Dalies:

Delfi.lv: Trauksmes celšana var izglābt dzīvības

Delfi.lv: Trauksmes celšana var izglābt dzīvības
Foto: Reinis Inkēns, Saeimas Kanceleja
  • 22. Aug. 2018
Trešdien, 22. augustā, plkst. 11.00 Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas darba grupa izskatīs saņemtos priekšlikumus Trauksmes celšanas likumprojekta grozījumiem pirms otrā lasījuma komisijā. Likumprojekts paredz aizsargāt tos cilvēkus, kam rūp sabiedrības kopīgais labums un tiesiska valsts un kas nevēlas samierināties ar pārkāpumiem, nesaimnieciskumu un nesakārtotību sev apkārt. Ir palikušas tikai sešas nedēļas, lai šī Saeima pieņemtu likumprojektu 2. un 3. lasījumā. Tādēļ aicinām deputātus nekavēties ne komisijā, ne Saeimas balsojumos!

Kāpēc Latvijā nepieciešams Trauksmes celšanas likums?

Valsts iestāžu īstenotā kontrole nav vienīgais veids, kā atklāt pārkāpumus, kas var kaitēt sabiedrībai. Tos darba vai personīgās pieredzes rezultātā var pamanīt ikviens. Piemēram, bērnudārza audzinātāja var ievērot, ka bērnudārza virtuvē netiek ievērotas higiēnas prasības, vai transporta uzņēmuma darbinieks var pamanīt, ka uzņēmuma lietotās automašīnas neatbilst drošības standartiem. Diemžēl šādas epizodes nereti tiek noklusētas, nevēloties nonākt konfliktā ar darba devēju vai baidoties no cita veida negatīvām sekām. Arī Zolitūdes traģēdiju varēja novērst vismaz 30 reizes, turklāt ar tādu dokumentāciju, kāda bija šim projektam, īstenot būvniecību nav iespējams, tā, tiesai izskatot Zolitūdes traģēdijas lietu, norādīja neatkarīgo ekspertu grupas vadītājs, būvinženieris un Rīgas Tehniskās universitātes docents Aigars Ūdris[1].

Lai cīnītos ar situācijām, kad pēc brīdinājuma darba devējs nereaģē, bet darba ņēmējs nevēlas konfliktēt, ir radīts trauksmes celšanas mehānisms. Tas paredz atbalstīt un no iespējamām negatīvām sekām aizsargāt trauksmes cēlējus jeb sabiedrības pārstāvjus, kuri brīdina par situācijām, kas apdraud sabiedrības veselību, drošību vai cita veida intereses.[2]

Lasītākās ziņas valstī

ASV prezidenta Niksona saistība ar ielaušanos Demokrātu partijas birojā (tā sauktā Votergeita) tika atklāta ar trauksmes cēlēju palīdzību. Pierādījumi tam, kā padomju vara izrēķinās ar politiskajiem disidentiem, ievietojot viņus psihiatriskajās slimnīcās, tika iegūti ar trauksmes cēlēju palīdzību. Panamas dokumenti, kas parādīja, kā miljardieri un multinacionālās korporācijas izvairās no nodokļu maksāšanas, tika iegūti ar trauksmes cēlēju palīdzību. Trauksmes cēlēju skaits aug visā pasaulē, tādēļ arvien vairāk valstu, jo īpaši Eiropā, pieņem regulējumu, kas aizsargā tos, kuri sabiedrības labuma vārdā atklāj faktus, kas līdz tam nav bijuši publiski zināmi.

Arī Eiropas Komisija pašlaik ar dalībvalstīm apspriež Trauksmes celšanas direktīvas projektu, kas nosaka nepieciešamību aizsargāt personas, kas ziņo par pārkāpumiem. Plānots, ka šī direktīva tiks apstiprināta līdz nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2019. gada pavasarī. Latvijas valsts atbalsta direktīvas tālāku virzību un Ministru kabinetā jau pieņēmusi nostāju par direktīvas projektu.[3]

Raksta autori: Ieva Bloma, Jānis Veide

Visu rakstu iespējams izlasīt portālā delfi.lv

Foto: Reinis Inkēns, Saeimas Kanceleja

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās zinas tēmā

Reklāmraksti