Dalies:

Brīvā Latvija: Sveikta divsimt gadu jubilejā!

Brīvā Latvija: Sveikta divsimt gadu jubilejā!
  • 26. Jul. 2018

Simtgades Dziesmu un deju svētku virsdiriģentu un virsvadītāju godināšanas sarīkojums, kuŗā svinīgi pasludināja, ka SVĒTKI IR SĀKUŠIES, tradicionāli notika Rī­gas senākajā parkā Viesturdārzā, kas īpaši slavens ar to, ka šeit 1873. gadā notika Pirmie Vispārējie latviešu dziesmu svētki.

Šogad, Eiropas mantojuma gadā, pie Dziesmu svētku parka (Viesturdārza) galvenās ieejas cienīgi uzposta arī divsimt gadus senā Aleksandra triumfa arka (vides objekts, kā arī valsts nozīmes vēstures piemineklis ar aizsardzības Nr. 85), kuŗa jau ilgu laiku bija ļoti sliktā techniskā stāvoklī. Tās atjaunoša­nai pērn Rīgas pašvaldība atvēlēja 120 tūkstošus eiro. Rīgas pieminekļu aģentūra (RPA) organizēja darbu veicēju konkursu, kurā uzvarēja SIA Global Project (valdes priekšsēdis Haralds Rutkovskis), un rūpīgi sekoja restaurācijas darbu norisei. Procesu uzraudzīja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Tagad arka patiešām var veikt savu uzdevumu – rotāt parka galveno ieeju.

“Pieminekļiem ir tāda interesan­ta daba – ir pieminekļi, kuŗus uzliek, atklāj, un tā viņi stāv gadu desmitiem un simtiem, bet ir arī tādi, kas ceļo no vienas vietas uz citu, piemēram, Rūdolfa Blaumaņa, Alfrēda Kalniņa pieminekļi… piemineklis ceļotājs ir arī Aleksandra triumfa arka – savulaik rīdzinieku dāvana Krievijas imperātoram Aleksandram I… Šādas arkas grezo lielākās Eiropas galvaspilsētas, un mūsēja ir lielākā Baltijā,” tā, atklājot būvi pēc (līdz šim pirmās) restaurācijas, sacīja RPA direktors Guntis Gailītis. Par visnotaļ interesanto Aleksandra triumfa arkas vēsturi, viens otru papildinot, pastāstīja gan Guntis Gailītis, gan vēsturnieks Gunārs Ārmanis.

Lasītākās ziņas valstī

Aleksandra triumfa arkas pamatakmens ticis ielikts 1815. gada 4. jūlijā tag. Brīvības ielā pie VEF tilta. Tas bija veltījums uzvarai 1812. gada Tēvijas kaŗā un franču kaŗaspēka sagrāvē. Monumentālās ampīra stila arkas autors ir Rīgas būvmeistars Jochans Daniels Gotfrīds (1768-1831). Arka (vēlāk rīdzinieki to sāka dēvēt par Aleksandra vārtiem) veidota no gaiša smilšakmens bluķiem, rotāta ar četrām joniešu kolonnām un četriem bronzas medaljoniem (kuŗos redzami gan kaŗa un miera, gan pilsētas saimniecības attīstības simboli). Būves augstums – 10,1 m, platums – 9,7 m, dziļums 5,5 m, caurbrauktuves platums – 4,25 m. Arku būvēja no 1815. līdz 1817. gadam, atklāja 1818. gada 28. augustā, kad Krievijas imperators Aleksandrs I Romanovs ceļā no Parīzes uz Pēterburgu apmeklēja Rīgu. Jāteic, ka Rīgas valdītāji Aleksandru I stipri cienījuši. Arka nebija vienīgā dāvana imperato­ram, vēl tika uzbūvēta arī Uzvaras kolonna, kuŗa stāvēja Rīgas pils priekšā. (Šodien, saglabāta pa detaļām, tā guļ noliktavā un gaida savu likteni.) Starp citu, godinot Aleksan­­-­dra I sievu, Rīgā viņas vārdā nosaukta arī iela – Elizabetes iela. ( Īstenībā šīs vācietes vārds bija Bādenes Luīze Marija Augusta Virtenberga.)

19. gs. vidū un beigās Rīga strauji attīstījās. Arka kļuva traucējoša pilsētas transporta kustībai (atradās jaunceļamā Aleksandra tilta trasē). Tāpēc 1903. gada rudenī to izjauca un pa daļām aizveda uz Šmerļa rajonu, Pēterburgas šosejas 7. verstē. Taču gadu gaitā augošajā galvaspilsētā būve atkal izrādījās uzstādī­ta nevietā. 1935. gada 12. septembrī Rīgas pilsētas valde nolēma arku pārvietot uz Viesturdārzu, kur no 1936. gada tai bija jārotā Rīgas visvecākā parka galvenā ieeja. 1841. gadā parks tika uzdāvināts Rīgas pilsētai, un 1873. gadā tajā uzcēla estrādi I Vispārējiem latviešu dziesmu svētkiem – šeit aizsākās tra­dicija.

Restaurācijas darbu vadītājs, akmens restaurātors Edgars Janočo pastāstīja: “Pie šī objekta sākam strādāt jau pagājušā gada nogalē (cik nu ilgi ļāva siltā ziema), tad sekoja arkas ieziemošana, un darbus atsākām marta beigās – tiklīdz iestājās piemēroti laika apstākļi. Sākumā nezinājām, cik liels būs darbu apjoms – bet, arku apsekojot, sapratām, ka objekts no restaurācijas viedokļa būs sarežģīts: daudzus gadus ūdens tecējis mūros, apmetums novēlies… Vēl joprojām būves austrumu pusē akmeņi ir mitri. Jumts nebija caurs un tāpēc to arī atstājām, lai gan bija plānots veco demontēt un likt pilnīgi jaunu, no skārda. Arī medaljonus noblīvējām, novaskojām, lai mitrums netiek klāt. Termiņos iekļāvāmies – uz Dziesmu un deju svētkiem arka tika uzposta.”

Raksta autore: Inese Raubišķe

Foto: Publiciātes attēls

Raksts publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Brīvā Latvija"

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti