Dalies:

Brīvā Latvija: Neitingenas latviešu nometne un ģimnazija

Brīvā Latvija: Neitingenas latviešu nometne un ģimnazija
  • 19. Sep. 2018

Tieši pirms 70 gadiem tika likvidēta Neitingenas latviešu nometne. Līdz ar to darbību izbeidza arī Neitingenas Latviešu ģimnazija. Neitingena atradās Bavārijā, netālu no Austrijas robežas, Donavas pietekas Innas krastā. Tā bija pusotru kilometru no svētceļnieku pilsētas Altetingas. Nometnei bija ierādīts klosteris Sankt Paulus Stift. Daļa aprūpes bija klostera māsu ziņā. No sākuma viņas gatavoja ēdienus, ko vēlāk pārņēma paši nometnieki, bet līdz nometnes beigām Klosteŗa māsas apgādāja ar savu tīru gultasveļu un dvieļiem. Klostera istabās bija izslēdzami skaļruņi, raidītājs atradās pirmajā stāvā. Katru rītu atskanēja Teodora Rasuma balss, apsveicot jubilārus un sniedzot īsziņas par gaidāmajiem notikumiem. Nometnes ēkām bija doti Latvijas apgabalu vārdi. Lielākā bija Latgales ēka. Ar nelielām pārmaiņām nometnē uzturējās aptuveni 600 latviešu un 10 igauņi. Puse latviešu nāca no Latgales. Nometnes priekšnieka vēlēšanas izšķīra pāris ģi­- meņu. Ar Latgales pārsvaru tika ievēlēts prof. Leonards Latkovskis, ar pārējo pārsvaru – advokāts Valdemārs Lambergs. Tas arī bija vienīgais veids, kā izpaudās novadu atsķirības. 

Lasītākās ziņas valstī

Neitingenas ģimnazijas sākums ir Altetingā, tās ielejā esošajā nacistu sporta namā. Nams tika pārdēvēts par Piesauli. 1945. gada vasarā tika dibināta pamatskola un nedaudz vēlāk – ģimnazija. Abām iestādēm tika dots Piesaules vārds. Dibinātājs bija Aglonas ģimnazijas direktors un matēmātikas skolotājs Pēteris Priževoits, ierosinātāji māc. Alberts Galiņš un Ludzas ģimnazijas skolotājs Jānis Mūrnieks. Pārceļoties uz nometni, gimnazija mainīja vārdu. Par ģimnazijas direktoru kļuva bijušais Kārsavas ģimnazijas direktors Leonards Latkovskis. Skolotāju saimei pievienojās latviešu valodas skolotāja Zelma Krūmiņa (Elga Kore), Antonija Postiljone, latīņu valodas skolotājs Jānis Postiljons, Leonards Latkovskis, matēmātikas skolotāji Pēteris Priževoits, Jānis Avotiņš, vācu valodas – Nanija Paukule, angļu valodas – Anna Megne, Leonards Latkovskis, dabas zinātnes un ģeografi­jas – Vladislavs Bojārs, ķīmijas – Emilija Zariņa, mākslas vēstures – Lauma Sloka, Anna Koffska, vingrošanas – Aleksandrs Bojārs, dziedāšanas – Antons Rupainis, tautasdejas – Johanna Rinka. Ģimnazijai iznāca savs žurnāls “Koklētājs’’, tās redaktors bija Ivars Ga­liņš. Grafisko ietērpu un vinjetes zīmēja Juris Sekste un Jānis Kovalis. Par reklāmu un saimniecību gādāja Ģirts Krūmiņš. Viņa nopelns – žurnālam bija neparasti liels skaits lasītāju. Juris Sekste Amerikā kļuva par Boeing lidmašīnu iekštelpu plānotāju. Ģirts Krūmiņš ieguva advokāta un MBA gradus. Bija Kolorado enerģijas kompanijas direktors. 1949. gada 29. martā Neitingenas ģimnazija pieredzēja savu pirmo un vienīgo izlaidumu. Beidzēju klasē bija Irma Bērziņa, Mērija Burģis, Ženija Dibāņina, Gaida Dravniece, Ausma Petrušēvica, Skaidrīte Poga, Vita Ramane, Vera Romanovska, Velta Salmiņa, Valentīna Tropa, Edgars Dravnieks, Ilmārs Gailis, Ivars Galiņš, Jānis Kovalis, Jānis Rumba un Juris Sekste. Diplomus saņēma Ženija Dibāņina, Skaidrīte Poga, Vita Ramane, Vera Romanovska, Velta Salmiņa, Valentīna Tropa, Edgars Dravnieks, Ivars Galiņš, Jānis Rumba, Juris Sekste. Diplomus atzina Ameri­kas universitātes, pat dažos gadī­jumos piešķirot extra kreditus. Nometnes sarīkojumos aktīva loma bija arī ģimnazistiem – gan teātŗa izrādēs, korī vai tautas deju ansamblī. Populārs bija runas koris, ko vadīja režisors Jānis Krūmiņš. Repertuārā bija arī “Dievs, Tava zeme deg”. Nometnē viesojās visi tā laika slavenie mākslinieki un teātri, ieskaitot Ādolfu Kaktiņu, Arturu Priednieku Kavaru, Jāni Niedru, Emīlu Mauriņu, Hertu Lūsi, Kseniju Branti, Jāni Mediņu, slaveno baletdejotāju Osvaldu Lēmani, Tatjanu Vesteni, Edīti Pfeiferi, Eiženu Leščevski, Juri Gotšalku, Irēni Apini. Pēdējie divi bija solisti Amerikas slavenajā Ņujorkas Music Hall. Tad vēl slave­- nās teātra trupas un instrumentālisti. Koncertēja arī vietējie mākslinieki Marija Lamberga, Os­valds Indzers, Norberts Trepše, Daina Fogelmane. Marija Lamberga (Urnēžus) varēja pati spēlēt klavieŗu pavadījumus, arī ērģeles. Viņa bija arī vīru koŗa diriģente. 
 
Kāds balamute bija viņas diriģēšanu nodēvējis kā baletu vīru koŗa pavadījumā. Nometnei bija jāsaduras ar krāpšanu no amerikāņu puses. Paredzētās jaunās drēbes tika nomainītas ar lietotām Goodwill, vagoniem amerikāņu cigarešu ar turku cigaretēm, kam bija daudz mazāka vērtība. Arī sporta piederumu saraksti nesakrita ar saņemtajiem. Visi vainīgie palika nesodīti. Nometnē īpaša persona bija rakstnieks Jānis Klīdzējs. Gandrīz visi bija lasījuši viņa grāmatu “Jaunieši”, ko Amerikā dēvētu par “bestselleru”. Viņš aktīvi maz piedalījās, bet bieži bija redzams klosteŗa gaiteņos. Nekad nepagāja garām nesveicinājis vai neaprunājies. Puiši “meta” skatienus uz viņa kundzi Emīliju – bezcerīgi. Savdabīga personība bija izdevējs Vladislavs Lōcis. Viņš kādam kritizētājam bija teicis, ka pats roksteišu, pats druokoušu, pats loseišu. Viņam tagad uzstādīts pieminek­ lis Rēzeknē. Slavenākā persona, kas nākusi no Neitingenas nometnes, ir Aristids Lambergs. Viņš di­ vas reizes ievēlēts par ALA priekšsēdi Amerikā un divas reizes Latvijas Saeimā. Pirms gadiem, apciemojot veco nometnes vietu, izstaigāju senās vietas. Neviens man neko nejautāja un arī es ne. Ar pagātni grūti sarunāties. 
 
Raksta autors: Ivars Galiņš
Foto: CC0 licence
Publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Brīvā Latvija"

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās zinas tēmā

Reklāmraksti