Dalies:

Brīvā Latvijā: Padrūma vasara. Jaunā Gaita, rakstu krājums kultūrai un brīvai domai

Brīvā Latvijā: Padrūma vasara. Jaunā Gaita, rakstu krājums kultūrai un brīvai domai
  • 02. Aug. 2018

Kad mūsu ģimenē bērni vēl bija mazi, iemānīju viņus izstādēs vai mākslas galerijās ar uzdevumu izvēlēties trīs eksponātus, kas viņiem visvairāk patikuši, un savu izvēli motīvēt. Saņēmis aicinājumu uzrakstīt kādus vārdus par Jaunās Gaitas š. g. vasaras numuru, ar kuŗa saturu mūsu lasītājus jau paguvis iepazīstināt JG redaktors Juris Žagariņš, nolēmu, pēc apzinīgas visas burtnīcas izlasīšanas, raksta rindās pakavēties pie tikai trim rakstiem vai sacerējumiem, kas būs pratuši saistīt manu īpašu uzmanību. Apņemšanās to­ mēr nepiepildījās.

Lieliski izvēlēts ir burtnīcas vāks, Danielas Treijas veikums ar no­ saukumu Latvijas vasara. Pārītis zvaigžņotā naktī uzlicis saules acenes, tur rokā saulessargu, varbūt sapņo par tuksnešiem un palmām? Illustrācijas nolūks laikam ir paust īsti vasarīgu optimismu. Prātā veidojas pantiņš

Pat tumšākajā naksniņā

Lasītākās ziņas

Saule spīd viņu sirsniņā.

Gaišu izjūtu pārņemts, uzšķiru 1. lappusi. Tur dzejolis par likteni. Labo omu pabojā dzejoļa beigas, kur runāts par kapiem, par mirēja maņu zudumu, par apses pēdējo lapu rudens vējā, par bezgalības tukšumu.... Ātri uzšķiru 2. lappusi, bet te atkal nāves tematika un krāsu attēls ar igauņu cilmes literātūrzinātnieka kapavietu. Pretī, 3. lappusē, dzejolis par ģimenes kapiem, tēva apbedītajiem pel­niem, neatrodamo mātes kapu, jo kapsēta Rīgā tagad pārveidota par parku. 4. lappusē piemiņas raksts pērn mirušajai rakstniecei Indrai Gubiņai: vai no viņas atkāpusies dzīve jeb vai no dzīves atkāpusies viņa? Turpat blakus 5. Lappusē dzejolis par kapu kopiņām, kapu akmeņiem, kaŗā kritušo kauliem. 7. lappusē dzejolis par veļu balsīm, par lietām, ko mirušie atstājuši sevis piemiņai. Stāstiņš 10. lappusē sākas ar rindkopu par pianisti, kas, grūtas slimības nomocīta, beidzot sastapusi Lielo Atbrīvotāju.

Kad, sākot lasīt 18. lappusē stāstu, 3. rindā vārdi “līksmi aizve­dis” man paviršības dēļ izlasās (piedošanu!) kā “līķi aizvedis”, saprotu, ka esmu tik stipri ticis ieprogrammēts uz nāves un iznīcības temu, ka veselīgāk ir JG 293. numuru šobrīd nolikt pie malas

un pie tā atgriezties veļu laikā. Tieši tad, oktobrī, pēc Saeimas vēlēšanām, būs interesanti konstatēt, cik pamatoti vai pārspīlēti ir publicista Otto Ozola brīdinājumi par Latvijas polītisko nākot­ni rakstā “Putins jau rokas stiepiena attālumā no NATO Ahileja papēža”.

Pārpratumu novēršanai jāuzsver, ka ar nevienu vārdu neesmu domājis pelt 293. numurā un vispār JG lasāmo tekstu kvalitāti. JG allaž bijusi un turpina būt augstas raudzes literārs žurnāls. Iebilstu vienīgi pret drūmās vielas biezu sablīvējumu, tīšu vai netīšu, vasaras numura sākumā.

Ko tad nu darīt, visu tekstu neizlasījušam, ar trīs īpašākas uzmanības pelnījušu lietu nosaukšanu? Ignorēsim lasāmo, koncentrēsimies uz skatāmo. Līdzās jau pieminētajam vākam uzslavēsim divas Ditas Lūses eļļas gleznas: “Meitene kafejnīcā” (25.) un “Ti­kai viens mirklis” (70.). Vasara te nāk ārā no visām porām!

No “Brīvā Latvija” redakcijas.

JG publicēta lieliska Rasmas Birzgales recenzija par mūsu ap­gādā – serijā Laika Grāmata – iz­doto Ritas Rotkales un Agras Straupenieces grāmatu “ES. Eduarda Smiļģa dzīves ceļš”. To varat iegādāties, sazinoties ar redakciju, un mēs grāmatu nosūtīsim uz Jūsu norādīto adresi.

 

Foto: jaunagaita.net
Raksts publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Brīvā Latvija"

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās zinas tēmā

Reklāmraksti