Dalies:

„Būt laikā”– pārdomas par gramatiku un poētiku

„Būt laikā”– pārdomas par gramatiku un poētiku
  • 15. Feb. 2020

Kaspara Reiņa īsreferāts Latvijas Universitātes simtgades jubilejas svinībās Latviešu Centrā Toronto

Manu profesionālo aicinājumu varētu nosaukt kā filozofiju par valodu, literātūru un mākslu. Vienā vārdā – esmu poētiķis. Man interesē radošums, tas neatkārtojamais, kas liek radīt tekstus, attēlus, tas impulss, kas liek vairoties un dalīties domās un izjūtās. No šī skatupunkta, šodien īsi runāšu par laiku, par to, cik tas ir nešķiŗams no radošuma valodā.

Ilgtspēja, turpinājums, nonākt, ceļojums, gaidīt, kļūt, paspēt, plūst, archīvs, pārtraukums – šie un neskaitāmi citi ikdienas vārdi sevī ietveŗ laika apziņu, apjausmu, ka darāmais darbs, process, novērojums, norisinās laikā vai paredz laiku par atskaites punktu.

Lasītākās ziņas valstī

Literātūra, pareizāk sakot, teksts, kas ir mana darba materiāls, ir nešķiŗams no laika laikā. Ko nozīmē „būt laikā”? Pirmkārt, fraze „būt laikā” ar nozīmi „paspēt” nozīmē izlasīt šo tekstu 3 minūtēs. Otrkārt, „būt laikā” nozīmē, ka visiem šī teksta vārdiem ir jāpakļaujas gramatikas plūdumam, kas nosaka to piederību kādam no laika šķirkļiem: tagadne, pagātne, nākotne.

„Būt laikā” – nenoteiksme tagadnē. Kolīdz jūs to esat sadzirdējuši – tā jau ir pagātne, kļuvusi par atmiņu. Nu, ne tik vien „būt laikā” nozīmē piederību šai runai un gramatikai, bet arī pagātnei, kā arī, tas nes sevī solījumu nākotnei – „atceries”! 

Nākotne – tas, kas nāks laikā. Domas pieķeŗas, vārdi, teikumi paliek pie klausītāja un runātāja ilgi pēc tam, kad teksts rakstīts vai lasīts. 

Tātad – secinājums – „būt laikā” ir daudzslāņains izteiciens, kuŗa radošā vērtība nav izsmeļama, tā pārplūst kā avots klinti.

Būt laikā. Kur lai sāk? Varbūt ar sirdspukstu. Īkšķis un rādītājpirksts aplikts ap tavu delmu – silts asiņu pulkstenis. Te iesākas ikkatra no mūsu dzīvēm, to varētu izskaitīt sirdspukstos. Būt laikā – paspēt, iekļauties ierobežotā formātā. Iekļauties dzīvē. Iekļauties trīs minūtēs. Izrunāt aptuveni 300 vārdus. Beigās nolasīt pašam savu dzejoli:

esi laiks

un es iešu

pulkstens apstājies

 skriešu

 

rādītājs zīmē

un es iešu

sevī atrasties 

 skriešu

 

nepievilts

gandarīts

uzaust

rīts

 

esi laiks

un es iešu

bez ietvara palicis

 skriešu.

 

Autors: Kaspars Reinis, PhD students, Toronto Universtātes Salīdzinošās Literātūras centrs

Publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Latvija Amerikā"

 

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti