Dalies:

Domnīcas "Chatham House" eksperts: "Brexit" vienošanos joprojām var apstiprināt

Domnīcas "Chatham House" eksperts: "Brexit" vienošanos joprojām var apstiprināt
  • 18. Jan. 2019

Jaunas Lielbritānijas parlamenta vēlēšanas, jauns referendums par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), izmaiņas pašreizējā "Brexit" līgumā, izstāšanās bez līguma vai izstāšanās datuma pārcelšana uz vēlāku laiku. Šie ir tikai daži no populārākajiem iespējamiem scenārijiem pēc šīs nedēļas notikumiem britu parlamentā. Kaut kādu skaidrību par turpmāko Lielbritānijas virzību sola sniegt pirmdiena, kad premjerministre Terēza Meja solījusi sniegt jaunu redzējumu par virzību uz priekšu, informē portāls lsm.lv.

Vērtējot šīs nedēļas balsojumu nozīmi pašiem britiem un notikumu attīstības scenārijus, domnīcas "Chatham House" Eiropas programmas direktors Tomass Reinss intervijā Latvijas Radio pauda viedokli, ka Mejas piedāvātā, bet parlamentā noraidītā "Brexit" vienošanās "atkal var uzpeldēt virspusē" un "potenciāli šo vienošanos joprojām var apstiprināt".

 

Lasītākās ziņas valstī

Uģis Lībietis: Šajā nedēļā Lielbritānija piedzīvoja divus nozīmīgus balsojumus – Terēzas Mejas "Brexit" vienošanās tika pārliecinoši noraidīta, taču viņa joprojām izturēja neuzticības balsojumu. Vai mēs pēc šiem balsojumiem varam teikt, ka ir radusies lielāka skaidrība par "Brexit" procesu nākotni?

Tomass Reinss: Nē! Runājot vienkāršā valodā - abiem šiem balsojumiem jau diezgan ilgu laiku bija visai prognozējams iznākums. Gan valdība zināja, gan eiroskeptiskie Konservatīvās partijas deputāti publiski paziņoja, ka iebilst pret šo "Brexit" vienošanos. Tāpēc tas nebija pārsteigums. Tas gan būtu milzīgs pārsteigums, ja dokumentu tiešām izdotos apstiprināt. Pārsteidzošs bija noraidošo deputātu skaits, tostarp pašā Konservatīvo partijā, ņemot vērā, cik lielas pūles valdība bija pielikusi, lai skaidrotu un panāktu dokumenta apstiprināšanu. Arī uzvara neuzticības balsojumā pat pēc tik dramatiskas sakāves dienu iepriekš bija gaidāma. Un tas skaidrojams ar faktu, ka vairums konservatīvo deputātu un Demokrātiskie unionisti nevēlas jaunas parlamenta vēlēšanas, viņi nevēlas dot leiboristiem un Džeremijam Korbinam iespēju nonākt pie varas. Viņi vēlas, lai "Brexit" noved līdz galam tieši Konservatīvā partija un nevēlas procesus vēl vairāk destabilizēt. Šeit jāņem vērā arī fakts, ka kaut kādā brīdī leiboristiem būs jāizlemj, ko tie vēlas, ja nevar dabūt ārkārtas vēlēšanas, pēc kurām viņi paši būtu gatavi vienoties ar ES. Taču bez dažiem konservatīvajiem un unionistiem vēlēšanas viņi nevar izsludināt. Par otru referendumu… šo iniciatīvu atbalsta vairums leiboristu vēlētāju un daļa parlamentāriešu, taču joprojām ne vairākums.

Tā kā spiediens uz leiboristiem ir palielinājies. Un, lai cik dīvaini šķistu, tas ir stiprinājis novājināto Terēzu Meju, jo viņas partijas biedri ir atkal apvienojušies valdības atbalstam.

Eiropas jautājums partijas bija sašķēlis. Taču tas nemaina faktu, ka Mejas "Brexit" vienošanās tika noraidīta.

Kā tagad ir iespējams virzīties uz priekšu? Vēl pagājušajā gadā Jūs teicāt, ka laikā līdz 29. martam sarīkot otru referendumu ir gandrīz neiespējami. Tagad izskan aicinājumi sarīkot ārkārtas vēlēšanas vai pagarināt 50. panta procedūru. Kāds, jūsuprāt, ir ticamākais scenārijs un kāpēc?

Šis nebūs visai populārs viedoklis, bet, manuprāt, Terēzas Mejas vienošanās nav pilnīgi beigta. Un ir trīs veidi, kā tā var virzīties uz priekšu. Pirmkārt, ja mainās pati vienošanās. Ja Meja spēs parādīt, ka ir viens jautājums vai viens labojums, kas spēj nodrošināt vienošanās apstiprināšanu britu parlamentā, viņa var doties uz Briseli un prasīt šādas pārmaiņas. Nezinu, vai viņai veiksies un vai tas būs viegli. Protams, viszināmākais ir Ziemeļīrijas robežas pagaidu noregulējums – tas nav pastāvīgs risinājums, taču tam nav beigu datuma. Un daudzi eiroskeptiskie konservatīvie to nav gatavi pieņemt. Ja šāda punkta nebūtu, ir iespēja, ka vienošanās tiktu atbalstīta ar eiroskeptisko konservatīvo deputātu atbalstu.

Otra iespēja var rasties tad, ja tiek mainīta vai labota politiskā deklarācija, kas ir legāli nesaistošs ietvars turpmākajām attiecībām. Ja Terēza Meja spēs piedāvāt citu virzienu turpmākajām attiecībām, iespējams, maigāku "Brexit". Tas nenodrošinātu eiroskeptisko konservatīvo atbalstu, bet garantētu atbalstu citās sfērās.

Un trešā iespēja apstiprināt vienošanos rodas tāpēc, ka mēs nespējam vienoties par neko citu. Šobrīd Lielbritānija pametīs ES 29. martā, jo to nosaka Eiropas un Lielbritānijas likumi. Ja vien abās pusēs šīs lietas netiek mainītas. Tāpat pastiprinās spiediens izvairīties no izstāšanās bez vienošanās. Un to var panākt, tikai vienošanos atbalstot, atceļot 50. pantu vai pagarinot izstāšanās sarunas.

Tieši tāpēc Mejas vienošanās atkal var uzpeldēt virspusē, ja Eiropa atsakās vienoties, ja parlaments nav nobalsojis par jaunām vēlēšanām un nav vairākuma atbalsta otrajam referendumam. Tad potenciāli šo vienošanos joprojām var apstiprināt.

Jūs jau minējāt, ka līdz šim ES ir atteikusies veikt būtiskas izmaiņas izstāšanās plānos. Vai britu valdība un opozīcija joprojām uzskata, ka ir iespējams panākt šādas būtiskas izmaiņas "Brexit" vienošanās tekstā? Un vai Eiropa ir gatava atkāpties kaut par centimetru?

Man liekas, ka tas ir viens no galvenajiem jautājumiem. Daudzi cilvēki ļoti skeptiski skatās uz Terēzas Mejas spējām kaut ko izmainīt, jo, kā jau Jūs teicāt, Eiropas līderi šo uzskata par galēju vienošanos. Ja jūs šo vienošanos atverat labojumiem, tad, varbūt tas jādara visām pusēm? Varbūt Spānija grib iekļaut kādus labojumus par Gibraltāru? Tas jau ir kompromiss, ko negribas pārskatīt.

Jebkurā gadījumā, Terēzai Mejai ir jābūt skaidram redzējumam par to, ko viņa grib izmainīt, un viņai ir skaidri jāpasaka, ka šo izmaiņu dēļ parlaments ir gatavs par vienošanos balsot. Taču nevienam nav skaidrs, kas ir šie punkti. Ziemeļīrijas noregulējums varētu tāds būt, taču Eiropai būs grūti kaut ko mainīt, ņemot vērā tās lojalitāti pret Īrijas nostāju.

Eiropa joprojām uzskata, ka izstāšanās bez vienošanās būs slikta Eiropai, bet vēl sliktāka Lielbritānijai, tāpēc pēdējā brīdī uz kompromisiem ir jāiziet tieši Londonai.

Mēs visu laiku atgriežamies pie šī Ziemeļīrijas noregulējuma jautājuma. Tas ir vēsturiski ļoti sarežģīts un jūtīgs jautājums. Vai šī jautājuma atrisināšana tiešām varētu būt tā burvju kristāla bumba, kas varētu domstarpības atrisināt? Vai puses vispār ir spējīgas panākt vēl kādus kompromisus?

Šis pagaidu noregulējums ir domāts, lai saglabātu politisko situāciju Ziemeļīrijā. Tas tiešām ir ļoti jūtīgs, simbolisks un ļoti nozīmīgs jautājums, kurā nevienu no problēmām nedrīkst par zemu novērtēt. Šis pagaidu noregulējums stāsies spēkā tikai tad, ja pārejas perioda beigās nebūs panākta vienošanās ar ES par turpmākajām attiecībām. Taču šim pagaidu noregulējumam nav beigu datuma. Lielbritānijai ir tiesības vienpersoniski izstāties no ES, taču, ja tā paraksta pašreizējo vienošanos, tai nebūs tiesības vienpersoniski izstāties no pagaidu noregulējuma. Un kritiķiem, visai pamatoti, šāda situācija liekas absurda.

Otrs, protams, ir jautājums par to, ka šajā situācijā Ziemeļīrija baudītu citas muitas savienības priekšrocības  nekā pārējā Apvienotā Karaliste, ja vien tā pati nevēlas pievienoties labprātīgi.

Atšķirīgu līgumu noslēgšana dažādām valsts sastāvdaļām ir ļoti pretrunīga, un kritiķi uzskata, ka Eiropa nedrīkst radīt šādas atšķirības Lielbritānijas iekšienē.

Un ir vēl kāda lieta. ES visu laiku ir uzstājusi, ka izstāšanās vienošanās mērķis ir izskaidrot praktiskos šķiršanās noteikumus, nevis noteikt turpmākās attiecības. Taču pagaidu noregulējums faktiski rada turpmākās attiecības.

Šogad maijā gaidāms vēl viens nozīmīgs balsojums – Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas. Nesen lasīju, ka, pagarinot 50. panta darbību, EP rastos milzīgs apjukums. Galu galā - britu balsis faktiski jau ir pārdalītas un diskusijas par turpmāko budžetu bez britu naudas jau turpinās. Vai šādā scenārijā Apvienotā Karaliste vispār būs spējīga un vai tai tiks ļauts piedalīties šajās vēlēšanās? Un kādas varētu būt sekas?

50. panta procedūras beidzas 29. martā, un tā pagarināšanai ir nepieciešama ES vienbalsība. Iespējams, lai izvairītos no "No-Deal" scenārija, viņi varētu būt gatavi to darīt. Īpaši, ja britu pusē būs kāda politiska kustība – jaunas vēlēšanas vai jauns referendums. Pirmā jaunā EP sēde ir jūlija sākumā, tāpēc teorētiski 50. pantu ir iespējams pagarināt līdz 1. jūlijam, netraucējot parlamenta darbu. Ja britu parlamentāriešiem nebūs jāieņem vietas jaunajā parlamentā, nav nepieciešamības rīkot vēlēšanas maijā.

Ja Lielbritānija prasītu pagarināt šo procesu uz vēlāku laiku, manuprāt, nav nekādu iemeslu, kāpēc Lielbritānijai nerīkot EP vēlēšanas un nesūtīt savus pārstāvjus uz EP.

Eiropas Komisija jau ir atzinusi – ja būs britu parlamentārieši, viņi turpinās darbu līdz brīdim, kamēr Lielbritānija pametīs ES, un tad arī tiks pārdalītas viņu vietas un tā tālāk. Es arī nedomāju, ka šim jautājumam vajadzētu apdraudēt visu "Brexit" procesu. Taču situācija varētu izveidoties visai sirreāla, ievēlot deputātus organizācijai, kuru mēs tāpat gatavojamies pavisam drīz pamest.

Avots: LSM.lv

Foto: CC0 licence

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti