Dalies:

Černobiļas AES avārija un Covid – 19

Černobiļas AES avārija un Covid – 19
  • 09. May. 2020

Černobiļas AES avārija un Covid-19 skāruši visu pasauli. Abos gadījumos cilvēki sastapušies ar kaut ko līdz šim nezināmu. Šo notikumu sekas likvidējuši attiecīgie speciālisti, un to risinājuši demokratiski, kollektīvi un zinātniski. Polītiķi bieži apsteidzot speciālistus, pieņēmuši no viņiem atšķirīgus lēmumus.

Černobiļas AES avārija

Ir 1986. g. pavasaris (26. aprīlis), kad cilvēku kļūdainas rīcības dēļ notiek sprādziens šajā atomelektrostacijā. Bīstami jonizējošā starojuma avoti – radioaktīvie aerosoli milzīgos daudzumos pirmo reizi izkaisīti atmosfairā. Tie skaŗ visu pasauli, iespaido miljons cilvēku veselību. Ar tiem saistīti tūkstošiem cilvēku nāves gadījumu.

Lasītākās ziņas valstī

Cilvēks jonizējošo starojumu nesajūt, lai noteiktu starojuma avotu un apstarojuma daudzumu, vajadzīgi radiometri un dozimetri. Aizsarglīdzekļi pret radioaktīviem aerosoliem ir: sejas maskas, mazgāšanās dušā, bieža apģērba maiņa, dzēriena un ēdiena izmantošana, kas piegādāti no “nesasmērētiem“ rajoniem. Aizsargāties no radioaktīviem avotiem var attālinoties no tiem. Radioaktīvie aerosoli viegli nosēžas uz virsmām un tās “sasmērē” (radioaktīvais sasmērējums). No šīs sasmērētās virsmas var sasmērēties citi. Dzīvniekos arī nokļūst radioaktīvas vielas. Uz valstu robežām uzstādīja radiometrus, lai neievestu radioaktīvus produktus. Jāatzīmē, ka pēc atombumbu sprādzieniem Japānā radioaktīvo aerosolu daudzumi bija nelieli (kg), salīdzinot ar Černobiļas AES avāriju (tonnas).

Pēc Černobiļas avārijas radioaktīvi sasmērēti tika simtiem tūkstošu cilvēku un liela daļa no Eiropas (att.1.) Ar ievērojamu jonizējošo starojumu apstaroti tika ne tikai 600,000 kaŗa dienestā iesaukto dezaktivātoru, kuŗus nosūtīja uz 30 km zonu, bet arī vairāk nekā 5 miljoni cilvēku, kuŗi atradās ārpus zonas radioaktīvi piesārņotajos rajonos. PSRS organizācijas ticamu mirušo skaitu nav uzrādījušas. Tādēļ dažādi avoti min 10,000 – 200,000 mirušo skaitu.

No Latvijas avārijas seku likvidēšanas un dezaktivācijas darbos piedalījās ap 6,500 cilvēku, 0.23% no tā laika republikas iedzīvotājiem. Pēc LRS „Černobiļa” vērtējuma no tiem miruši apmēram 500 cilvēku.

Latvijai radioaktīvais mākonis no Černobiļas AES avārijas pārlidoja pāri, un Salaspilī mērītais radioaktīvo aerosolu daudzums gaisā bija zem normas. Kurzemē rudenī tika atrastas sēnes ar pieļaujamu radioaktīvo aerosolu daudzumu.

Polītiķu attieksme

Černobiļas AES avāriju PSRS vadība sākumā noklusē. Par to ka, Eiropas austrumos notikusi kodolavārija, pasaulei pirmie ziņo zviedri, jo viņu territorijā lietus laikā nokrituši lieli daudzumi radioaktīvo aerosolu. Tikai pēc trim dienām izskan oficiālais Padomju Savienības paziņojums par avāriju un ka tās sekas tiek likvidētas. Ukrainas galvaspilsētā, kur paaugstināts radioaktīvais fons, notiek visi sabiedriskie pasākumi. Drošības komite- jas darbinieki iestādēs atņem radiometrus un dozimetrus. Kaŗa komisāriāts mobilizē vīriešus dezaktivācijas darbiem, neizskaidrojot darbu bīstamību radiācijas apstākļos un nenodrošinot cilvēkus pilnībā ar aizsardzības līdzekļiem.

No Maskavas brālīgajai republikai Latvijai nekādu norādījumu nav. Mani, kā strādājošu Salaspils zinātniskajā kodolreaktorā, bieži aicina uz konsultācijām. Latvijas PSR Veselības ministrija aizliedza Salaspils kodolreaktoram un arī citām iestādēm veikt jebkādus papildus radioaktīvitātes mērījumus atmosferā. Kad Meteoroloģijas birojā es interesējos vai avārijas dienā vēja virziens nebija no tās puses, izrādījās, ka viņiem aizliegts to izpaust. Kad sāka atgriezties dezaktivātori, kuŗi bija saņēmuši bīstamus apstarojumus, ierosinājām viņus republikas poliklīnikā uzskaitīt kopā ar mums, reaktorā strādājošiem. Bet to ļāva izdarīt tikai pēc gada. Speciālisti, īpaši ārsti, toreiz netika uzklausīti.

Ar avāriju saistīti notikumi, paskaidrojumi

Cilvēki staigā apkārt nosmērējušies ar “neredzamiem” radioaktīviem aerosoliem, var ar tiem nosmērēt arī citus. Parādījās pārtika ar radioaktīviem piemaisījumiem, ko mēra ar Bq/kg (Bekereli kilogramā). Tika noteikti vienoti pasaules pieļaujamie Bq/kg normatīvi. Salaspils laboratorijā uzsākti mērījumi.

Izrādījās, ka cilvēki no radioaktīvām vielām ne vienmēr var nomazgāties. Arī vieglā auto stiklus nevar notīrīt no radioaktīviem aerosoliem. Mākslīgie radioaktīvie izotopi, kas radušies AES aktīvajā zonā, nokļuvuši brīvībā, meklē sev ķīmisko saiti. Un ja to atrod uz stikla, tad kļūst neatdalāmi. 

Radioaktīvais cēzijs 137Cs (radioaktīvitātes pussabrukšana T =30 gadu) nokļuvis1/2 daudzās Eiropas valstīs. Pēc avārijas atmosfērā nokļūst arī radioaktīvais jods131I, kuŗš koncentrējas cilvēka vairogdziedzerī. Lai tas nenotiktu, vairogdziedzeri ar parastu jodu jāpārpilda savlaicīgi līdz avārijai, lai vairogdziedzerim radioaktīvais 131I vairs nav vajadzīgs.

Bez tam 131I dabīgā radioaktīvitātes pussabrukšana ir 8 dienas un pēc 10 pussabrukšanas periodiem tā aktīvitāte samazinājās 106 reizes, un tas vairs nav kaitīgs.

Covid-19

Ir 2020. gada agrs pavasaris, kad robežas šķērso dabā piedzimušais kluss ienaidnieks – līdz šim nezināma slimība Covid-19. Tā skaŗ visu pasauli, iespaido miljons cilvēku veselību. Ar tiem saistīti tūkstošiem cilvēku nāves gadījumu. Nāvējošs Covid-19 vīruss SARS CoV-2 izplatās starp cilvēkiem pa pasauli pirmo reizi.

Covid-19 vīrusa klātbūtni cilvēka organismā var noteikt,tikai pārbaudot ar sarežģītu metodi. Lai aizsargātos pret vīrusu, jāatsakās no jebkādas sapulcēšanās, jāietur starp cilvēkiem attālumu vismaz 2 metri, regulāri jāmazgā rokas. Pandēmijas gadījumā jāslēdz valstu robežas un cilvēki ne- drīkst atstāt savus dzīvokļus.

25. aprīlī ar Covid-19 pasaulē jau saslimuši ap 3 milj., izveseļojušies 0.8 milj. un nomiruši 200,000 cilvēku. Covid-19 vīruss aptvēris praktiski visas pasaules valstis.

Katru dienu turpina saslimt ap 10,000 un nomirt ap 400 cilvēku. Bet kopumā Covid- 19 vīrusa ļaunā darbība sāk nedaudz pierimt.

Latvijā pirmo saslimušo uzrāda 2. martā. Pirmais nomirušais noteikts 3. aprīlī. 25. aprīlī valstī ir 810 saslimušie un 270 izveseļojušies, bet ar Covid-19 nomiruši 12 cilvēki. Dienā no jauna saslimst ap 10 - 12, bet mirušo maz. Vēl ļoti daudz darāms, lai no vīrusa atbrīvotos pilnībā – aizņemti visi valsts iedzīvotāji, jo viņi disciplinēti izpilda valdības noteiktos norādījumus.

Polītiķu attieksme

Ķīnā pirmos virusologus sodīja par panikas celšanu, valsts par Covid-19 vīrusa izcelsmes vietu paziņoja novēloti, kad tas jau bija brīvi sācis izplatīties pasaulē. Valstis Pasaules Veselības organizācijai sniedz nepareizus datus par saslimušajiem un mirušajiem ar Covid-19. Krievijā sākumā konstatēja saslimšanas pastiprināšanos ar pneimoniju, nevis Covid-19.

Valstis dažādi rīkojas, organizējot aizsardzību pret Covid-19 vīrusu. Te īpaši izceļas valstu vadītāji ar savu personīgo attieksmi. Polītiķiem ļoti grūti saprast un pieņemt virusoloģijas speciālistu vienkāršos priekšlikumus: visiem dzīvot mājās, netuvoties otram tuvāk par 2 metriem, mazgāt rokas.

Jāatzīst, ka Latvijas polītiķi savus izcilos virusoloģijas speciālistus ir sapratuši.

Arī to, ka sejas maskas Co- vid-19 vīrusa gadījumā nav tik nepieciešamas, kā radioaktīvo aerosolu gadījumā atmosfērā. Pārbaudes uzsāktas jau februārī, pirmie ierobežojumi noteikti 12. martā.

Ar vīrusu saistīti notikumi, paskaidrojumi

Saslimušie cilvēki staigā apkārt, inficējot citus, tos nevar atšķirt no veselajiem. Pasaules Veselības organizācija atkārto, ka, lai veiksmīgi iegrožotu Covid-19, cilvēki ir “jātestē, jātestē, jātestē”. Tikai tad var izprast šo pandēmiju un sekmīgi ar to cīnīties.

Pasaules Veselības organizācija veic ikdienas saslimušo, mirušo un izveseļojušos uzskaiti: cik pārbaudes veiktas un, lai valstis varētu salīdzināt, attiecina tos pret miljons iedzīvotājiem. Rakstā izmatoti dati, kas publicēti līdz 26. aprīlim. Kā galvenais rādītājs izmantots mirušo skaits no miljons sa- slimušajiem, kas salīdzināts ar miljons iedzīvotājiem veikto pārbaužu daudzumu.

Vidējā mirstība no saslimušajiem pasaulē līdz šim bijusi ap 7%. Eiropa atšķiŗas ar valstu grupu, kur šī mirstība bijusi gandrīz divas reizes lielāka. Vai to var izskaidrot ar iedzīvotāju gēnu atšķirību?

Salīdzinot valstis, redzama ļoti liela atšķirība mirušo skaita ziņā, kā arī veikto pārbaužu intensitātē. Jāatzīmē, ka dažās valstīs uzskaite ir grūta un var būt arī dažādu iemeslu dēļ kļū- daina.

Apbrīnojami, bet Ķīnā un Krievijā relātīvais mirušo skaits ir 10 reizes mazāks nekā vidējais pasaulē. Neskatoties, ka tās ir kaimiņu valstis, Covid-19 mirušie Krievijā parādās tieši tad, kad Ķīnā miršana praktiski izbeidzas. Zināms, ka marta sākumā Krievijā bija tikai viena laboratorija – Novosibirskā, uz kurieni veda paraugus arī no Maskavas.

Lai pandēmijā samazinātu mirušo skaitu, iespējams veikt pasākumus gan medicīnas, gan sabiedrības organizētības ziņā. Pareiza un savlaicīga pārbaude vienlaicīgi ar iedzīvotāju kustības saprātīgu ierobežošanu var dot ievērojamu pozitīvu rezultātu.

Tur, kur polītiķi ieklausās virusoloģijas speciālistos, cilvēku zaudējumi mazāki. Bet ekonomija prasa polītiķu darbošanos...

Vācijā un ASV situācijas bijušas līdzīgas un vienmērīgas, maksimums sasniegts viena mēneša laikā. Bet kāpēc šīm lielvalstīm mirušo skaits atšķiŗas divkārt?

Kaimiņvalstīs Francijā, Beļģijā un Holandē situācija sākumā līdzīga, bet Beļģijā 6. aprīlī jauns pīķis. No visām pasaules valstīm Beļģijā vislielākais mirušo skaits, kas divkārt pārsniedz vidējo. Kāpēc?

Situācija Itālijā un Spānijā izvērtusies vienlaicīgi un maksimumu sasniegusi mēneša laikā. Anglija pievienojusies ar 2 nedēļu nokavēšanos. Tas norāda cik ātri jārīkojas pandēmijas gadījumā.

Kaimiņvalstīs Zviedrijā, Norvēģijā un Somijā pirmās 3 nedēļas līdzīgas. Bet pēc tam Zviedrijā, kur Covid-19 ierobežojumi ļoti demokratiski, mirušo 5 reizes vairāk nekā kaimiņos.

Latvijā mirušo skaits ļoti mazs – kopā 18 cilvēki, vairāk Lietuvā – 45 un Igaunijā – 50. Niecīgais Covid-19 iespaids Latvijā panākts, pateicoties veiksmīgai speciālistu un polītiķu sadarbībai. Lai pilnībā pieveiktu Covid-19, jāizpēta un jāizdara vēl ļoti daudz.

Autors: Dr. sc. ing. Valdis Gavars

Publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Latvija Amerikā"

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti