Dalies:

Deja mūža garumā. Dienvidkalifornijā mūžībā aizgājis baletskolotājs Juris Ērglis-Smaļcovs

Deja mūža garumā. Dienvidkalifornijā mūžībā aizgājis baletskolotājs Juris Ērglis-Smaļcovs
  • 05. Sep. 2018

Saņemta sēru vēsts, ka š. g. 15. martā Dienvidkalifornijā miris baletskolotājs Juris Ērglis-Smaļcovs. Viņam bija 80 gadu.

Ceļš uz Ameriku Jurim Ērglim bijis gana līkumains. Ērgļu ģimene 1944. gada 11. oktōbrī ar kuģi, kas veda ievainotos vācu kaŗavīrus, no Rīgas izbrauca uz Dancigu. Ceļa mērķis bija Berlīne, kur tēvs cerēja strādāt operā. Taču Berlīnei sākās uzlidojumi, Juris Ērglis savu sesto dzimumdienu ,,svinēja” bumbu patversmē. Enerģiskā vecmāmiņa Anna Meierovica (†1950. g. 9. jūlijā Buenoairesā; pelnu urna apbedīta Losandželosas kapsētā Hollywood For Ever) nezin kur un kā sadabūjusi kūkas gabaliņu un mazu svecīti, tā arī bijusi vienīgā dāvana. Pēc uzlidojumiem Berlīnes operas nama vairs nebija. Ģimene tālāk devusies Leipcigas virzienā, taču kaŗa beigās vāciešiem bija vajadzīgs darbaspēks, tēvu sagūstīja un ievietoja Cvenkavas (Zwenkau) koncentrācijas nometnē, kur vairāk nekā 2000 strādnieku pazemē ražojuši lidmašīnu metalla daļas. Mazais Juris slepus, sardzei mainoties, pamanījies ielavīties nometnē un tēvam nesis ēdienu, ko atkal sagādājusi vecmāmiņa, iemainot savas rotaslietas. Amerikāņiem nometnes vārtus atveŗot,  dzīvi iznākuši tikai 60 ieslodzīto, tēvs bijis vājš kā skals. Tuvojās krievu armija, atkal bija jābēg, šoreiz  pajūgā uz Ansbachu, slēpjoties zem kartupeļu maisiem. Ansbachā bija paliela bēgļu nometne, un Jānis Ērglis tur nekavējoties nodibināja baletstudiju. Uzzinājuši, ka Eslingā (ko latvieši, nepadomājot par valodas niansēm, dēvēja par Eslingenu) ir vēl lielāka bēgļu nometne, Ērgļi pārcēlās uz turieni. Tolaik izdotā  brošūrā An UNRRA Assemby Center Esslingen ir žurnālista Feliksa Krusas (vēlāk viņš bija Dienvidkalifornijas latviešu biedrības valdes pirmais priekšnieks) raksts The Life of the Latvians in Esslingen, kuŗā minēts, ka pilsētā dzīvojuši 37 ārsti, 33 zobārsti, 37 žēlsirdīgās māsas, 27 mūziķi, 14 architekti, 24 inženieŗi, 150 skolotāju, 8 zinātnieki, 17 rakstnieku un žurnālistu, 24 mākslinieki, 41 aktieris, 48 advokāti. Nav brīnums, ka Eslingā sākās tik rosīga latviešu kultūras dzīve! Jānis Ērglis nekavējoties nodibināja „Eslingenas latviešu kolōnijas baleta studiju”, kuŗā sākumā bija 120 audzēkņu, bet vēlāk pat 300, sadalīti vecumgrupās – bērnu, vidējā un vecākā.

Ērgļu ģimene atkal āva kājas 1948. gada decembrī, kāpjot uz kuģa General S. D. Sturgis, ceļojuma mērķis – Buenosairesa, Arģentīnā, kur ģimenes galva dabūja baletmeistara darbu operā un nodibināja savu baletstudiju, kuŗā sāka mācīties arī dēls. Juris Ērglis pirmos baleta soļus iemācījies jau Rīgā, taču tēvs viņu īpaši dejot nespiedis, jo dēls bijis ,,mazs un apaļš”. Agrīnā bērnībā viņam  vairāk paticis dziedāt un diriģēt, nevis dejot. Ziemsvētku sarīkojumā bērniem Rīgas operā 1943. gadā viņš nodziedājis Lili Marlen, un sajūsminātais vācu virsnieks iedevis tolaik ļoti vērtīgu balvu – desas rituli! Nopietni baletam Juris sāka pievērsties Eslingā. Baletskolas zālē viņa uzdevums bija kurināt krāsni, lai audzēkņiem nebūtu jādrebinās aiz aukstuma, un Juris pamazām sācis citiem aiz muguras atdarināt viņu kustības. Ar laiku balets Jurim  kļuva par dzīvesveidu un bija līdz mūža galam.

Lasītākās ziņas valstī

Buenosairesas kultūras dzīvē izcils notikums bija Jāņa Ērgļa choreografētā indoamerikāņu baleta ,,Mīlas leģenda” izrādes ar mākslinieka Gvido Brūvera dekorācijām Teatro Nacional Cervantes un vēlāk Teatro Colón, kuŗā galvenā loma bija  Jurim Ērglim.  Šajā teātrī savulaik dziedājusi arī latviešu sōliste Alīda Vāne!

Jānis Ērglis Smaļcovs mācīja audzēkņus dejot vairākās kolledžās, arī  St. Hilda’s College, kur mācības notiek angļu un spāņu valodā. Notika nelaime, 1956. gadā viņu notrieca vilciens, un tēvu šajā kolledžā un citur aizstāja dēls Juris. Viņam toreiz bija tikai 18 gadu, un pirmajā nodarbībā lampu drudzis bijis lielāks nekā dejojot uz skatuves, jo caur deju studijas lielajiem stikla logiem viņu vērojuši visi kolledžas mācībspēki. Pēc astoņu gadu darba Juris saņēmis apliecību, ka var braukt strādāt uz jebkuŗu kolledžu Anglijā, visur viņu sagaidītu atplestām rokām.

Juŗa Ērgļa baletdejotāja karjēra ir apbrīnojama. No 1950. līdz 1964. viņš Buenosairesas operā dejojis visos klasiskā repertuāra baletos –  ,,Gulbju ezers”, ,,Žizele”, ,,Apburtā princese”, ,,Kopēlija”,  u. c., un viņam bijusi galvenā lomā vairāk nekā 50 oriģinālos baletos.

Ieceļošanas vīzu ASV Ērgļi dabūja 1963. gadā un novembrī iebrauca Sanfrancisko, nolēmuši tur apmesties uz pastāvīgu dzīvi. Taču nepaticis turienes klimats, tāpēc mēnesi vēlāk viņi pārcēlās uz Losandželosu. 1964. gada 28. februārī durvis vēra Jāņa Ērgļa baletstudija Vilšīra bulvārī Beverlihillos. Šo deju studijas  ēku drīz nojauca, vajadzēja meklēja jaunas telpas. Gadu vēlāk baletmeistars Jānis Ērglis-Smaļcovs atvēra baletstudiju Ballet and Dance Art  Saulrieta bulvārī (7266 Sunset Blvd.), kur tā darbojās 40 gadu.

Tēvs un dēls strādāja Baleta fakultātē Kalifornijas universitātē Losandželosā,  Klermontas, Pasadenas un Pomonas kolledžā vadīja ukraiņu, latviešu un krievu deju kursus, mācīja raksturdejas un salondejas. Tēvs un dēls piedalījās Losandželosas pilsētas 200 gadu  svinību un Renesanses svētku rīkošanā Sanfrancisko, viņi sagatavoja deju programmu Losandželosas Convention Center atklāšanā 1971. gadā.

Četras reizes Juris Ērglis devies viesturnejā uz Meksiku,  bijis sōlists baletā ,,Tarass Buļba”, mācījis dejot citus, lasījis lekcijas, piedalījies televīzijas programmā Hora Estellar (Zvaigžņu stunda). Viesturnejā braukts arī  uz citām Latīņamerikas valstīm, Eiropu, daudzām ASV pavalstīm, pat Aļasku.

Anšlavs Eglītis uzaicināja Juri Ērgli tēlot Ferdinanda lomu lugā ,,Ferdinands un Sibila”. Aktieŗi 1964. gadā apbraukāja ASV latviešu centrus, astoņu nedēļu laikā notika 32 izrādes. Grāmatā ,,Trešais zvans” Anšlavs Eglītis pieminējis Juŗa Ērgļa ,,labo balsi un skaidro latviešu izrunu”, cildinājis, ka viņš ir sabiedrisks un kollēģiāls un labi iekļaujas pārējo aktieŗu sabiedrībā.

Kalifornijas universitātē Losandželosā tika iestudēta Virdžila Tomsona (Virgil Thomson) opera The Mother of Us All, tās libreta autore ir rakstniece Gertruda Steina. Visas 18 izrādes diriģēja pats komponists. Jurim Ērglim izrādē bija sōlodeja, un komponists uz programmas uzrakstīja viņam veltījumu –  for the Angel of the Angels.

Cieša ilggadēja draudzība Juri Ērgli saistīja ar aktrisi Brendu Venus. Rakstnieka Henrija Millera mīlestības vēstuļu grāmatas Dear dear Brenda ievadā aktrise Juri Ērgli raksturoja: My brother if not by blood, by something much stronger.

Juŗa Ērgļa studijā, kad tā vēl atradās Saulrieta bulvāri, viesojās Losandželosā agrāk labi pazīstamais žurnālists Hjūls Hovzers (Huell Howser, 1945-2013), un šo epizodu var noskatīties viņa serijas California Gold  tālrādes kanāļa KCET raidījumā # 820.

Režisors Bleiks Edvards  (Blake Edwards) 1968. gadā Juri Ērgli uzaicināja filmā The Party tēlot Danilo, ,,pārgalvīgu krievu”, kas izceļas ar  enerģisku dejošanu.  Laikraksta Palisadian Post  2008. gada 26. jūnija numurā,  40 gadu pēc kinofilmas tapšanas, tā nosaukta par smieklīgo komēdiju Holivudā. 

Juŗa Ērgļa talants noderējis daudziem citiem kinofilmu režisoriem: televīzijas filmas Mission Impossible (1971. g.) serijā The Party viņš bija dejotājs; kinofilmai How to Seduce a Women  (1974. g.) –  choreografs; The Legend of Valentino (1975. g.) –  galvenās lomas tēlotāja dublieris deju skatos; The Black Marble (1980. g.) – deju konsultants; Mambo Kings (1992. g.) aizrautīgs dejotājs kāzu skatā; Ballerina Finale (1997. g.) tēloja baleta direktoru vārdā Juris. Baletmeistars trenējis un konsultējis aktieŗus Julu Brinneru, Nataliju Vudu, Džuliju Robertsu, Drū Berimoru, Parisu Hiltonu, Džesiku Simpsoni, Džuliju Mūnu, Lēdiju Gagu, Džodiju Bensoni un citus. Juris Ērglis bija Screen Actors Guild  biedrs.

Juris Ērglis pēc tēva Jāņa Ērgļa Šmaļcova nāves 1980. gadā kļuva par  Ballet and Dance Art studijas vadītāju.

Aizritējušā gadsimta 90. gados no Latvijas uz dzīvi Losandželosā pārcēlās  Inga Prikule. Braucot pa Saulrieta bulvāri, viņa ieraudzīja Ērgļa baletstudijas izkārtni un sāka apmeklēt viņa stundas. Studija darbojās līdz 2004. gadam, kad tās ēku nojauca. Pēc tam Juris Ērglis mācīja dejot bērnus, jauniešus,  arī pieaugušos vairākās studijās netālu no savas dzīvesvietas –  Evolution Dance Studios  (4200 Lankershim Blvd., Universal City, CA 91602), The Red Chair School of Performing Art (4111 West Magnolia Blvd., Burbank 91505), Madilyn Clark Studios (10852 Burbank Blvd. N. Hollywood, CA 91601). Juris Ērglis vēl pavisam nesen apmācīja Katrīnu Sonveinu un Anniju Teteri. 

Juŗa Ērgļa māja Losandželosas piepilsētā Toluca Lake atgādināja mūzeju, tajā bija daudz grāmatu, gleznu, dažādas gan paša, gan tēva un mātes krātās piemiņlietas. Juris Ērglis  viesiem rādīja albumus ar fotografijām, programmas un dažādu valstu laikrakstu un žurnālu izgriezumus, kuŗos atspoguļoti tēva Jāņa Ērgļa Smaļcova  un arī paša panākumi pasaulē. Kāds ieguvums tie būtu Teātŗa mūzejam Rīgā vai Latvijas Valsts archīvam!

Gadu nasta un grūtais dejotāja darbs pamazām salieca baletmeistara augumu,  mūža nogalē Juris Ēglis pārvietojās, balstoties uz spieķiem. Taču viņš vēl aizvien vairākas reizes nedēļā apmācīja jaunos dejotājus, un visi sajuta  baletmeistara enerģiju, labestību, sirsnību, ko izstaroja viņa seja, acis, viss augums.

Jāņa Ērgļa dibinātajā Buenosairesas militārās skolas bērnu baleta studijā, no kreisās: Anita Granta, Juris Ērglis, arģentīniete Marta Benitas

„Eslingenas latviešu kolōnijas baleta studijas” audzēkņi; vidū komponists Aleksandrs Mellis, Velta Rubule-Indra,  Jānis Ērglis; (otrā rindā trešā no labās Dace Čika, septītais no kreisās otrā rindā Juris Ērglis)

Foto: Vilis Lapenieks vecākais
No kreisās: stāv Juris Ērglis, sēž Jānis Ērglis, pie kameras Vilis Lapenieks jaunākais, ukraiņu dejotāja Roksana Bulčaka

Foto: Astra Moora
Daces Čikas-Rudzītes un Juŗa Ērgļa tikšanās Losandželosā 2011. gada maijā

Raksta autore: Astra Moora 

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti