Dalies:

Brīvā Latvija: Sallija Benfelde - Trilleris vai polītiskā krize?

Brīvā Latvija: Sallija Benfelde - Trilleris vai polītiskā krize?
  • 20. Dec. 2018

Raugoties valdības sastādīšanas notikumos, varētu sacīt, ka tas ir aizraujošs polītiskais trilleris, kuŗu ir interesanti vērot, ja vien tā nebūtu reālitāte, kas skar ikvienu Latvijas iedzīvotāju.

 

Pirmdien, 10. decembrī, beidzās Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa dotais laiks Aldim Gobzemam no KPV LV valdības sastādīšanai. Pēc tikšanās ar premjēra amatam nominēto Gobzemu Valsts prezidents paziņoja: „Neskatoties uz vairākkārtējiem mēģinājumiem, arī Aldim Gobzemam tomēr nav izdevies iegūt parlamenta vairākuma atbalstu savai kandidātūrai Ministru prezidenta amatam. Tāpēc jau tuvākajā laikā tikšos ar parlamentā ievēlēto polītisko partiju frakciju vadītājiem, lai pārrunātu polītisko partiju redzējumu par turpmāko valdības veidošanas procesu, t. sk. iespējamo atbalstu vienam Ministru prezidenta amata kandidātam.” Prezidents arī informēja, ka uzdevis sagatavot rīkojumu, ar kuŗu atzīs par spēku zaudējušu savu aicinājumu Gobzemam sastādīt Ministru kabinetu.

Lasītākās ziņas valstī

 

Gobzema valdības veidošanas chronika

Kā jau rakstīju iepriekšējā komentārā, pirmā sarunu nedēļa ar partijām par valdības veidošanu vairāk atgādināja laika stiepšanu gaŗumā, un partijas sāka izrādīt neapmierinātību, izskatījās, ka no sarunām aizies Attīstībai/Par! (AP), bet Gobzems pasteidzās un paziņoja, ka atsauc savu piedāvājumu šai partijai veidot valdību. Savukārt Jaunā konservātīvā partija (JKP) aicināja atteikties no Zaļo un Zemnieku (ZZS) iesaistīšanas valdībā, bet ar to, ka valdību varētu veidot tikai četras partijas, neapmierināta bija Nacionālā apvienība (NA),. Līdzīgus uzskatus par ZZS pēkšņi publiski pauda arī KPV LV valdes priekšsēdis un Gobzema partijas biedrs Artuss Kaimiņš. Visa otrā valdības veidošanas nedēļa pagāja lielā nenoteiktībā un bez konstruktīvām sarunām par valdības veidošanu, lai gan Gobzems sākumā apgalvoja, ka balsojums par valdību notiks jau piektdien. Ceturtdienas vakarā Gobzems pēkšņi paziņoja, ka viņam ir „trīs dienas un īsts plāns B”, tāpēc piektdien, 7. decembrī, aicina uz tikšanos, lai iepazīstinātu ar šo plānu, pie sarunu galda palikušās partijas. 

 

Piektdien Gobzems paziņoja, ka balsis valdībai ir un vienlaikus nav un piedāvāja atgriezties pie „koalīcijas ar tautu” un aicinās nozaru profesionāļus valdībā. Valdības veidošanā tikšot iesaistītas personas, kuŗas nepieder partijām, bet "ir labākās Latvijā", sacīja Gobzems. Pirmdien viņš ar šiem profesionāļiem plānojot iepazīstināt prezidentu un uzskatot, ka partijas viņu atbalstīs. Ja šāda valdība netiks apstiprināta, Gobzems lūgs izsludināt ārkārtas vēlēšanas. Viņš arī atzina, ka dažus cilvēkus darbam valdībā viņš jau ir uzrunājis un šādas sarunas notikušas jau oktobŗa sākumā.

 

Tomēr jau piektdien, 7. novembrī, kļuva skaidrs, ka partijas vairs nav gatavas vilkt laiku gaŗumā. Partiju apvienības Jaunā Vienotība (JV) valde paziņoja, ka neredz iespēju turpināt valdības veidošanas sarunas ar Valsts prezidenta nominētā premjēra amata kandidātu Aldi Gobzemu. „Nepilnu divu nedēļu laikā valdības veidošanas process nav izkustējies no sākotnējā punkta. Esam skaidri definējuši, ka atbalstīsim stabilu ilgtermiņa labēji centrisko spēku vairākuma valdību, taču joprojām neesam saņēmuši skaidru atbildi par topošās koalīcijas sastāvu. Mums ir radies iespaids, ka tiek darīts viss, lai ievilktu valdībā prokremliski orientēto Saskaņu. Tāpat ir pamatotas šaubas, vai Gobzemam ir atbalsts paša partijā,” teica apvienības Jaunā Vienotība valdes priekšsēdis Krišjānis Kariņš.

 

Tādu nostāju pauda arī JKP. 13. Saeimas deputāte Juta Strīķe, kuŗa norādīja, ka JKP neatbalstīs Gobzema jauno piedāvājumu – veidot „profesionāļu valdību”. „Gobzems patiesībā ir oligarchu iedēta ola,” pauda Strīķe, kuŗa uzskata, ka Gobzems valdības izveidē rēķinās ar Saskaņas atbalstu un darbojas „sazobē ar Aināru Šleseru”. NA priekšsēdis Raivis Dzintars savukārt sacīja, ka Gobzema kā premjēra amata kandidāta iespējas ir izsmeltas. Bet iepriekš no Gobzema valdības veidošanas sarunām izslēgtās apvienības Attīstībai/Par! līderis Juris Pūce aicinājis citas partijas „izbeigt šo farsu”. „Šis ir Aināra Šlesera plāns. Man ir jautājums prezidentam: vai cilvēkam, kurš iedevis mērkaķim granātu, nebūtu laiks granātu atņemt,” sacīja Pūce.

 

Turklāt joprojām nebija skaidrības par to, vai Gobzemam tiks vai netiks piešķirta pielaide valsts noslēpumam, jo tam vajadzīgs ilgāks laiks. Situāciju saasināja arī tas, ka piektdien Ainārs Šlesers intervijā laikrakstam Dienas Bizness atklāti pauda atbalstu Aldim Gobzemam un viņa iecerētajai „profesionāļu valdībai”. 

 

Darba devēju, tirgotāju un rūpnieku organizācijas gan sajūsmu par Gobzema plānu nepauda un aicināja polītiķus saņemties un beidzot izveidot valdību. Svētdien LTV raidījumā De facto ziņoja, ka kādu laiku Ministru prezidenta amata kandidāta Alda Gobzema mājas bijušas Vecrīgas dzīvoklis, kas piederēja Krievijas bankas Otkritie patukšošanā iesaistītai Latvijas pilsonei Marijai Kovarskai. Gobzems bijis arī sievietes advokāts un bija izsniedzis viņai aizdevumu. Tas, ka Gobzems bijis Kovarskas advokāts, īpaši nepārsteidz, jo galu galā advokāti jau lielāko tiesu pārstāv likumpārkāpēju intereses, bet fakts, ka Gobzems dzīvojis viņai piederošā dzīvoklī, notikušo liek vērtēt jau citādāk. Un, protams, Gobzema izslēgšana no advokatūras, par ko kļuva zināms novembŗa beigās, ainu ar Ministru prezidenta kandidātūru padarīja pavisam nejauku. 

 

Alda Gobzema jaunā plāna piedāvājums brīvdienās, redzot, ka arī „profesionāļu valdība” nesanāks, – turpināt diskusijas četru partiju sastāvā, bez Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS), vairs neko nevarēja glābt, tāpat kā piedāvājums Edgaram Rinkēvičam (JV) kļūt par vicepremjēru, atrisinot problēmu saistībā ar neesošo pielaidi valsts noslēpumam. Jau svētdienas vakarā bija skaidrs, ka Gobzema valdības nebūs. Prezidenta paziņojums pirmdien to apstiprināja.

 

Par mērkaķi un granātu

Protams, pagājušās divas nedēļas spoži parādīja gan partijas KPV LV, gan tās deputāta Alda Gobzema izpratni par valsti, bijušā advokāta raksturu un ambīcijas tiem, kas to vēlējās redzēt un saprast. Lielākā partijas un Gobzema atbalstītāju daļa, manuprāt,  joprojām uzskata viņus par tautas glābējiem, kuŗi tiek apmeloti un nekad neko sliktu nav darījuši. Tomēr dancis nu jau gar divām nesastādītām valdībām liek vaicāt gan par Valsts prezidenta izpratni par polītikā notiekošo, gan par partiju gribu strādāt. Var jau uzskatīt, ka prezidents nominēja Gobzemu, lai parādītu, ko šis cilvēks patiesībā var un spēj darīt. Divu nedēļu notikumos savu nostāju – vara par jebkuru cenu – apliecināja arī ZZS. Tomēr maksa par tādu „pierādījumu” ir pārāk augsta.

 

Valdības joprojām nav. Kā jau esmu rakstījusi, valstij ir tikai nākamā gada „pagaidu budžets”, kas turklāt tā īsti neatrisina un nevar atrisināt jautājumus par veselības aprūpes financēšanu. Nevar arī sacīt, ka jaunievēlētie deputāti kārtīgi būtu ķērušies pie darba Saeimā. Izrādās, ka viens no svarīgajiem jautājumiem, kuŗš jārisina, ir grozījumi Diasporas likumā – proti, steidzami paveicams darbs, izrādās, ir diasporas definīcijas labošana. Grozījumi jau minētajos veselības aprūpes financēšanas noteikumos, kas „aiz borta” atstāj daudzus iedzīvotājus, acīmredzot nav īpaši steidzams jautājums. Var smieties un atzinīgi novērtēt Juŗa Pūces asprātīgo izteikumu par mērkaķi ar granātu, bet raugoties,polītiķu izdarībās un klausoties viņu runās, gribas vaicāt, vai šo apzīmējumu drīz nevajadzēs attiecināt uz Saeimas vairākumu? Polītiķi paši pamazām sāk atzīt, ka valstī ir polītiskās krizes pazīmes, bet vēlmi pārkāpt savām ambīcijām un beigt vilkt „sarkanās līnijas” ap sevi lāgā nevar manīt. Atliek vien atkārtot, ka principi ir svēta lieta, bet bez kompromisiem valsti nav iespējams veidot un vadīt.

Autore: Sallija Benfelde
Foto: Mārtiņš Zilgalvis
Publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Brīvā Latvija"

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti