idejas un zināšanas.

Autors: “Draugiem Group” runasvīrs Jānis Palkavnieks, LA.LV

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti