Dalies:

Brīvā Latvija: Ko mums piedāvā partijas, kas kandidē uz 13. Saeimu?

Brīvā Latvija: Ko mums piedāvā partijas, kas kandidē uz 13. Saeimu?
  • 16. Aug. 2018

Sešpadsmit partijas un partiju apvienības piedalās nākamajās Saeimas vēlēšanās, kopā piedāvājot 1 410 kandidātus uz 100 vietām Saeimā. Partiju listēm doto numuru izloze notika 10. augustā.

Vērojot plašo partiju klāstu, nešķiet, ka kopš iepriekšējām vēlēšanām Latvijā būtu noticis demokratisks progress. Varbūt mazliet ir pieaudzis Saskaņas iespaids nacionāli atšķaidītajā izvēļu un vecās gvardes latviešu saskaldītajā polītiskajā telpā. Šajā sakarā nesen ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs izteica savu pesimismu, ka iekšējas nesaskaņas un iespējama Saskaņas palīdzības meklēšana pat varētu maitāt mūsu reputāciju kā valstij NATO un Eiropas Savienības kopībās.

Varbūt šādi izteicieni ir bez nopietna pamata, varbūt tiem kaut kāds pamats tomēr ir. Kopš Donalda Trampa iecelšanas ASV prezidenta amatā, saļodzījusies ir pastāvošā pasaules kārtība. Kā gan citādi tas varētu būt, ja pasaules varenākās valsts priekšgalā ir nonācis amatam galīgi nepiemērots cilvēks, kam pašam patiesība jūk ar meliem, kas pastāvošo pasaules kārtību, kuŗas galvenā noteicēja kopš Otrā pasaules kaŗa beigām nepārtraukti ir bijusi viņa valsts, tā pēkšņi no vadības aiziet un izvēlas nostāties saimnieciskā konfrontācijā kā ar uzticamajiem sabiedrotajiem, tā ar visu pārējo pasauli.

Lasītākās ziņas

Grīļojas NATO, grīļojas visa cita draudzīgo valstu saime, bet pašā ASV saprātīgie valstsvīri cenšas noturēt kaut cik jēdzīgu līdzsvaru pastāvošajā kārtībā.

Mazā Latvija ir to lielākā vairākuma valstu vidū, kuŗām uz visu notiekošo nav nekāda iespaida. Katrai valstij tagad pašai jāuzmanās, lai tā nekristu par upuri nesakarīgā ASV prezidenta untumu plūdiem. Vai tas varētu ietekmēt oktobŗa vēlēšanas šeit? Jāatzīst, ka mūsu iekšpolītiskais stāvoklis joprojām cieš no stabilitātes trūkuma. Ja varam ticēt aptaujām, ZZS un Nacionālā apvienība aiz lielākās populārākās Saskaņas pašreiz ir vienīgie drošie polītiskie kopumi, kas iekļūs Saeimā. Trešais partneris – Vienotība - ir iziris, bet to izmisīgi atkal kopā cenšas sastiķēt atlikušie partneri ar nosaukumu Jaunā Vienotība. No malas izniris ir potenciāls polītisks spēks – Latvijas konservatīvā partija. Varbūt šīs pēdējās divas arī pārsniegs 5% barjeru un būs kopīgais pretspēks Ušakova prokremliskajai Saskaņai un tās latviskajam piedēklim – Amerika Gods kalpot Rīgai, kuŗas abas joprojām saimnieko un izsaimnieko bagāto Rīgu.

Tautā nav spēcīgas intereses par polītiku valstī. Lielai cilvēku daļai, kā norāda aptaujas, nav ne sajūsmas, ne apmierinātības par valstī notiekošo. Ik gadu kopš lielās krīzes 2008. gadā tūkstoši ir atstājuši Latviju, meklējot darbu un dzīvi ārzemēs. Šī kustība apmēros pat ir pārsniegusi bēgļu gaitas Otrā pasaules kaŗa laikā.

Nav tā, ka Latvija kopš 2008. gada nebūtu atkopusies. Pēdējos gados dzīve noteikti ir kļuvusi labāka un labklājība lielāka, nekā tā bija pirms krīzes. Ir cerības, ka izbraukšana no valsts turpmāk būs mazāka, nekā tā bija pirms krīzes, būs mazāka nekā atgriešanās tajā. Līdzīgi tas kopš 2017. gada ir noticis Igaunijā, kas dzīves standarta ziņā ir Latvijai nedaudz priekšā.

Sadrumstalotās polītikas pamatproblēma ir polītiķu nespēja ātrā veidā valsti sakārtot un iedzīvotāju vispārējās vajadzības apmierināt. Visa attīstība veicas lēni, pamazām, to ir grūti salīdzināt un progresu parādīt. Bet, ja salīdzinām statistiskos datus un uzplaukuma tempu, Latvijas situācija izskatās daudz labāk, nekā ļaudis to vērtē no ikdienas pieredzes. Aug valsts budžets un financiālās iespējas, pieaug eksports, pieaug produktīvitāte, aug vispārējā valsts un tautas bagātība. Mēs vēža gaitā tuvojamies ES caurmēra standartiem. Tas notiek reizē ar lēnu, bet noteiktu uzplaukumu gandrīz visās Eiropas valstīs. Process ir lēns, iet gadi, un joprojām mēs esam atstatu no Eiropas turības caurmēra.

Vai Saeimas vēlēšanām ir ciešs sakars ar labklājību? Protams. Ja ievēlēsim labākos, lietas savu gaitu ies ātrāk un noteiktāk. Diemžēl valsts polītikā vēl joprojām ir liels iespaids no bijušās varas kliķes, no tiem, kas pārmaiņu laikā apsvieda kažoku un bija čakli pie vērtību piesavināšanās un likumu sastādīšanas, lai paši sev nodrošinātu treknos gadus.

Izsaimniekošana ir pagājusi, saimniekošana uzlabojas. Jaunā paaudze izglītojas, prot dzīvi veidot racionālāk un arī godīgāk nekā priekšteči. Arī uz nākamo Saeimu kandidējušo sarakstos netrūkst jaunu, spējīgu cilvēku. Viņu darbības lauks ir nākotnē. Diemžēl mēs nevaram būt pārliecināti, ka lielas pārmaiņas notiks jau drīz.

Saeimā pieaugs Rīgas īpatsvars, kuŗas vēlēšanu apgabalā atrodas arī visi latvieši, kas vēlēs ārzemēs. Mūsu iespaidā ir aptuveni 35% no nākamā Saeimas sastāva. Par ko mēs balsosim? Taču ne par Saskaņu, kuŗai nav īstas rietumnieciskas pieskaņas, kas joprojām ir prokremliska, lai gan apgalvo, ka viņa ir kļuvusi rietumnieciski sociāldemokratiska. Tie ir maldinoši apgalvojumi.

Vēlēšanās ievērosim gan vienu: balsojot par sīkpartijām, mēs burtiski nometam savu balsi zemē. Balsot ir jēdzīgi tikai par tām partijām, kas nākamajās aptaujās liecinās, ka spēs pārvarēt 5% barjeru. Pilnīgi drošas ir Zaļo zemnieku savienība un Nacionālā apvienība. Iespējams, ka vēl te pievienosies Jaunā Vienotība un Latvijas konservatīvo partija. Varbūt vēl kāda.

Ka vēlēšanu sistēmas var sagrīļoties un valstij dot gluži nepiemērotu prezidentu, piedzīvojām pēdējās ASV vēlēšanās. Latvijas sistēma pašlaik varbūt ir demokratiski mazliet drošāka un pareģojamāka nekā ASV pēdējās vēlēšanās. Taču jāievēro, ka pasaulē ir notikusi informācijas revolūcija. Mēs vairs nevaram paļauties uz iespiesto vārdu spēku, avīžu un žurnālu lasītāju skaits strauji krītas. Ziņu kanālos ienāk dažādu interešu sludinātāji un Krievijas un citu polītisko spēku speciāli viņu interesēs sagatavoti materiāli, arī viltus ziņas un vispārēja dezinformācija. Mērķtiecīgi veidota un raidīta, tā var ietekmēt arī polītisko vēlēšanu iznākumu, kā to jau 2016. gadā piedzīvoja Hilarija Klintone. Latvijas standartaptaujas gan vēl turas objektīvas, taču tur blakus parastām atbildēm parādās arī īslaicīgi untumi, kad kāds sasparojies polītiskais kandidāts īslaicīgi saviļņo ļaužu prātus, pēkšņi izceļas populāritātē un liek sevi pamanīt. Taču šādi nepareģojami izlēcieni reti ir ar paliekošu nozīmi, kā tas brīžam notika Latvijas nesenajā pagātnē.

Pašreizējā Latvijas valdība ir bijusi diezgan čakla un daudzas lietas ir savedusi kārtībā vai vismaz uzlabojusi. Nav pārāk nopietnu bažu, ka šīs vēlēšanas rādīs kādus radikālus iznākumus. Lielākas bažas ir par to, ka vēlētāju vispārējā interese piedalīties turpinās kristies, bet mazāks balsotāju skaits pavairos iespēju rasties dažādām nejaušībām.

Lai to novērstu, iesim visi pie urnām un balsosim par saviem izraudzītajiem kandidātiem!

Raksta autors: Ojārs Celle

Raksts publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Brīvā Latvija"

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti