Dalies:

Darbinieka tiesības Vācijā jeb kāpēc par pēdējo algu vēl ir jāpacīnās

Darbinieka tiesības Vācijā jeb kāpēc par pēdējo algu vēl ir jāpacīnās
  • 19. Nov. 2019

Arnis Drille, zvērināts advokāts un tulks Minsterē, kurš vairāk nekā desmit gadus pārstāv tiesās arī laviešus. Viņš novērojis, ka Vācijā darba devēji mēdz darba attiecības uzteikt ar īsāku termiņu nekā likumā paredzēts, un uzteikuma gadījumā neizmaksāt algu par pēdējo mēnesi. Viņi pieņem, ka darbinieks neaizstāvēsies - īpaši, ja tas ir ārzemnieks. Domā, ka nevērsīsies pēc palīdzības tiesā vai pie advokāta. Tam ir objektīvs iemesls: izmaksas par pārstāvēšanu ārpustiesas darbībā un pirmajā instancē tiesā pēc Vācijas darba tiesas procesuālās kārtības ir jāsedz katram pašam - neatkarīgi no iznākuma. Mazu prasību gadījumā tiešām nav vērts, jo tiesas nodevās un par advokāta darbu var nākties samaksāt teju to pašu vienu mēnešalgu, ko darba ņēmējs atgūs. Ja prasība ir augstāka, tiesāties atmaksājas. To vērts darīt arī tad, ja ir tiesiskās pārstāvēšanas apdrošināšana (Rechtsschutzversicherung), kura sedz attiecīgos izdevumus.

Neatkarīgi no izmaksām, redzu kā izmainās attieksme, kad es, aizstāvot, kādu latvieti, aizrakstu darba devējām: nerēķinās ar to, ka ārzemnieki vērsīsies pēc palīdzības pie advokāta un nereti vēlas panākt vienošanos arī bez tiesāšanās. Tieši darba attiecību uzteikšanas gadījumā būtiski ir uzrakstīt pieteikumu tiesai 3 nedēļu laikā - tāds nu ir tas termiņš, kādā var iesniegt pieteikumu, vēršoties pret uzteikumu. Jāvērš uzmanība, ka tie bieži  ir ar nepareiziem termiņiem vai nepamatoti. Viens no galvenajiem iemesliem - darba kolektīvos ar vairāk nekā 10 darbiniekiem darbu var uzteikt vispirms sociāli aizsargātākajam un stiprākajam nevis tam, kam ir, piemēram, bērni. Tiesās redzu, ka darba likumā ir tendence nostāties darba ņēmēja pusē. Un - tiesu procesi vairākumā gadījumu beidzas ar vienošanos. Darba tiesās redzu, ka praksē ir tendence nostāties darba ņēmēja pusē.

Darba tiesības Vācijā regulē Darba likums.  Darbiniekam ir tiesības uz drošu darba vidi, apdrošināšanu un 20 dienu atvaļinājumu gadā - ja ir 5 darbdienu nedēļā, taču 24 dienu atvaļinājums gadā, ja ir 6 darbdienu nedēļa. To ņemt var arī darbinieks, kuram ir pārbaudes laiks, kas Vācijā ir seši mēneši. Ir darbavietas, kur darba laikā liegta sociālo mediju lietošana privātiem nolūkiem, un tam paredzēts pusdienlaiks. Tas tiks atrunāts darba līgumā ļoti konkrēti.

Lasītākās ziņas valstī

Atlaišana vai uzteikums jeb Kündigung ietilpst katra darba devēja un darba ņēmēja tiesībās. Bieži pirmais ir Brīdinājums - darba devējs norāda uz kādu punktu darba līgumā, kas netiek īstenots. Bet darba attiecības tiek uzteiktas arī bez brīdinājuma. To izsaka mutiski vai rakstiski un mēģina rast risinājumu. Pret brīdinājumu ir ieteicams iebilst, jo tas savādāk tiek vēlāk izmantots kā pamatojums uzteikumam atkārtota brīdinājuma gadījumā. Nav konkrēta skaita brīdinājumu, kuru rezultātā sekotu atlaišana.  

Darba līgumu var izbeigt likumā paredzētajā termiņā, kurš vadās pēc darba attiecību ilguma. Bet tarifa līgumos un individuālajos darba līgumos var būt atrunāti citi uzteikuma termiņi. Pārbaudes laikā tās pēc likuma ir divas nedēļas, pēc pārbaudes laika darbiniekam tās pēc likuma ir četras nedēļas uz 15. datumu vai mēneša beigām, ja līgumā nav atrunāts savādāk, bet darba devējam - tas pēc likuma pagarinās atkarībā no darba attiecību ilguma. Uzteikumam obligāti ir jābūt rakstiskam, ar mutisku uzteikumu vai sms no darba devēja nepietiks. Tas jādara rakstiski, un ar konkrētu datumu (Kündigungsfrist). Jāņem vērā, ka formāli pareizs, tātad rakstisks, uzteikums ar nepareizu uzteikuma termiņu stājas spēkā ar nepareizo datumu, ja pret to trīs nedēļu laikā neizvirza iebildumu piekritīgajā darba tiesā.

Pamatojums tūlītējam darba līguma uzteikumam var būt krāpšana, smagi līguma pārkāpumi vai noziedzīgi nodarījumi, konkurences aizlieguma pārkāpumus, klaji nepiemērota uzvedība, regulāra un pārmērīga alkohola lietošanu. Šajos gadījumos darba attiecības darba devējs var uzteikt arī neievērojot termiņu, bet tas viņam ir jāveic divu nedēļu laikā kopš ši iemesla uzzināšanas. Ja darba devējam ir nepieciešams veikt pārkāpuma apstākļu noskaidrošanu vai izmeklēšanu, divu nedēļu termiņš sākas, kad izmeklēšana ir pabeigta. Atlaišanas pamatotību vērtē divos posmos. Pirmkārt, darba devējam ir jāvērtē pārkāpuma nopietnība. Otrkārt, darba devējam jāizvērtē vai esošajos apstākļos nebūtu pareizāk atlaist darbinieku, ievērojot uzteikuma termiņu.  Jebkurā uzteikuma gadījumā darbiniekam nekavējoties pēc uzteikuma, bet ne vēlāk kā 3 dienu laikā, ir jāpiesakās darba meklēšanas aģentūrā t.s. Arbeitsamt jeb Bundesagentur für Arbeit. Ja to laicīgi neizdara, tad var tikt samazināts vai neizmaksāts bezdarbnieku pabalsts līdz pat 3 mēnešu apjomam.

 Individuālo darba strīdu risināšana Vācijā ir atšķirīga no Latvijas un Lietuvas procesiem.  Tā notiek Darba tiesās, un to regulē Darba tiesu likums. Ik gadu darba tiesas izskata ap 650.000 lietu, no kurām 90% attiecas tieši uz individuālajiem darba strīdiem. Lietās par nepamatotu atlaišanu, darbinieku prasība par atjaunošanu darbā bieži tiek aizvietota ar atlaišanas pabalstiem.

Darbinieks var pieprasīt no darba devēja novērtējumu (Das Arbeitszeugnis) par savu paveikto, ko var tālāk dot kā rekomendācijas vēstuli nākamai darba vietai.

 

Šo publikāciju portālā Latviesi.com līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par tā saturu atbild portāls Latviesi.com.

--

 

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti