Dalies:

Divas deklarētās dzīvesvietas - ārlatviešiem svarīgs jautājums, lai atgrieztos

Divas deklarētās dzīvesvietas - ārlatviešiem svarīgs jautājums, lai atgrieztos
CC0 licence
  • 01. Jul. 2019

Kāpēc ārlatviešiem saziņā ar valsti būtu svarīgi papildus norādītajai adresei ārvalstī deklarēt vēl arī vienu adresi Latvijā vai ārvalstīs. Šādu iespēju paredz Ministru kabinetā atbalstītais likumprojekts Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā. Šī likumprojekta būtība kopā ar ekspertiem tiek skaidrota raidījumā "Globālais latvietis. 21.gadsimts".

Raidījuma sākumā radio studija sazinās ar Sandru Bogomazovu, kura no Lielbritānijas Latvijā atgriezīsies šonedēļ, jo meitiņai rudenī jāsāk apmeklēt pirmsskolu. 

Sandra sazinājusies ar Vidzemes plānošanas reģiona koordinatori remigrācijas jautājumos Iju Grozu, kura sniegusi informāciju par nepieciešamajiem dokumentiem. Cēsu novada pašvaldībai Sandra nosūtījusi pieteikumu par to, ka meita apmeklēs pirmsskolu. Pieteikumā bijusi jānorāda faktiskā adrese un deklarētā adrese. Kā faktisko adresi Sandra norādījusi savu Lielbritānijas adresi, bet par deklarēto adresi rakstījusi, ka atgriezīsies Latvijā jūlija sākumā un tad arī deklarēs adresi. Šo pašu dokumentu kopā ar dzimšanas apliecības kopiju viņa nosūtījusi arī uz skolu. Nekādu sarežģījumu nav bijis, viss noticis ļoti ātri. 

Lasītākās ziņas

Sākumā Sandra nav zinājusi, kur īsti ir deklarēta, viņa nav arī sapratusi, kā un kur to uzzināt. Tad viņas mamma Latvijā izpētījusi, vai viņas īpašumā vēl kāds ir deklarēts. Mamma bijusi deklarēta viena pati, tas nozīmēja, ka Sandra Latvijā vairs nav deklarēta. Pašlaik Sandras deklarētā dzīves vieta ir Lielbritānija. Tā, visticamāk, iznācis, kad viņas meitai bija vajadzīgs personas kods, un Sandra sazinājusies ar Migrācijas dienestu Lielbritānijā, kur vajadzējis norādīt adresi. Nomainīt deklarēto adresi Lielbritānijā nav tik vienkārši kā Latvijā caur portālu latvija.lv, jo Sandrai nav Latvijas bankas konta, lai autorizētos.

Sandra uzskata, lai nerastos šādas situācijas, ļoti svarīgi ir deklarēt papildus adresi, kā to paredz Ministru kabinetā atbalstītais likumprojekts par grozījumiem dzīvesvietas deklarēšanas likumā. Adrese mītnes zemē un papildus adrese Latvijā noteikti atvieglotu remigrantu atgriešanos Latvijā.  

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietnieks Uldis Apsītis skaidro, ja cilvēks ir nolēmis aizbraukt no Latvijas, tad viņam vajadzētu arī izdeklarēties. Visticamāk šim cilvēkam tomēr vēl ir Latvijas internetbnka vai elektroniskais parasts, kas ir iekļauts Latvijas ID kartē, tāpēc pirms aizbraukšanas vēl var pagūt izdeklarēties elektroniski. Var arī doties uz pašvaldību, lai iesniegtu šo informāciju. Ja vēl pastāv iepriekšminētie elektroniskie līdzekļi, tad šī iespēja pastāv arī ārvalstīs. 

Ja cilvēkam, dzīvojot ārzemēs, nav Latvijas internetbankas un nav elektroniskā identifikācijas paraksta, tad ir sarežģīti. Tad jāgriežas vēstniecībā, kur sniegs informāciju, vai arī, kad persona ir ieradusies Latvijā, jāgriežas jebkurā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodaļā vai arī dzīves vietas deklarēšanas iestādē pašvaldībā, kur arī sniegs informāciju. Telefoniski diemžēl šo informāciju nesniedz, jo nepieciešama klātienes identifikācija vai identifikācija elektroniskajā vidē. 

Likums norāda, ka noteikti jānorāda ārvalsts adrese, ja ir plānots izbraukt ilgāk par sešiem mēnešiem, šobrīd jau laikam šis laiks ir samazināts uz trijiem mēnešiem. Tas nepieciešams, lai valsts zinātu, cik aptuveni iedzīvotāju ir valstī un katrā pašvaldībā. Ja pēc iedzīvotāju reģistra datiem šobrīd ārvalstīs uzturas nedaudz vairāk par 190 000 personām, tad Centrālā Statistikas pārvalde redz, ka tās ir vairāk nekā 300 000 personas. 

Diemžēl šobrīd nav tādas starpvalstu datu aprites, kas ļautu nodot informāciju par to, ka cilvēks ir deklarējies citā valstī, un tad automātiski viņu izdeklarēt no iepriekšējās valsts. 

Daļā lielo, veco Eiropas valstu nav šāda iedzīvotāju reģistra, kāds ir Latvijā. Pēdējos gados tomēr Eiropā stipri domā par to, kā nodrošināt informācijas apmaiņu vismaz Eiropas Savienības līmenī. Viena iespēja - ar citas valsts izsniegtiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem saņemt elektroniskos pakalpojumus Latvijā. Taču arī te ir daudz zemūdens akmeņu.

Vidzemes plānošanas reģiona koordinatore remigrācijas jautājumos Ija Groza stāsta, ka pieredze rāda - nesakārtoti dokumenti dzīvesvietas deklarēšanā ierobežo arī veselības apdrošināšanu un citas sadzīviskās lietas. Būtiska ir CSDD autovadītāja apliecība, kas ir ļoti svarīga darbam, bet ko nevar saņemt, ja Latvijā neesi bijis sešus mēnešus.  

Latvijas Pašvaldību savienības padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Sanita Šķiltere uzsver, ka dzīvesvietas deklarēšanas likums neattiecas tikai uz diasporu. Tas paredz kardinālas izmaiņas jebkuram Latvijas Republikas pilsonim un nepilsonim. Turpmāk varēs norādīt tikai vienu papildus adresi, kamēr šobrīd katrs var norādīt neierobežotu skaitu papildus adrešu. 

Arī bērnudārzi un skolas nav problēma tikai diasporai, tā ir problēma visiem Latvijas Republikas pilsoņiem - Latvijā, īpaši Rīgā, ir par maz bērnudārzu, arī skolām nepietiek kapacitātes. Tomēr nav jāmeklē veidi, kā apiet rindas, bet gan jārisina šī problēma pašā saknē. Atšķirībā no diasporas, piemēram, Daugavpils iedzīvotājs, kurš vēlas pārcelties uz Mārupi, nevar norādīt papildus adresi un tāpēc Mārupē iestāties bērnudārza rindā. 

Sociālās apdrošināšanas jomā Eiropas Savienība ir nolēmusi, ka nodokļus jāmaksā tur, kur dzīvo. Arī medicīnas jomā, ja cilvēks ir paziņojis savu ārvalstu adresi, tad Latvijas Republika no šīs rezidences valsts var pieprasīt iztērētos līdzekļus un tos saņemt. 

Saziņai ar valsti S. Šķiltere aicina Latvijas iedzīvotājus izmantot oficiālo elektronisko adresi, ko šobrīd valsts visiem ir nodrošinājusi. Tai gan ir vajadzīgi elektroniskās identifikācijas rīki, taču, ja visi to aktivizēs, tad tā funkcionēs. Un to var darīt jebkura persona, kurai ir Latvijas Republikas personas kods. 

Savukārt Eiropas latviešu apvienības (ELA) priekšsēde Elīna Pinto uzsver, ka līdz šim pastāvošā deklarētās dzīvesvietas sistēma ir tik neveiksmīga un tik samudžināti izstrādāta, ka ārpus Latvijas esošos tautiešus absolūti nemotivē paziņot par savu faktisko dzīvesvietu.

E.Pinto teic, ka vēl līdz šim brīdim diaspora sastopas ar samērā lielu neizpratni, kādēļ šis likums ir nepieciešams. Viņa vēlas viest skaidrību, ka Diasporas likums nav domāts kaut kādu īpašu privilēģiju radīšanai, kaut kādu rindu apiešanai, gluži pretēji. Taču, ja tu kā likumpaklausīgs pilsonis esi paziņojis, ka tava dzīvesvieta ir ārvalstīs, tev pat nav iespējas šajā rindā iestāties.

Likumpaklausīgie diasporas cilvēki, kuri paziņojuši savu dzīvesvietu ārvalstīs, tagad regulāri saskaras ar dažādiem ierobežojumiem. Šīs grūtības saistītas gan ar iestāšanos bērnudārza rindā, gan reģistrēšanos skolā, gan darījumiem bankās, nekustamā īpašuma nodokli, pieteikšanos kapa vietas rindā, jūrmalniekiem ir jāmaksā par iebraukšanu savā dzimtajā pašvaldībā arī tad, ja viņiem tur ir īpašums, jo viņi tajā nav deklarēti utt. Latvijas pensijas saņēmējiem, kuri visu dzīvi Latvijā ir veikuši sociālās iemaksas, bet kuri  tagad ir aizbraukuši uz ārvalstīm pie saviem bērniem, lai pieskatītu mazbērnus, ir tieši tādas pašas tiesības kā jebkuram Latvijā dzīvojošam pensijas saņēmējam - tikt pie ģimenes ārsta, taču šobrīd ģimenes ārstam ir tiesības atteikt vispār uzņemt viņus savā praksē. 

Tātad šeit nav runa par privilēģijām, te ir runa par praktiskiem šķēršļiem, ko Latvijā ikdienā politikas veidotāji un sabiedrība pat nepamana. Lai diasporas cilvēki kļūtu vispār līdztiesīgi stāvēt kādā rindā, viņiem ir jāpārvar papildus šķērslis. Tās ir lietas, ko iespējams novērst, lai cilvēkiem būtu daudz vieglāk uzturēt saikni un atgriezties Latvijā. 

Iesniedzot šo priekšlikumu, ELA bija divi mērķi - atvieglot dzīvi diasporas cilvēkiem un atvieglot dzīvi Latvijai, lai te zinātu, cik iedzīvotāju valstī un pašvaldībās ir patiesībā. Tas savukārt palīdzētu plānot ceļu, skolu, slimnīcu, u.c. tīklu Lavijā. Taču darba joprojām ir ļoti daudz, jo dažādas ministrijas ELA norādīja, ka par katru no šiem jautājumiem tai ir jāiet un jācīnās katrā atbildīgajā ministrijā un pašvaldībā atsevišķi. Tomēr tikai attiecinot papildus adresi uz administratīvām lietām plašā jautājumu lokā, būs iespējams motivēt cilvēkus izmantot šo papildus iespēju. 

E. Pinto uzsver, ka šī likumprojekta virzībā ELA saskārusies ar ļoti lielu pretestību tieši no pašvaldību puses, lai gan tieši tās varētu būt ieguvējas. ELA priekšsēde izsaka aizdomas, ka pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonds piešķir līdzekļus pašvaldībām, ņemot vērā tajās deklarēto cilvēku skaitu. Un, iespējams, tāpēc ir pašvaldības, kurām nav mantiskas intereses paziņot, cik cilvēku tur tiešām dzīvo un cik ir to, kas patiesībā atrodas ārvalstīs. 

Šobrīd cilvēkus, kas nav paziņojuši par savu dzīvesvietu ārvalstīs, var administratīvi sodīt. ELA vēlas pāriet no sodīšanas uz pozitīvu saiknes stiprināšanu, dodot cilvēkiem iespēju uzturēt administratīvās attiecības, tā atvieglojot viņu atgriešanos caur šādiem praktiskiem soļiem.

 

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti