Dalies:

"Covid-19" laupa dzīvības, gaisa kvalitātes uzlabošanās - glābj

"Covid-19" laupa dzīvības, gaisa kvalitātes uzlabošanās - glābj
CC0 licence
  • 24. Mar. 2020

Valstīs, kurās ieviesti stingri drošības pasākumi, cenšoties ierobežot "Covid-19" izplatību, ir ievērojami uzlabojusies gaisa kvalitāte, ziņo LSM.LV. Vides un veselības pētnieki norāda, ka gaisa kvalitātes uzlabošanās var izglābt vairāk dzīvību, nekā prasīs pats vīruss. Citi eksperti gan norāda, ka uzlabojumi ir īslaicīgi, jo drīz daudzas skartās valstis gribēs atdzīvināt savu ekonomiku un veicinās rūpniecību. Tāpēc ilgtermiņa sekas pagaidām ir grūti prognozēt.

Par to, ka koronavīrusa izplatības dēļ ieviestie piesardzības pasākumi un karantīnas atstāj pozitīvu ietekmi uz apkārtējo vidi, pirmo reizi jau februāra vidū ziņoja ASV Kosmosa izpētes aģentūra NASA.

Tās publiskotie attēli liecināja, ka Ķīnā virs Uhaņas pilsētas, kas sākotnēji tika uzskatīta par slimības izplatības epicentru, strauji samazinājās slāpekļa dioksīda koncentrācija atmosfērā. Slāpekļa dioksīdu galvenokārt rada automašīnas, rūpnīcas un termoelektrostacijas. Arī ogļskābās gāzes emisiju apjoms februārī samazinājās aptuveni par ceturto daļu jeb aptuveni 200 miljoniem tonnu. Salīdzinājumam - šādu apjomu CO2 izmešu tāda valsts kā Lielbritānija saražo gada laikā.

Lasītākās ziņas

Kā aģentūrai AFP norādīja NASA pārstāvji, tik liels slāpekļa dioksīda kritums nekad iepriekš nav novērots tik plašā teritorijā, un arī pirms desmit gadiem piedzīvotās ekonomiskās krīzes laikā dati nav bijuši tik iespaidīgi.

Slimības izplatības epicentram pārvietojoties uz Eiropu, klimata pētnieki no Eiropas Vides aģentūras līdzīgus samazinājumus novērojuši arī Itālijas ziemeļos, kā arī Spānijas lielākajās pilsētās Madridē un Barselonā. Tā, piemēram, virs Itālijas kaitīgo izmešu daudzums samazinājās pat uz pusi.

Īpaši pilsētās netīrs gaiss ir vainojams sirds slimību, diabēta un citu elpošanas ceļu slimību veicināšanā, un automašīnu izraisīto emisiju apjoms joprojām ir uzskatāms par bīstami augstu. Kā uzskata klimata pārmaiņu, migrācijas un politikas savstarpējo saikņu pētnieks no “Hugo Observatory” Fransuā Žemenns, dažādie ierobežojošie pasākumi un karantīnas no piesārņojuma var izglābt daudz vairāk dzīvību, nekā apdraud pats vīruss.

“Mani visvairāk pārsteidz tas, ka pasākumi, ko mēs esam gatavi īstenot, lai pretotos šim koronavīrusam, ir daudz, daudz apjomīgāki, nekā tie, ko mēs esam gatavi likt pretī klimata pārmaiņām vai atmosfēras piesārņojumam. Var izklausīties dīvaini, bet beigu beigās nāves gadījumu skaits no koronavīrusa var izrādīties pozitīvs. Šeit jāņem vērā, ka no atmosfēras piesārņojuma radītajām sekām, piemēram, Francijā ik gadu mirst aptuveni 48 000 cilvēku, bet Ķīnā šis skaitlis pārsniedz miljonu. Visticamāk, šo ierobežojošo pasākumu dēļ izglābto dzīvību būs vairāk, nekā pandēmijas dēļ zaudētās dzīvības. Manuprāt, mums ir jāuzdod sev jautājums – kāpēc mēs tik ļoti baidāmies no koronavīrusa, vairāk nekā no klimata pārmaiņām vai atmosfēras piesārņojuma? Kas šajā vīrusā ir tik īpašs, ka mēs faktiski esam gatavi izolēt visu pasauli?” vaicāja Žemenns.  

Pasaules Veselības organizācija ir aprēķinājusi, ka visā pasaulē no gaisa piesārņojuma ik gadu mirst aptuveni 7 miljoni cilvēku. Kā ir brīdinājusi Eiropas Sabiedrības veselības alianse, gaisa piesārņojums, visticamāk, var veicināt mirstību no "Covid-19". Taču vairums ekspertu atzīst, ka nekontrolētas pandēmijas apmēri minētos miljonus gadā, visticamāk, nesasniegs.

Atsevišķi eksperti prognozē, ka šī vīrusa upuru skaits varētu būt pielīdzināms 1957. gada gripas uzliesmojumam, kas nogalināja vairāk nekā miljonu cilvēku. Taču ar tik apjomīgiem ierobežojošajiem pasākumiem skaits noteikti būšot daudz mazāks.

Taču, lai arī ir pamats optimismam par pašlaik piedzīvoto gaisa kvalitātes uzlabošanos atsevišķos pasaules reģionos, vides aizstāvības organizācijas “Greenpeace” klimata politikas padomnieks Li Šuo norāda, ka šādi uzlabojumi var būt īslaicīgi. Galvenokārt tāpēc, ka, situācijai uzlabojoties, Ķīna var izlemt strauji kāpināt savu rūpniecisko aktivitāti, cenšoties atdzīvināt ekonomiku.

Avots: LSM.LV

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti