Dalies:

Diasporas amatierteātri - vieta, kur pulcējas un darbojas ārlatvieši

Diasporas amatierteātri - vieta, kur pulcējas un darbojas ārlatvieši
Latvijas Radio
  • 20. Oct. 2019

Latviešiem izsenis ir paticis spēlēt teātri. Arī diasporā, jo tā ir iespēja pēc garās darba dienas satikt citus latviešus, kā arī saglabāt savu kultūru, valodu un piederību Latvijai. 

Tomēr latviešu diasporai Eiropā ir tikai viens vienīgs amatierteātru darbam veltīts sarīkojums - starptautisks teātra festivāls, kurš pavisam nesen noritēja Reikjavikā - Laipa 2019. Tajā bija iespējams noskatīties 11 izrādes, jo piedalījās latviešu teātra trupas no Dānijas, Beļģijas, Bergenas un Oslo - Norvēģijā, Bradfordas, Birminghamas un Jorkšīras - Lielbritānijā, Minsteres - Vācijā, Sanfrancisko - ASV un Birzgales - Latvijā. Nākamgad festivāls plānots Minsterē, Vācijā. 

Bradfordas teātra režisore un festivāla Laipa idejas autore Gita Robalde raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts stāsta, kā radies festivāls. Daugavas Vanagu Fondam Bradfordā pieder sava latviešu māja, klubs, un tur ir skatuve. Uzzinot, ka ir pieejama zāle ar skatuvi, ciemos ar viesizrādēm sāka pieteikties citi diasporas amatierteātri. Tā arī radās ideja par festivālu - kāpēc jābrauc pa vienam, labāk sabraukt visiem kopā. 

Lasītākās ziņas valstī

Ja agrāk šajā festivālā kopā sanāca četras trupas, tad nu jau šie svētki ir izauguši un pārkāpuši pat Eiropas robežu. Sākumā G. Robalde uz festivālu aicinājusi sev zināmās trupas, taču tagad tās piesakās pašas, un tieši festivāla dēļ pat ir izveidotas jaunas. 

Runājot par diasporas amatierteātru māksliniecisko līmeni, Laikraksta Diena kultūras žurnālists, Spēlmaņu nakts žūrijas pārstāvis Atis Rozentāls teic, ka te redzams Latvijas amatierteātru šķērsgriezums. Viņam paticis, ka festivālā netika skaitīti punkti vai likti vērtējumi. Protams, arī diasporas teātru trupas cenšas sasniegt pēc iespājas labāku rezultātu, taču neviens viņiem nesaka, ka jūs esat tik un tik punktu vērti. 

A.Rozentāls uzteic festivāla fascinējošo gaisotni. Tomēr viņu kā zinātnieku pārsteidzis repertuāra un izrāžu stilistikas spektrs, ņemot vērā abus ierobežojumus - bija jāizmanto latviešu dramaturgu darbi un izrādes garums nedrīkstēja pārsniegt vienu stundu. Tas, protams, uzreiz ierobežo repertuāra izvēli, jo katrai trupai jārēķinās ar to aktieru sastāvu, kāds tai ir. Jorkšīras teātris šogad bija speciāli pasūtījis dramaturgam lugu, kurai jābūt piemērotai tieši šī teātra  trupas sastāvam.

Amatierteātra režisore no Birzgales Rita Reinsone apstiprina, ka viņi darījuši tieši tāpat - speciāli pasūtījuši lugu, kurā būtu ņemts vērā viņu trupas sastāvs. Birzgalieši meklē tādas lugas, kas patiktu skatītājiem. 

Birminghamas Mazā teātra direktore Dace Čaklā dalās pieredzē un stāsta, ka viņu teātris ir ļoti jauns, tikai šī gada maijā jauniešu studija piedzīvojusi pirmo pirmizrādi, bet pamatsastāvs - jūlijā. Teātris no diasporas latviešiem ir saņēmis ļoti daudz ielūgumu braukt viesizrādēs. Un tas ir tieši tas, ko viņi vēlas redzēt nākotnē - ka ne tikai Latvijas teātri brauc uz Birminghamu viesizrādēs, bet ka arī turienes latvieši rada kvalitatīvus darbus un rāda tos citās valstīs - gan tautiešiem, gan cittautiešiem. Ir svarīgi citiem rādīt latvisko teātri, jo viena no latviešu tradīcijām ir spēlēt teātri. 

Pagaidām teātra repertuārs ir tikai latviešu valodā, taču nākotnē ir nododms spēlēt arī angliski. Šobrīd ļoti veiksmīgi rit kopdarbs ar Birminghamas dzejnieku un rakstnieku Ričardu Braienu, kurš tulko vienu latviešu lugu angliski - cerams, ka drīz šo latviešu lugu varēs rādīt arī angļu skatītājiem.

Latvijas Nacionālā kultūras centra Sabiedrības līdzdalības projektu koordinatore Aiga Vasiļevska teic, ka viņiem nav ziņu, cik pavisam diasporā ir amatierteātru. Taču uz Dziesmu svētkiem diasporas amatierteātri brauc samērā maz. Iespējams, ka viņi baidās no punktu un vērtēšanas sistēmas, kas ir Latvijā. A. Vasiļevska atsaucas uz Austrālijas teātra režisoru Jāni Čečiņu, kurš teicis, ka vieni un tie paši cilvēki dzied koros, dejo ansambļos un spēlē teātri. Tāpēc Dziesmu svētkos izvēle parasti krīt uz abiem pirmajiem, jo slodze ir par lielu.

A. Vasiļevska uzskata, ka festivāls Laipa ir brīnišķīga platforma, to vajag tikai attīstīt un informēt par to citus teātrus. Viņa teic, ka diasporas teātru sadarbība ar Latviju patlaban ir attīstības stadijā. Taču ir arī tādi kā Bērzgales amatierteātris, kas to dara jau gadiem. 

Atis Rozentāls piebilst, ka diasporas amatierteātri grib un meklē ceļus, kā iekļauties Latvijas amatierteātru kustībā. 

Aiga Vasiļevska papildina, ka Latvijā ir ļoti daudz amatierteātru, tāpēc konkurence ir ļoti liela, līmenis ir ļoti augsts. Latvijas Nacionālā kultūras centra Amatierteātru padomē ir nospriests, ka šis jautājums paliek atklāts - kā atrast pareizo veidu, kā aicināt diasporas amatierteātrus, lai visi justos novērtēti un cienīgi, lai neviens nejustos aizvainots. Katrā ziņā, Latvijā uz pasākumiem ir ļoti gaidīti visi ārzemju latvieši - gan dziedošie, gan dejojošie, gan teātri spēlējošie!

Autore: Ieva Freinberga

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti