Dalies:

Brīvā Latvija: Vai Diasporas likums darbojas?

Brīvā Latvija: Vai Diasporas likums darbojas?
  • 31. Jan. 2019

Diasporas likums ir stājies spēkā, bet vai tas darbojas pilnā apmērā un kas vajadzīgs, lai tas sāktu strādāt? Kuri ir likuma panti, kas šobrīd vēl nedarbojas un kad tie varētu sākt darboties?

Kā zināms, pieņemot jaunu likumu, ir vajadzīgi papildinājumi vai grozījumi citos likumos un administrātīvajās normās. Tādēļ par Diasporas likuma ieviešanu vaicājām Eiropas Latviešu apvienības (ELA) vicepriekšsēdei Elīnai Pinto, 13. Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdim Richardam Kolam un Ārlietu ministrijas parlamentārajai sekretārei Zandai Kalniņai-Lukaševicai.

ELĪNA PINTO

Lasītākās ziņas

Likumā termiņš normatīvo aktu projektu izstrādei ir līdz februāra beigām, dažās ministrijās projekti ir izstrādāti. Piemēram, Iekšlietu ministrija likumu par papildu adresi jau nodevusi valdībai apstiprināšanai, bet to varēs virzīt tikai tad, kad būs attiecīgi papildus pieprasītā nauda iekļauta valsts budžetā. Tā nu pagaidām ir dažādas iespējas, kāpēc Diasporas likuma jauno praktisko pasākumu reālā īstenošana varētu kaut kur iesprūst (Saeimā, budžetā..). Likumiem, to papildinājumiem vai grozījumiem ir jābūt vairākām lietām, ko paredz Diasporas likuma pārejas noteikumu 12. punktā dotais uzdevums:

- veicināt ar diasporu saistītu norišu atspoguļošanu sabiedriskajā pasūtījumā un sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu un pakalpojumu pieejamību diasporai (atbildīgā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome);

- diasporas locekļiem iespēju papildus dzīvesvietas adresei ārvalstī norādīt arī vienu adresi Latvijā (Iekšlietu ministrija);

- diasporas locekļiem iespēju veikt brīvprātīgas iemaksas, lai iegūtu tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros (Veselības ministrija);

- priekšnoteikumus, ar kādiem un kārtību, kādā balsstiesīgie Latvijas pilsoņi var piedalīties Saeimas, Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanās, tautas nobalsošanā un likumu ierosināšanā, balsojot pa pastu (centrālā vēlēšanu komisija);

- nodrošināt diasporas locekļu bērnu uzņemšanu vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs pirms remigrācijas (Izglītības un zinātnes ministrija);

- vienkāršot kārtību, kādā diasporas locekļu ārvalstīs iegūtā izglītība, akadēmiskie gradi un profesionālā kvalifikācija, arī reglamentētajās profesijās, tiek pielīdzināta un atzīta, tādējādi dodot iespēju strādāt konkrētā nozarē vai augstākās izglītības iestādēs Latvijā (Izglītības un zinātnes ministrija);

- priekšnoteikumus, ar kādiem un kārtību, kādā remigrējušie diasporas locekļi ir tiesīgi saņemt maternitātes, paternitātes vai vecāku pabalstu, ņemot vērā Eiropas Ekonomikas zonas valstīs veikto sociālās apdrošināšanas iemaksu periodus (Labklājības ministrija); 

- nodrošināt to, ka diasporas locekļu pieprasījumi par sociālā nodrošinājuma pakalpojumu piešķiršanu tiek izskatīti un lēmumi tiek pieņemti tādos pašos termiņos kā attiecībā uz Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, ja saņemta nepieciešamā informācija no ārvalstu sociālās drošības iestādēm (Labklājības ministrija);

-  iespēju ikvienam diasporas loceklim, kurš ieguvis izglītību vai darba pieredzi ārvalstīs, arī tad, ja pildījis dienestu starptautiskajās organizācijās, efektīvi piedalīties Latvijas valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts civildienestu atbilstoši savām spējām, izglītībai un kvalifikācijai (Valsts kanceleja);

- iespēju ikvienam diasporas loceklim brīvprātīgi pievienoties valsts sociālās apdrošināšanas sistēmai, lai saņemtu vecuma pensiju (Labklājības ministrija);

- nodrošināt to, ka remigrējušam diasporas loceklim tiek piemērots pensijas neapliekamais minimums tādā apmērā, kādā tas noteikts attiecīgajā ārvalstī (Finanču ministrija);

- nodrošināt to, ka remigrējušie diasporas locekļi var saņemt palīdzību dzīvojamo telpu (dzīvokļa) jautājumu risināšanā (Ekonomikas ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija).

RIHARDS KOLS

Diasporas likums stājās spēkā šī gada 1. janvārī, un visaktuālākais jautājums šajā kontekstā ir tieši likuma iedzīvināšana. Likums nosaka, ka diasporas polītika turpmāk tiks financēta no valsts budžeta līdzekļiem un nosaka arī citu iesaistīto institūciju atbildību un lomu polītikas nodrošināšanā.

Bet tomēr, tā kā vēl nav pieņemts 2019. gada budžets, vairākām ministrijām trūkst financējuma diasporas atbalsta pasākumu īstenošanai – fakts, ka nav pieņemts budžets, apgrūtina atsevišķu jau iepriekšējos gados ieviesto diasporas pasākumu īstenošanu (piemēram, svētdienas skoliņas, 3x3 un 2x2 nometnes), taču, piemēram, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), rēķinoties ar esošo polītisko situāciju, jau 2018. gada 11. decembrī veica financējuma pārdali, lai nodrošinātu remigrācijas koordinatoru darbu plānošanas reģionos. Līdzīgas iespējas risināt akūtākos jautājumus ir citām ministrijām, kuŗas šobrīd skata savus iekšējos resursus, lai izprastu, ko iespējams pārdalīt. Ir gan saprotams, ka situācija, kad nav budžeta un visa valdība var darboties tikai ar 1/12 no pērnā gada budžeta, rada sarežģījumus

Ministrijas arī aktīvi strādā pie nepieciešamo grozījumu veikšanas, jo Diasporas likums uzdod līdz 2019. gada 28. februārim sagatavot grozījumus 12 nozaru likumos, kā arī izstrādāt Diasporas konsultātīvās padomes nolikumu. Svarīgi arī izcelt, ka daži no šiem grozījumiem citos likumos arī prasa papildu finansējumu, kā, piemēram, papildu dzīvesvietas deklarēšanas iespējas izstrāde, kas ir ļoti būtisks grozījums, lai virkne atbalsta pasākumu, ko paredz likums, būtu nodrošināti.

Protams, situācija nav ideāla. Saeimas Ārlietu komisija jau pērnā gada nogalē vērsās gan pie Saeimas Budžeta un finanču (nodokļu) komisijas, gan pie Ministru prezidenta, aicinot tūlītēji rast risinājumu financējuma nepieejamībai, uzsverot Diasporas likumā ietverto pasākumu nozīmīgumu. Bet tomēr situācijā, kad gadskārtējais valsts budžeta likums nav stājies spēkā, stingri jāievēro budžeta un fiskālās disciplīnas normatīvais regulējums, kas nosaka techniskā pagaidu budžeta sagatavošanas principus, un gan no Ministru prezidenta, gan Budžeta komisijas tika saņemta negatīva atbilde. Neraugoties uz to, Ārlietu komisija turpinās cieši sekot līdzi Diasporas likuma izpildei un tam, kā virzās vajadzīgo grozījumu izstrāde, lai laikā, kad 2019. gada budžets tiks apstiprināts, būtu iespējams pilnvērtīgi īstenot visas likumā paredzētās aktīvitātes.

Likumprojekta izstrādes laikā konstatējām, ka diasporai financējums bijis fragmentēts un balstījies uz jaunajām polītiskajām iniciātīvām, visi – gan valdība, gan eksperti – apzinās, ka tās tādas nav. Tādēļ likumā tika iestrādāts, ka Diasporas likumā noteikto atbalsta pasākumu īstenošanai ir jābūt pastāvīgam financējumam, t.i., valsts pamatbudžetā. Vadoties no esošā budžeta veidošanas normatīvā regulējuma, pamatbudžetā var iekļaut tikai tādas pozīcijas, kas ir iepriekš virzītas kā jaunās polītikas iniciātīvas. Tādēļ bija un joprojām ir svarīgi, ka Ārlietu ministrija kā galvenais diasporas polītikas koordinātors, iesniedzot Ministru kabinetam Diasporas likuma īstenošanai nepieciešamā financējuma pieprasījumu, apkopo visas aktīvitātes, kas savukārt jau sniedz garantiju, ka, pēc 2019. gada budžeta apstiprināšanas, nākamajā gadā Diasporas likumā ietvertās aktivitātes būs jau pamatbudžetā un to ilgtspēja tā tiks nodrošināta.

ZANDA KALNIŅA LUKAŠEVICA

Likums stājās spēkā 1. janvārī, bet tas paredz vairākus posmus, lai visi tajā iekļautie pasākumi varētu tikt īstenoti. Likums uzdod saistītos likumus un noteikumus, kas ieviesīs paredzētās lietas, atbildīgajiem ministriem izstrādāt un iesniegt Saeimai līdz 28. februārim. Piemēram, par iespējām no ārzemēm papildus Latvijā deklarēt dzīvesvietu, Iekšlietu ministrijai ir uzdevums iesniegt grozījumus Dzīvesvietas deklarēšanas likumā un iesniegt Saeimā. Šo normu pilnībā varēs iedarbināt, kad arī Saeimā iesniegtie grozījumi tiks apstiprināti. Kopumā ir 12 likumi, kuros, izejot no Diasporas likuma, ir jāizdara grozījumi. 

Ministrijas šobrīd ir apstiprinājušas gatavību to darīt, ir premjera rezolūcija ar konkrētu uzdevumu konkrētais ministrijai. Cik man zināms, vairākas ministrijas šo normu izstrādē jau ir tālu tikušas. Tādēļ ir iespējams, ka visi vajadzīgo likumu grozījumi vai papildinājumi tiks izdarīti līdz 28. februārim. Protams, tas ir saistīts arī ar jauno valdību un spēju operatīvi strādāt, atbalstīt šos likumus un nodot Saeimai.

Jautājums ir arī par budžetu, ir vajadzīgs papildu financējums, un tas būtu jāpiešķir jau no šī gada, bet, kā zinām, budžets vēl nav pieņemts. Esam vērsuši Saeimas un arī premjera uzmanību uz to, Ārlietu ministrija ir arī nosūtījusi ministrijām vēstuli par aktuālajiem jautājumiem saistībā ar Diasporas likumu un financējumu, ministrijas meklē un ir arī atradušas risinājumu, kā ar sev pieejamiem līdzekļiem, tos pārdalot, īstenot vajadzīgos pasākumus. Piemēram, Izglītības ministrija varētu atbalstīt diasporas skolas, kas ir prioritāte, Kultūras ministrija varētu jau organizēt vasarā paredzētās jauniešu nometnes, jo tur finances organizēšanā jāiegulda jau ļoti laicīgi. Pagaidām lielāko problēmu ir iezīmējusi Iekšlietu ministrija saistībā ar to, ka tai nav piešķirts financējums papildus dzīvesvietas deklarēšanas sistēmas izveidošanai, bet mēs esam lūguši tomēr veikt likumu izstrādāšanu, paredzot, ka parallēli tam budžets varētu tikt pieņemts un līdzekļi tiktu atrasti. 

Protams, šobrīd vēl nevar garantēt, ka Saeima apstiprinās visus nepieciešamos līdzekļus, bet redzam, ka absolūtais Saeimas deputātu vairākums uzsver, ka šos jautājumus uzskata par prioritāriem un neatliekamiem. Tas vieš zināmu optimismu.

Ir svarīgi, lai ministrijām nebūtu pārtraukuma steidzamajos darbos. Izveidojot un apstiprinot valsts budžetu, būs arī finances visām pārējām Diasporas likuma vajadzībām, bet, kā jau sacīju, garantēt to šobrīd pilnībā nevar, jo budžetu apstiprina Saeima. Svarīga ir gan izglītība un kultūra, gan diasporas pilsoniskās aktīvitātes. Diasporas likumā tam ir atsevišķa sadaļa. Svarīga ir gan nacionālā identitāte, gan sadarbība izglītībā, zinātnē un kultūrā, gan arī pilsonisko aktīvitāšu stiprināšana un remigrācija. Visi šie likuma mērķi ir vienlīdz svarīgi, nav pamata kādu no tiem uzskatīt par mazāk svarīgu. Tātad svarīgi ir likumi un financējums, par likumiem nav pamata bažīties, nav bijuši mēģinājumi izvairīties vai noraidīt. Par budžetu jāteic, ka jautājums jau nav tikai par Diasporas likumu, bet visās jomās, jo budžeta vēl nav. 

Autore: Sallija Benfelde
Foto: CC0 licence
Publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Brīvā Latvija"

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti