Dalies:

Diasporas definīcija nedrīkstētu radīt šķelšanos latviešu kopienās ārvalstīs

Diasporas definīcija nedrīkstētu radīt šķelšanos latviešu kopienās ārvalstīs
  • 19. Oct. 2018

Diasporas likumā noteiktā diasporas definīcija ir pārāk plaša, komentējot Saeimas Ārlietu komisijas sēdē piektdien pieņemto definīciju, aģentūrai LETA norādīja Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) priekšsēde Kristīne Saulīte.

Ārlietu komisijas sēdē viņa atzīmēja, ka PBLA nav ne likuma ierosinātājs, ne lēmējs, bet 62 gadus ir ļoti aktīvi strādājusi un to turpina darīt bez jebkāda likuma. "Jebkas, kas tiek pieņemts, jādomā, kā to tālāk komunicēt ar Latvijas latviešiem, un lai nebūtu jebkāda veida šķelšana," teica Saulīte.

Viņa skaidroja, ka jebkurā situācijā iznākums nebūs tāds, par ko visi būs vienādi apmierināti, tomēr komisijas pieņemtajai definīcijai Saulīte principā nepiekrīt, jo diaspora tajā esot par plašu definēta. "Zem šādas definīcijas var ielikt jebko. Vai diasporas likums ir tas likums, kur jārisina visas Latvijas problēmas? Nav. Neesam pret nepilsoņiem un tādām lietām, bet šī nav tā vieta, kur to risināt," uzsvēra PBLA priekšsēde.

Lasītākās ziņas

Viņas ieskatā, definīcija varētu būt īsāka un konkrētāka, līdzīgi, kā tas ir citu valstu analoģiskos likumos. "Tam būtu galu galā jāatsaucas uz to, kāpēc šis likums ir. Tas ir par latviskās identitātes un latvietības stiprināšanu ar Latviju," piebilda Saulīte, paužot cerību, ka iesaistītās puses vēl tiksies un to pārrunās, lai skaidrāk ne vien sev, bet arī tiem cilvēkiem, uz kuriem likums attiecas, skaidrotu pārmaiņas, ko tas nesīs.

Savukārt Eiropas Latviešu apvienības (ELA) prezidija pārstāvis Kristaps Grasis skaidroja, ka ir bijuši pāris būtiski punkti visā likumprojekta izstrādes procesā. Viņaprāt, ja saistībā ar likumu ir jādefinē diaspora kā tāda, tad ir svarīgi, lai neparādītos šķelšanās. Tāpat, pēc Graša domām, svarīgi, lai definīcija ietvertu reālistisko situāciju diasporā, proti, kas ir diasporas kopiena, kas tajā uzturas.

"Pieņemtā definīcija sakrīt ar to, ka atspoguļo reālo situāciju, un "neizbirtu" svarīgas diasporas kopienu daļas, kas, pieņemot citādu definīciju, "atbirtu" no šīs kopienas," teica Grasis.

Jau vēstīts, ka Saeimas Ārlietu komisija piektdien panāca vienošanos par Diasporas likumprojektā ietverto diasporas definīciju, papildinot jau 2.lasījumā atbalstīto definīciju, kā arī vienbalsīgi virzot likumprojektu pēdējam lasījumam Saeimā.

Papildinātā definīcija tika virzīta kā Ārlietu komisijas priekšlikums, nosakot, ka diaspora tiek definēta kā "ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvojošie Latvijas pilsoņi, latvieši un citi, kam ir noturīga sociālā saikne ar Latviju, kā arī viņu ģimenes locekļi".

Pievienot iepriekš pieņemtajai definīcijai vārdus "noturīga sociālā saikne" piedāvāja komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš (V), kurš sēdes sākumā norādīja, ka likums ir unikāls un tā mērķis ir veicināt atgriešanos, kā arī atbalstīt tos, kas paliek ārzemēs, bet vēlas saglabāt latviskumu. "Jo šaurāka definīcija, jo mazāk būs remigranti, kas varēs atgriezties, un saņemt atbalstu no Latvijas. Ar plašāku definīciju mēģinām maksimāli dot iespēju, lai cilvēki atgrieztos un atbalstītu Latvijas kultūru ārzemēs," sacīja Kalniņš.

Komisijas locekļu domas dalījās, cik plaša būtu jānosaka diasporas definīcija.

Galīgais balsojums par likumu Saeimā plānots 1.novembrī.

Likumprojekts sagatavots, lai nodrošinātu iespējas ārvalstīs dzīvojošajiem valstspiederīgajiem stiprināt savu latvisko identitāti, valstspiederības sajūtu un veidot aktīvu un abpusēju sadarbību ar Latviju.

Autors: LETA
Foto: Saeima

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti