Dalies:

Darbīgs un ražens mūžs. Mārtiņš Štauvers aizsaulē

Darbīgs un ražens mūžs. Mārtiņš Štauvers aizsaulē
  • 21. Jul. 2019

Mārtiņš Štauvers aizsaulē

  2019. gada 24. maijā, Pointe Claire, Kvebekā, aizgāja mūžībā latviešu sabiedriskais un kultūras darbinieks, žurnālists, pārtikas zinātnieks un techniķis Mārtiņš Štauvers; bija pazīstams ar savu nenogurstošo darba prieku, daudzveidīgo sabiedrisko darbību un kā ideju autors vērienīgiem kulturāliem projektiem, kas īpaši uzrunāja un piesaistīja latviešu jaunatni no Kanadas, ASV, Eiropas un Austrālijas.

    Mārtiņš Štauvers piedzima 1927. g. 13. jūnijā Vecpiebalgā, Jāņa un Olgas Štauveru ģimenē.  Jaunākais brālis Andrejs mira pirms gada Sietlā. Otrā pasaules kara laikā,

Lasītākās ziņas valstī

kopā ar savu ģimeni nonāk Memingenas nometnē 1945. gadā.  No 1946. līdz 1949. gadam bijis Memingenas latviešu ģimnāzijas literāro izdevuma “Rīta blāzma” līdzstrādnieks, piedalījies kā korists vairākos dziesmu svētkos Vācijā un bijis skautu vadītājs.      

    1949. gadā kopā ar vecākiem un brāli izceļo uz Kanadu un nonāk Vinipegā, Manitobā.

Drīz iesāk darbu pie “Catelli” pārtikas rūpniecības firmas un izglītojās pārtikas zinātnēs Vinipegas universitātē.  No 1949. līdz 1952. gadam izdod un rediģē pirmo latviešu jaunatnes žurnālu Kanadā “Ceļinieks” un no 1955. gada redaktors un izdevējs LNJAK žurnālam “Ceļinieks”; no 1958.  līdz 1960. gadam tiek izveidots jaunatnes apgāds “Ceļinieks”, lai tas nodrošinātu jaunatnes izdevumus un taptu bērnu žurnāls “Mazputniņš”.  Bijis Vinipegas 

Latviešu biedrības informācijas biļetena “Informators”  iespiedējs un redaktors no dibināšanas 1951. gada līdz 1969. gadam; Vinipegas Latviešu biedrības amatos no 1950. gada un tās priekšnieks no 1965. līdz 1969. gadam.  1950. gadā kļūst par pārzini Vinipegas latviešu ev. lut. Sv. Krusta draudzes Svētdienas skolā, amatu kuru pilda, paralēli skolotāja amatam, līdz 1969. gadam.  

    1951. gadā iepazīstas ar latviesu valodas un tautas dejas skolotāju Ilgu Rozenbachu, ar ko salaulājās 1953. gada 31. janvārī.  Abi aktīvi 60. gados piedalās Baltiešu Federācijā, Manitobas Mākslas padomē, rīko latviešu mākslinieku koncertus un teātra izrādes; vada un sagatavo desmit CTV  televīzijas “Canadians All” programmas, kurās piedalās 40 latviešu jaukto koŗa un deju vienības “Kokle” dalībnieki ar latviešu tautas dziesmām un dejām; raidījumus pārraida Kanadas mērogā. Laika gaitā ierodas trīs meitas - Dace, Ilze un Māra, kuras visas dzimušas Vinipegā.  

    1969. gadā ģimene pārceļas uz Montreālu, kur Mārtiņš strādā “Catelli”/“Labatt” firmas pārtikas pētniecības laukā un vada jauno produktu nozari; papildina izglītību savā profesijā Mekgila universitātē.  Kanadas Pārtikas zinātņu un technoloģijas Montreālas nodaļas vadītājs 1980. gados un tās prezidents no 1981. līdz 1982. gadam; piedalījies 15 institūta kongresos, no krasta līdz krasta. 

    Montreālā turpina savu plašo latviešu sabiedrisko darbu, veltīdams daudz laiku un enerģiju latviešu organizācijām Montreālā.  Ilggadīgi vada Montreālas Latviešu biedrību 25 gadus no 1972. gada un ir MLB “Ziņotāja” redaktors un iespiedējs no 1975. līdz 2006. gadam; izdevuma metiens šajā laikā nemītīgi pieaug no sākotnējiem 280 uz 1,800 eksemplāriem mēnesī. To lasa visā pasaulē, bet no 1989. gada ari Latvijā tas kļūst pazīstams.  Montreālas latviešu skolā pasniedz mācības ģimnāzijas kursā; Montreālas latviešu Trīsvienības ev.-lut. draudzes loceklis, tās vasaras nometnes “Tērvetes” norišu aprakstītājs, Pensionāru kopas dalībnieks, Montreālas baltiešu mākslinieku apvienības un filatēlistu kluba biedrs, Montreālas Latviešu Organizāciju padomes loceklis un daudz sapulču vadītājs.  Latvisko zinību sešu nedēļu kursu autors un īstenotājs 1972. gadā. 

    Mārtiņš bija Latviešu jaunatnes dziesmu svētku Kanadā un ASV degsmīgais idejas autors; pirmiem Jaunatnes dziesmu svētkiem Montreālā (1975) sekoja vēl pieci svētki, kuri notika Ročesterā (1977), Montreālā (1979),Klīvlandē (1982), Montreālā (1985) un Šerbrukā, Kvebekā (1987); izveidoja un vadīja Latviešu jaunatnes dziesmu svētku padomi.  1983. gadā viņam un dzīvesbiedrei Ilgai piešķīra Labatt firmas J. H. Moore izcilības balvu, par veikumiem latviešu sabiedrībā Kanadā organizējot Latviešu jaunatnes dziesmu svētkus, kuros piedalījās jauni latviešu koristi, diriģenti, komponisti, atskaņotājmākslinieki, tautas deju dalībnieki un rakstnieki no Ziemeļamerikas un Eiropas.  Apbalvojuma naudas piešķīrums kļuva par “sēklas naudu” Mārtiņa otrā lielā projekta īstenošanai -  pirmai Jauno mūziķu mūzikas nometnei, kura notika 1985. gadā, profesionālās Mount Orfordas mūzikas nometnes telpās un sapulcināja 100 latviešu jaunos mūziķus un 17 izcilus latviešu lektorus un meistarklašu vadītājus no Ziemeļamerikas un Eiropas; 1987 un 1990. g. notika vēl divas mūzikas nometnes; 1994. gadā šī latviešu jauno mūziķu izglītības tradicija trimdā pārcēlās uz Latviju un ar nosaukumu “Starptautiskie latviešu jauno mūziķu meistarkursi” pastāv tagad 25 gadus; Mārtiņš pats piedalījās daudzos meistarkursos un bija šo kursu avīžu redaktors.

    Bija ilggadīgs LNAK padomes loceklis: 1950. gada beigās, divreiz ievēlēts padomē kā Vinipegas latviešu sabiedrības pārstāvis un no 20 gadus pārstāvēja Montrealas latviešu biedrību; vadīja LNAK Kultūras nozari 90. gados, piedaloties valdes rīkotos "Nākotnes semināros" un veicinādams latviešu mākslinieku izstādes, literāru sarīkojumus un koncertus, kā arī kultūras un mākslu saglabāšanu sadarbībā ar Latvijas Kultūras ministriju.  Pēdejos mūža gados bija LNAK padomes prezidijas loceklis un Latvijas aprūpes un attīstības fonda  vicepriekšsēdis; LNAK Mūža un Goda dalībnieks.  LELBA Virsvaldes laju loceklis no 1991. līdz 2002. gadam; izveidojis un vadījis Kristīgās namturības seminārus Kanadā, ASV, Zviedrijā, Anglijā, Brazilijā un Latvijā no 1991. līdz 2002. gadam.  Piedalījies Rīgas latviešu biedrības sarīkotās 4 Pasaules Latviešu biedrību konferencēs no 1996. līdz 2003. gadam, veicinot sadarbību ar latviešu iestādēm Latvijā un organizācijām diasporā. Bijis ilggadīgs korespondents laikrakstam LAIKS, vēlāk arī Latvija Amerikā.  No 2002. g. viens no LAIKS Kanadas redaktoriem.

    Par savu sabiedrisko darbību apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (V šķiras) 1995. gadā; saņēmis LNAK Izglītības nozares Goda rakstu un LNAK Atzinības rakstus par pirmo Jaunatnes Dziesmu svētku sarikošanu un Jaunatnes Dziesmu svētku ideju īstenošanu, Ērika Raistera fonda balvu, PBLA Kultūras fonda Atzinības rakstus un Goda diplomus Preses nozarē, Latviešu Preses Biedrības Atzinības rakstus.   

    Līdz mūža beigām, Mārtiņš dzidri un skanīgi dziedāja latviešu tautas dziesmas, priecājās pavadīt laiku ar savu ģimeni, draugiem, jauniešiem un paziņām spraigās sarunās par dzīvi un Latviju. Viņš dzīvoja savu “dzīvības brīnumu” katru dienu.  Pēdejā gaitā viņu 15. jūnijā no Collins Clarke bēru nama izvadīja mācītājs Ilmārs Zvirgzds un kupls skaits pavadītāju.  Atvadu vārdus teica meitas Dace, Ilze un Māra un Jānis Mateus no Montreālas Latviešu Trīsvienības ev. lut. draudzes un latviešu organizācijām, Andrejs Vītols no Montrealas latviešu centra, nolasot Goda konsuļa un LNAK pārstāvja Roberta Klaišes pēdējos sveicienus; pēc aizlūguma sekoja latviešu draudzes sarīkotās pusdienas Montrealas latviešu centrā.  Savu tēvu, vectēvu un vecvectēvu,  dziļā mīlestībā un ar visgaišāķajām bērnības un ģimenes atmiņām piemin meitas Dace ar vīru Gundaru, Ilze ar vīru Glenn un Māra, desmit mazbērni un trīs mazmazbērni. 

Autore: Dace Aperāne

Publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Latvija Amerikā"

                                    

    

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti