Dalies:

Daiga Mazvērsīte: Pošamies uz Siguldas Opermūzikas svētkiem!

Daiga Mazvērsīte: Pošamies uz Siguldas Opermūzikas svētkiem!
  • 24. Mar. 2019

Gleznā Gaujas senleja un Siguldas Ordeņa bruņinieku pils varenie mūri kļūs par krāšņu ietvaru aizraujošam mūzikālajam notikumam – no 26. jūlija līdz 28. jūlijam pilsdrupu estrādē jau 27. reizi notiks Opermūzikas svētki, kur līdz ar mūsu pašu zvaigznēm piedalīsies arī citzemju viesi – Pjērs Privo, ko Latvijas opermūzikas draugi jau labi zina un paguvuši iemīlēt, Asmina Grigorja­na no Lietuvas, Kamen Chanev no Bulgārijas, Perrine Madoeuf no Francijas.

Daudzkārt dzirdēti apgalvojumi, ka Latvija ir opermākslas fenomens, jo mūsu mazā valsts dāvājusi tik daudz pasaulē slavinātu dziedoņu. No otras puses, tukšā vietā spēcīgs dziedātājs nevar rasties, un mūsu operas kultūrai ir senas saknes un cildenas tradīcijas. Pie tām pieskaitāmi arī Daiņa Kalna rīkotie Opermūzikas svēt­ki, kuŗos gadu no gada piedalās jaunie talanti, kā arī Latvijas opermākslas spīdekļi un pasaules zvaigznes. Siguldā pabijusi tagad pasaules lielāko slavenību plejādei pieskaitāmā Anna Netrebko, un tieši D. Kalns kļuva par Maijas Kovaļevskas spožā talanta pirmo cildinātāju. Šī Eiropas, Ziemeļu un Dienvidamerikas, Japānas un Aus­trālijas operteātros dziedājusī māksliniece gadu no gada uzmirdz Siguldā. Šogad Kovaļevska atveidos titullomu Džakomo Pučīni operas Toska uzvedumā (režisors – Guntis Gailītis, Skarpijas lomā – Pjērs Privo), jo katru gadu īpaši šiem svētkiem top operas izrāde.

Lasītākās ziņas valstī

Šogad tiks atgādināts par, ie­spējams, pašu pirmo Vakareiropā uzlēkušo Latvijas opermākslas zvaigzni – Alīdu Vāni. Viņas gadskaitļus iezīmē divi devītnieki: Alīda Elizabete Vāne dzimusi 1899. gada 11. oktobrī un no šīs zemes aizsaukta 1969. gada 27. februārī. Arī Maijai Kovaļevskai šis ir jubilejas gads – pasakainā soprāna īpašniece pasaulē nākusi 1979. gada 21. septembrī…
 
“Katrs operas uzvedums ir tīrs prāta darbs, jūtas ieliek tikai dziedājumos un tēlojumā,” uzskatīja pasaulslavenā latviešu operdziedātāja Alīda Vāne, kas savā mūžā nodziedāja 40 lomas. Diemžēl Latvijā viņa kļuva par izraidīto, bija spiesta apmierināties ar paliekām no mūzikālās dzīves galda, bet sakāmvārds, ka Tēvzemē jau pra­ vieti neciena, ir mūžsens un pa­ tiess…
 
Bērnību dziedātāja aizvadīja ne­ tālu no jūras, Tārgales ciema Jaunalkšņos. Vecvectēvs saimniecību bija ieguvis no Tārgales barona, līdz īpašums tika sadalīts trim dēliem. Jānis Vāne blakus Dižalkšņiem uzcēla Jaunalkšņus, iztiku pelnīja darbā uz kuģiem. 1902. gadā Jānis devās peļņā uz Ameriku – Misūri štata svina raktuvēm, dažus gadus vēlāk pie viņa pāri okeānam devās arī sieva Teofila ar septiņgadīgo Alīdu. Sākot skolas gaitas svešajā zemē, viņai palīdzēja no mājām līdzpaņemtā mandolīna – meitene drīz vien iemācījās nostrinkšķināt amerikāņu dziesmiņas.
 
1910. gadā Vānes pārcēlās uz Bostonu, kur apmetās Grīna un Henkoka ielu stūrī. Jānis sāka strādāt vagonu rūpnīcā, Alīdai pavērās iespēja sākt mācīties klavierspēli. Talantīgā meitene apguva arī vijoli, un skolotāji vecākus mudināja atļaut meitai turpināt mūzikas studijas. Taču Teofila tā arī nebija iejutusies starp amerikāņiem, 1914. gadā viņa ar meitu atgriezās Latvijā, nenojaušot kaŗa briesmas. Kaŗam sākoties, Vānes atgriezās ASV.
 
Alīda neuzdrošinājās sapņot pat par dziedāšanu. Viņa iestājās Tirdzniecības skolā, joprojām turpināja vingrināties vijoļspēlē, uzstājās latviešu sarīkojumos. Kad vecāki, redzēdami meitas panākumus, beidzot atvēlēja līdzekļus mūzikas studijām, Vāne dziedāšanu sāka mācīties pie Bostonas profesora Viljama Vitnija, un viņš skubināja doties uz Italiju.
 
1922. gadā Alīda Vāne ar māti beidzot kāpa tvaikonī, lai sāktu jūras ceļu uz visu dziedoņu sapņu zemi Italiju. Milānā viņa studēja pie Mario Vanco, par viņas debiju kļuva Dezdemonas loma 1925. gada 28. aprīlī Bustoarsīcijas pilsētiņas Teatro Sociale. Kritiķu spriedumi bija vienprātīgi – tēls bijis patiess un dziļi izjusts, balss – apveltīta ar ārkārtīgi skaistu tembru.
 
Drīz vien Alīda tika angažēta pa­ stāvīgam darbam Dženovas Carlo Felice teātrī. Sekoja Bostonas laikraksta atsauksme: “Kembridžas meitene gūst panākumus italiešu operā! Lieliskas balss dotības un skaista intonācija apvienojas ar pievilcīgu personību.” Sekoja an­ gažementi Merano, Neapoles un Boloņas operteātros, Triestē, Turīnā, Palermo un Ferārā, Spēcijā un Varēzē, dziedot itaļu operās, repertuārā bija arī Vāgnera un citu autoru lieldarbi. Tad Vāne piekri­ta piedalīties ceļojošas opertrupas Stadium Opera Co rīkotās vasaras izrādēs dažādu Amerikas pilsētu stadionos, un, piemēram, Klīvlandē no 1931. gada 28. jūlija līdz 2. augustam notikušās Aīdas un Karmenas izrādes kopā pulcējušas apmēram 88 tūkstošus klausītāju.
 
Sekoja San Carlo Opera Company piedāvājums, kuŗa ietvaros Vāne uzstājās Ņujorkā, Providensā un Bostonā. 1933. gada decembrī Alīda Vāne beidzot nodziedāja ilgi kāroto titullomu operā Toska Boloņas teātrī Arena del Sole. Sekoja arvien jaunu lomu iestudējumi un ceļojumi ne tikai uz Parīzi un Londonu, bet arī Dienvidamerikas opernamiem.
 
Ziņas par neparasti apdāvinātās latviešu mākslinieces jaunākajām lomām turpmāk ik pa brīdim parādījās Illustrētajā žurnālā vai Atpūtā. Sak’, kaut kur tālumā mīt un skaisti dzied Ventspils puses lak­stīgala, par ko esam lepni un laimīgi. Taču Rīgas opernama vadība necentās pēc iespējas ātrāk angažēt Vāni vietējām izrādēm. Vien 1937. gadā Alīda debitēja mūsu Baltajā namā, un sekoja jūsmīgas atsauksmes. Diemžēl dziedātāju mulsināja pašas vājā latviešu valo­ das prasme – viņa runāja, kā mājā ierasts, ventiņu izloksnē, bet savas operu partijas dziedāja italiski, kas pie mums toreiz nebija pieņemts.
 
1939. gada Atpūtā ievietots Vā­ nes foto no Litenes kaŗavīru no­ metnes, kur viņa redzama formā un ar ieroci rokās. Ventspilī viņa dziedājusi koncertā, kuŗa ienākumi veltīti Aizsargu pulkam –šādas ziņas nepalika nepamanītas jaunās varas kultūras noteicējiem, un pēc 1940. gada 17. jūnija Vānes uzvārda vairs nebija operteātŗa štata sarakstā. Kaŗa gados dziedātāja iesaistījās Tautas palīdzības kustībā, kuŗas ietvaros rīkoti koncerti latviešu kaŗavīriem.
 
 30. gadu beigās dziedātāja bija iegādājusies nelielu dzīvoklīti Rī­gā, Lāčplēša ielā, bet pēc kaŗa tajā iemitinājās “atbrīvotāji”, no kuŗu ķetnām izdevās izglābt vien dīvānu un nedaudz drēbju. Vāne tika pieņemta solistes darbā Latvijas filharmonijā, devās savu balsi rādīt provinces klausītājiem, uz koncertiem kratoties vaļējās kravas mašīnās vai zemnieku ratos. Vien 1950. gadā viņas balss burvību atkal varēja izbaudīt uz operas skatuves – Masku balles izrādē, jo… bija saslimušas visas trīs štata so­­­­listes. Zālē ovācijas bijušas vienkārši neaprakstāmas, un panākumi nodrošināja vēl dažas viesošanās Masku ballē arī 1951. gadā. Taču ne šīs izrādes, ne arī koncertus “nepamanīja” ne kritiķi, ne radiofona darbinieki. Vienīgais Alīdas Vānes balss ieraksts tapis Italijā 30. gados – kopā ar citiem solistiem fragmentā no operas Masku balle.
 
Aizvadītā gadsimta 60. gados Rīgas pašvaldība dziedātāju beidzot aplaimoja ar dzīvokli Pa­ domju, tagadējā Z. A. Meierovica bulvārī, kur viņa, būdama Teātŗa biedrības vokālā konsultante, va­ dīja stundas. Tagad Vānes dzīvok­- lī dzīvo komponists Raimonds Pauls, bet dziedātājas dzimtās mā­ jas palēnām brūk kopā. Vairāk info www.opersvetki.lv
 
Autore: Daiga Mazvēršite
Foto: Siguldas novada pašvaldības Facebook konts
Publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Brīvā Latvija"

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti