Dalies:

Čikāgas latvieši atvadās no biedrības nama

Čikāgas latvieši atvadās no biedrības nama
  • 17. May. 2020

Čikāgieši un draugi visā pasaulē! Ir noslēdzies ļoti vēsturisks posms Čikāgas latviešu dzīvē. Mūsu biedrības nams, kurā mājojam kopš 1959. gada, ir pārdots. Esam mēģinājuši namu pārdot vairākus gadus, bet nebija izdevies. To pat kādreiz nenožēlojām, jo paspējām vēl rīkot tur sarīkojumus. Ar katru gadu gan kļuva arvien skaidrāks, ka 100 gadus vecais nams vairs neatbilst sabiedrības prasībām un, ka ir tomēr jāškirās no šīs ēkas.

Laiki mainās, viss mainās. Namam bija vairākas nopietnas problēmas, kuras bez milzu ieguldījuma vai vispār, nevarēja atrisināt. Ļoti kaitēja tas, ka namam nebija sava auto stāvvieta. Mašīnas bija jānovieto uz ielām, un daudziem tas nepatika. Liels šķērslis bija arī tas, ka namā nebija lifts. Uz otro un trešo stāvu bija jākāpj par stāvām trepēm. Mēš gan bijām vienīgā latviešu ēka Čikāgā, kura pilnībā bija dzesināta.

Šis nams uzticīgi kalpoja latviešiem daudzus gadus. Tas reiz bija de facto latviešu centrs Čikāgā. Tajā mājoja Skauti, gaidas, Daugavas Vanagi, korporācijas, Čikāgas Ziņas redakcīja, Penzionāru biedrība, un vēl citas grupas un organizācijas. Daudzi Latviešu skolas sarīkojumi tur notika, ieskaitot Ziemassvētku eglītes, izlaidumi un Draudzīgie aicinājumi. Beigās neviena pati organizācija vairs nemājoja namā. Vienīgais, korporācijas lietoja Kluba telpu savām sanāksmēm. 

Lasītākās ziņas valstī

Nav iespējams saskaitīt cik sarīkojumi namā bijuši. Māsklinieki no visas pasaules tur uzstājušies, ieskaitot Raimondu Paulu, Uldi Stabulnieku, Armandu Ābolu, Rasmu Lielmani, Latvijas Trīs tenori, Pērkons, Edgars Liepiņš, Andris Daņiļenko, Normunds Rutulis, operas solisti, un aktieri no vairākiem Latvijas vadošiem teātriem. Daudzi ASV ansambļi un mūziķi tur uzstājušies. Visus nevaru uzskaitīt, bet pieminēšu ansambļus Dzintars, Staburadze un Losandželosas vīru kori. Pirmā Čikāgas Piecīšu izrāde bija šajā namā 1961. gadā. Es biju publikā. No Kanādas atceros mākslinieka Valda Tetera gleznu izstādes un Toronto DV teātra izrādi sen atpakaļ. Noteikti bija vēl citi Kanādas mākslinieki un mūziķi. Žēl, ka biedrībai nebija viesu grāmata! Cik tas būtu tagad interesanti un vēsturiski. 

Neskaitāmas viesības ir bijušas namā - kāzas, balles, kongresi, piemiņas brīži, dzimšanas dienas, iesvētības, u.t.t.. Mana māsa un es svinējām savas iesvētības tur. Neskaitāmas mākslas un skulptūras izstādes. Novusa turnīri- gan sen atpakaļ, gan nesen. Muzejs otrā stāvā un Kārļa Ķezbera bibliotēka ar 6,000 grāmatām. Lielā, burvīgā Annusa glezna pie otrā stāva zāles sienas! Tā tāgad noņemta, un gaida savu nākamo mājas vietu. Katrā zālē atmiņas. Atceramies tos daudzos mūsu senčus, kuri tur ieguldīja savu darbu, sirdi un dvēseli! Dedzīgie tautieši uzticīgi tur pašaizliedzīgi kalpoja no pirmās līdz pēdējai dienai. Visa cieņa un pateicība viņiem. Paldies visiem, kuri Čikāgas latviešu biedrību atbalstījuši un, kuri apmeklējuši mūsu mājas, leģendārajā Elston un Hamlin ielas stūrī! Nenoliedzami man skumji. Es šajā namā “uzaugu”, tur ejot kopš bērnības. Saprotu, ka nams vairs nav mūsu, bet grūti to aptvērt. Biedrība pati vēl ir, un biedrība vēl būs! Lai visi labie gari turpina stāvēt mums klāt, skatoties nākotnē! 

Mēs neesam pirmā pilsēta, kura pārdevusi savu namu un, iespējams nebūsim pēdējā. Agrāk sabiedrība bija daudz lielāka un aktīvāka. Skaitliski esam ļoti sarukuši. Tas gan nenozīmē, ka tie tautieši, kuri ir tagad, nav aktīvīgi, spējīgi vai dedzīgi. Skaitļi tomēr diktē, ko var uzņemties, atļauties. Čikāgas latviešu biedrība šogad svin savu 85. jubileju. To svinēsim rudenī, tik vēl nav zināms kur. Biedrība jau kādus gadus rīko daudzus savus sarīkojumus citās ēkās, ieskaitot Igauņu namā. Sarīkojumi vispār tagad ir daudz mazāk, kā agrāk. Peļņa no latviešu sarīkojumiem kļuva par minimālu ienākuma avotu. Pelnījām naudu īrējot mūsu telpas cittautiešiem, pārsvarā ballēm. 

Ir tie, kuri saka, ka pārdodot namu mēs izputēsim. Reāli ir tieši otrādāk. Mēģinot uzturēt vecu, trīsstavīgu ēku, uz kuru retais grib nākt, ir recepte nāvei. Biedrība apsvērs uzmanīgi nākomos soļus. Vai meklēt mazāku, jaunāku vienstāvīgu ēku ar auto stāvvietu, vai saiet kopā ar kādu citu organizāciju? Esmu drošs, ka būs labs atrisinājums. Biedrība turpinās rīkot kulturālus un izklaides sarīkojumus, kā līdz šim. Biedrība grib turpināt savu darbu un turpināt lielā mērā piedalīties latvietības uzturēšanā ārpus Latvijas. 

Tiem, kuri ir zinkārīgi, varu pateikt, ka Latviskais inventārs un muzeja eksponāti glabājas noliktavā ar kontrolētu temperatūru, kopā ar biedrības 6,000 grāmatām un periodiku. 

Namu nopirka jauni mākslinieki (Amerikāņi), kuri grib tur iekārtot mākslas un kultūras centru.

Biedrības Priekšsēde Dace Ķezbere aicina čikāgiešiem izteikties par biedrības nākotni. Lūgums ir sazināties ar viņu un valdi, rakstot uz Chicago Latvian Association, PO Box 41, Skokie, IL 60076-0041, vai uz e-pasta adresi: ChicagoLatvianAssociation@gmail.com

Biedrību var arī sasniegt ieejot Facebook internetā. 

Tā saka, ka vienām durvīm aizveroties, citas atveras. Mums tagad vajag jaunu ēku, kurā atrodas šīs durvis, kuras vērsim.

Kas attiecas uz veco namu, paldies, Tev namiņ, paldies! 

Autors:
Armands Birkens, bijušais ČLB priekšsēdis.

Publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Latvija Amerikā"

 

 

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti