Dalies:

Dace Pecolli: "Atgriešanās Latvijā bija izdzīvošanas skola"

Dace Pecolli: "Atgriešanās Latvijā bija izdzīvošanas skola"
Foto: Daces Pecolli privātais arhīvs
  • 20. Mar. 2020

“Ļoti grūti tas bija, bet atgriezāmies,” tā pēc ASV atceltās izrāžu tūres ceļu mājup raksturo iluzioniste Dace Pecolli, uzsverot – tā bijusi “izdzīvošanas skola”, kurā paļauties varēja tikai uz sevi. Trešdien viņa kopā ar vīru Enriko Pecolli sasniegusi Latviju, taču daļa trupas ceļā pavadījusi vēl ilgāku laiku, iestrēgstot lidostā Stambulā, Turcijā.

Iluzionistes Daces Pecolli šova trupa tūrē uz ASV devās februāra sākumā, un izrāžu plāns bija sastādīts līdz pat maija vidum. Straujā vīrusa “Covid-19” izplatība šos plānus izjauca, un 11 cilvēku komanda meklēja veidu, kā no ASV nokļūt mājās. Kad Latvija izziņoja gaidāmo robežu slēgšanu, trupa nospēlēja tās dienas divas izrādes un nekavējoties sēdās mašīnās, lai dotos uz 800 kilometru attālo Sanfrancisko lidostu. Atgriešanās izvērtās nepilnu nedēļu garā “piedzīvojumā”.

Lasītākās ziņas

Pēc latviesi.com lūguma, Dace pēc personīgās pieredzes apkopojusi dažus ieteikumus tiem, kas vēl mēģina tikt mājās.

Vispirms viņa iesaka reģistrēties Latvijas konsulārajā departamentā un aizpildīt “airBaltic” mājaslapā repatriācijas anketu – lai cilvēki, kas lemj par to, kā vislabāk nogādāt Latvijas valstpiederīgos mājās, zina, kur jūs atrodaties. Taču kopumā Dace lielu praktisku palīdzību no valsts puses nav saņēmusi.

“Es zvanīju arī uz Latvijas vēstniecību ASV un vēstniecību Turcijā. Jā, tur laipni atbild, jūt līdzi, bet reāli palīdzēt viņi nevar,” uzskata Dace, “Viņiem nav ne finanses, lai jums palīzētu, ne kādu īpašu kontaktu, ar kuriem viņi drīkstētu dalīties ar privātpersonām. Viņi var piereģistrēt, kur jūs esat, ieteikt, kur par naudu varat apmesties. To jā. Bet – rēķinieties tikai ar sevi.”

Tāpēc otra svarīga lieta – jāgādā, lai kontā būtu nauda. Dace iesaka, ja nepieciešams, lūgt palīdzēt radiem vai uzticamiem cilvēkiem, jo naudu ārkārtas situācijā var savajadzēties tūlīt un uzreiz. Tādēļ labāk, ja kontā ir kādas rezerves šādām situācijām.

“Ja jums nav naudas naktsmājām, esiet, lūdzu, aktīvi Facebook. Cilvēki ir ļoti atsaucīgi un noteikti radīs iespēju. Mani Amerikā vairāki cilvēki uzrunāja – brauc dorši pie mums! Nebaidījās uzrunāt palīdzēt vai ieteikt kādas īpaši lētas naktsmītnes. Man cilvēku palīdzība ļoti palīdzēja,” pieredzē dalās mākslinience.

“Tie, kas brauks mājās caur Tallinu, un domāju, ka tādu būs daudz, un īrēs mašīnu, lai nokļūtu uz Latviju - es jums iesaku – ja jūs esat noīrējuši auto, tad nebrauciet paši uz lidostu, lai atdotu mašīnu. Jūs pēc tam iesiet iekšā lidostā, jūs pēc tam brauksiet mājās ar taksi. Nedariet tā. Par 20 eiro jebkura īres kompānija ir gatava atbraukt pie jums uz mājām un mašīnu savākt,” norāda Dace. Tas ir svarīgi gan paša veselībai, gan, lai nepārkāptu atbraukušo cilvēku karantīnas nosacījumus.

"Jūs neesat lietuvieši vai igauņi"

“Ja reiz jūs esat ārzemēs, jums visiem ir gan turp, gan atpakaļ biļete. Jebkura avio kompānija pagaidām nes atbildību par saviem pasažieriem,” stāsta Dace, “Jums tīri fiziski ir jātiek klāt pie šīs aviokompānijas cilvēkiem – lidostās, kur ir “check-in” vai – ne visām kompānijām ir, bet dažām ir – savi ofisi lidostās.”

Taču izrādījies – tikt klāt aviokompāniju darbiniekiem var nebūt vienkāršs pasākums. Biļetes trupas un tehniskās komandas dalībnieki bija rezervējuši ar trim dažādām kompānijām – “Finnair”, “Turkish Airlines” un “Aeroflot”.

Tie 8 cilvēki, kam bija biļetes no “Turkish Airlines” ar darbinieku laipnu palīdzību uzreiz samainīja savas rezervācijas lidojumam no Sanfracisko uz Stambulu un tālāk uz Viļņu.

“Neko ļaunu nenojaušot, es savu komandu palaidu nākošajā dienā prom uz Viļņu,” stāsta Dace. 

Pārnakšņojuši vienu nakti Stambulā, Daces kolēģi jau iereģistrējušies lidojumam uz Viļņu, kad biļetes viņiem atņemtas, paziņojot - lidot drīkstēs tikai Lietuvas pilsoņi. Tad viņi lūguši, lai pārreģistrē lidojumam uz Igauniju. Vēl divas naktis palikuši Stambulā, gaidot lidojumu. Par laimi “Turkish Airlines” nodrošinājuši gan naktsmītni, gad ēdināšanu trīsreiz dienā. Ierodoties uz Tallinas lidojumu, vēlreiz piedzīvots atteikums – lidot drīkst tikai Igaunijas pilsoņi.

“Mana komanda sajutās kā kurdu bēgļi – ka tu esi savas valsts negribēts, ka tu esi kaut kāds noziedznieks, ka tu esi latvietis. Sajūta vienkārši pretīga. [..] Septiņas stundas viņi cīnījās pie “Turkish Airlines” kasēm. Tur pat sākās kautiņi, kurus nācās šķirt policijai. 600 cilvēki kā siļķes mucā – kādas tur distances, kādas tur maskas?” par notikušo dusmojas Dace, “Latvijas valdība panāca to, ka Latvijas cilvēki bija šim visam epicentrā.”

Dienu vēlāk Igaunija tomēr atļāvusi Latvijas valstspiederīgajiem doties tranzītā caur Tallinas lidostu. Kā pierādījums tranzītam derējuši arī auto īri apliecinoši dokumenti.

Sanfrancisko – Ņujorka – Helsinki – Tallina – Rīga 

“Paši mēs palikām Sanfrancisko, lai risinātu jautājumus par manām un vīra biļetēm ar “Finnair” un otram māksliniekam ar “Aeroflot”. [...] Visu nākamo dienu novazājāmies pa Sanfrancisko lidostu, mēģinot saprast, pie kā vērsties. Tur nebija [šo aviokompāniju] pārstāvju vispār,” stāsta Dace.

Lai atrisinātu biļešu problēmu, nācies pārlidot uz Ņujorku.

“Tā jau bija trešā diennakts pa lidostām. “Finnair” ofiss Ņujorkas lidostā tiešām ir, taču tur klāt nelaiž. Tur iet tikai darbinieki. Mūsu vienīgā cerība ir noķert kādu, kad notiek check-in kādai no šīm kompānijām un runāt ar lidostas darbiniekiem, kas strādā pie konkrētajiem galdiņiem.”

Šādu iespēju Dace ar kolēģiem gaidījusi sešas stundas.

“Sākam viņiem jautāt, vai viņi mums var samainīt biļetes uz vispirms jau uz Rīgu. To nevarēja, jo Latvija bija noslēgusi iespēju saviem cilvēkiem atgriezties. Lūdzu, lai tad uz kādu citu Eiropas pilsētu [pārreģistrē], bet saņēmu atbildi – jūsu plānotais lidojums ir maijā, varat droši lidot tad, nav iemesla jūsu biļetes mainīt.”

Nekādi argumenti par pašreizējo situāciju pasaulē un vajadzību steidzami atgriezties mājās nav līdzējuši, stāsta Dace. Pērciet jaunas biļetes un viss!

“Es vienkārši šokā nogūlos uz koferu sveramās lentes, saliku rokas krusteniski uz krūtīm un teicu: “Es te palikšu, kamēr man nedosiet biļeti!” Tad viņa sāka panikā skraidīt. Tūkstotis pasažieru stāv rindā un mēģina saprast, kas notiek. Viņa ātri piegāja pie kases un samainīja mums divas biļetes uz Helsinkiem nākošajai dienai. Es piecēlos, nopurināju drēbītes, pateicu “Paldies!” un biļete uz Helsinkiem bija rokā.”

Nākošajā dienā Dace ar vīru Enriko veiksmīgi aizlidojuši uz Helsinkiem, ar prāmi devušies uz Igauniju, tur noīrējuši mašīnu un bijuši mājās.

“Izdzīvošanas skola”

Dace uzskata par nepareizu valdības lēmumu sēgt robežas arī saviem pilsoņiem.

“Viņi domāja pasargāt tautiešus no savestajām infekcijām? Visi šie latvieši tik un tā atgriežas Latvijā. Bet tagad viņi atgriežas nevis ar tiešajiem reisiem, bet – tāpat kā mēs – izmalušies pa četrām lidostām un vēl daudz bīstamāki.”

Dace pat apsver iespēju sūdzēt valsti tiesā par cilvēktiesību pārkāpšanu, pakļaujot viņu daudz lielākam riskam nekā bijis vajadzīgs jau tā nedrošajā pasaules situācijā.

“Tā bija izdzīvošanas skola. Nācās likt lietā visus ieročus. Bet atgriežoties galvenais – ievērojiet karantīnu! Saudzēsim viens otru!”

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti