Dalies:

Brīvā Latvija: Sallija Benfelde - Svētki un polītika

Brīvā Latvija: Sallija Benfelde - Svētki un polītika
  • 03. Jan. 2019

Svētku šogad nav trūcis – Latvijas Simtgade, Dziesmu svētki un, protams, Ziemassvētki, kuŗi gada vistumšākajā brīdī nāk ar gaismas solījumu. Arī polītikas nav trūcis, jo 13. Saeimas vēlēšanas nāca ne tikai ar daudziem solījumiem, bet ieveda mūsu parlamentā daudz deputātu, kuri līdz šim vēl tur nebija darbojušies. Tomēr valdības līdz 18. decembrim, kad top šis komentārs, Latvijai vēl nav. Tādēļ nepārsteidza kādas paziņas sacītais, ka Ziemassvētku sajūta beidzot tomēr ir klāt, jo izskatās, ka valdība taps vēl šogad, turklāt Ministru prezidents, visticamāk, būs Eiroparlamenta (EP) deputāts Krišjānis Kariņš, kuŗš tika ievēlēts no Vienotības un šobrīd ir arī Jaunās Vienotības valdes priekšsēdis. Atlika vien piekrist, jo, pat neiedziļinoties viņa darītajos darbos, jāteic, ka Kariņš ir viens no retajiem polītiķiem, kuŗu karjēra nav padarījusi iedomīgu, augstprātīgu un ambiciozu. Tiesa gan, kā mēdz teikt, – labs cilvēks nav profesija, bet jāatzīst, ka Krišjāņa Kariņa darbs Latvijā un Eiroparlamentā ir bijis un ir nozīmīgs.

Pēc pirmo divu premjēra amatam nominēto polītiķu – Jāņa Bordāna un Alda Gobzema – neveiksmes valdības veidošanā, Valsts prezidents ir aicinājis partijas vienoties par to, kuŗas partijas kuŗu polītiķi varētu atbalstīt Ministru prezidenta amatam. Sarunas ar partijām ir sākusi Jaunā Vienotība. Kaut arī šai partiju apvienībai Saeimā ir vismazākā frakcija – tikai astoņi deputāti, izskatās, ka tiešiJaunās Vienotības premjēra amata kandidāts Krišjānis Kariņš iegūs nepieciešamo balsu vairākumu Saeimā. Jāpiebilst, ka Kariņš nekandidēja 13. Saeimas vēlēšanās, jo turpina strādāt Eiroparlamentā, bet, protams, noliks deputāta mandātu, ja Valsts prezidents Raimonds Vējonis viņu nominēs Ministru prezidenta amatam, ja būs skaidrs, ka viņam ir vairākuma atbalsts. Ļoti iespējams, ka tas notiks jau trešdien, 19. decembrī, un valdība vēl šogad tiks apstiprināta.

Par Krišjāni Kariņu

Lasītākās ziņas valstī

2009. gadā Krišjānis Kariņš tika ievēlēts Eiroparlamentā, 2014. gadā viņu ievēlēja otrreiz. Kariņš ir Eiropas Tautas partijas (ETP) koordinātors Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā, Ekonomikas un monetāro lietu komitejas biedrs, Īpašās komitejas finanču noziegumu, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas (TAX3) jautājumos biedrs, Latvijas delegācijas vadītājs Eiropas Tautas partijas grupā. 

2015. gadā Eiropas Parlaments plenārsesijā Strasbūrā atbalstīja Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības padomē panākto vienošanos starp Eiropas Parlamentu, Komisiju un Padomi par mobilo sakaru viesabonēšanas tarifu atcelšanu visā Eiropas Savienībā (ES) no 2017. gada 15. jūnija. 

Šogad, 19. aprīlī Eiropas Parlaments plenārsesijā Strasbūrā atbalstīja jauno Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legālizācijas un terrorisma financēšanas novēršanas direktīvu, kuŗas viens no autoriem ir EP deputāts Krišjānis Kariņš. Jāpiebilst, ka viņš ir arī viens no ES enerģētikas polītikas virzītājiem.

Kariņš savulaik bija viens no partijas Jaunais laiks dibinātājiem, no 2002. līdz 2009. gadam bija Saeimas deputāts, no 2004. līdz 2006. gadam Ekonomikas ministrs. Lasītājiem droši vien būs interesanti arī uzzināt (vai atcerēties), ka Krišjānis Kariņš ir dzimis ASV, Delavērā, ieguvis labu izglītību: St. John’s College bakalaura studijas matēmatikā, filozofijā un literātūrā; B. A. grads Pensilvānijas universitātē lingvistikā,

Summa Cum Laude goda diploms; uzņemts Phi Beta Kappa asociācijā; PhD grads Pensilvānijas universitātē lingvistikā. Krišjānis Kariņš brīvi runā latviešu, angļu un vācu valodā, runā arī krievu un franču valodā. Viņš ir precējies un ir četru bērnu tēvs, savulaik darbojies arī uzņēmējdarbībā, bija prezidents un līdzdibinātājs uzņēmumam Lāču ledus, kas ražoja ledus gabaliņus mājsaimniecību vajadzībām, tādēļ joprojām par viņu joko, ka polītikā viņš strādā ar vēsu galvu

Kādu valdību vēlas Jaunā Vienotība un Kariņš?

Partiju apvienība Jaunā Vienotība piedāvā veidot piecu partiju koaliciju, ārpus tās atstājot Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS) un Saskaņu. Piedāvājot iespējamo nākamās valdības modeli, Krišjānis Kariņš sacīja, ka labāk būtu, ja valdību veidotu sešas partijas, taču ir „vairāki spēki, kas izslēdz iespēju strādāt vienam ar otru”. Tādēļ koaliciju Kariņš piedāvā veidot no piecām partijām – Jaunā Vienotība, Attīstībai/Par!, Jaunā konservātīvā partija (JKP), KPV LV un Nacionālā apvienība –, ministrijas dalot pēc tā sauktā paritātes principa jeb katrai partijai vienādu skaitu.

Jaunās Vienotības piedāvājums amatu sadalījumam Kariņa iespējamajā valdībā ir tāds:

‒ Jaunā Vienotība: Ministru prezidenta, ārlietu ministra un finanču ministra postenis.

‒ Attīstībai/Par!: vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra,

veselības ministra un aizsardzības ministra postenis. Aizsardzības ministrs vienlaikus būtu premjera biedrs.

‒ JKP: satiksmes ministra, izglītības un zinātnes ministra un tieslietu ministra postenis. Tieslietu ministrs vienlaikus būtu otrs premjera biedrs.

‒ KPV LV: iekšlietu ministra, ekonomikas ministra un labklājības ministra postenis.

‒ Nacionālā apvienība: kultūras ministra, zemkopības ministra un īpašu uzdevumu ministra demografijas jautājumos postenis, kas būtu jauns amats valdībā.

Turklāt Kariņa valdībā līdzšinējā viena vietā strādātu divi premjēra biedri – Attīstībai/Par! aizsardzības ministrs un JKP tieslietu ministrs. „Mēs dodam ļoti skaidru signālu uz āru, arī tai skaitā starptautiski, ka šai valdībai ir ļoti svarīga drošība un tiesiskums, cīņa pret korupciju un tā tālāk. (..) Ar īpašo uzdevumu ministru demografijas jautājumos mēs pievēršam uzmanību īpaši iekšzemē, mājās, ka demografijas jautājums ir valdības izaicinājums,” skaidroja Kariņš.

Partijas kopumā šādam ministriju sadalījumam piekrīt. Jau ir izskanējuši iespējamie ministru uzvārdi, bet par konkrētiem cilvēkiem diskusiju vēl nav bijis. 

Lai kā, atliek cerēt, ka valdība beidzot tiešām tiks sastādīta un ka to vadīs Krišjānis Kariņš, kuŗam būs arī laba padomnieku komanda. 

Lai mums visiem un Latvijai gaiši Ziemsvētki un tiešām veiksmīgāks un krietnāks nākamais gads!

Autore: Sallija Benfelde
Foto: Publicitātes attēls
Publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Brīvā Latvija"

Citas ziņas

Citas ziņas pasaulē