Dalies:

Brīvā Latvija: Kārlis Streips - Nākamās vēlēšanas

  • 06. Dec. 2018

Brīdī, kad rakstu šīs rindas, nav vēl pienākusi diena, kad beigsies Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ultimāts Saeimā ievēlētajām polītiskajām partijām – vai nu atrodiet kopsaucēju attiecībā uz jaunas valdības veidošanu, vai arī es ieviesīšu plānu B, kuŗš partijām nepatikšot. Prezidents neprecīzēja, kāds šis plāns varētu būt, vien pateica, ka vismaz patlaban viņš nedomā par Saeimas atlaišanu, nedz arī par kāda cita cilvēka ārpus Saeimā ievēlēto deputātu skaita aicināšanu mēģināt izveidot valdību. Kā esmu rakstījis citreiz, matemātiskā nozīmē variantu nav īpaši daudz, un tas nozīmē, ka partijām tomēr būs jānorij dažādi krupji un jāatsakās no sarkanajām līnijām, kādas tās cita pret citu ir sazīmējušas krustu šķērsu. Var saprast konkrētu atteikšanos no sadarbības ar polītisko partiju „Saskaņa“, sociāl - demokratiskā partija, jo joprojām nevar būt īstas pārliecības, kas tam lācītim ir vēderā, vēl jo vairāk ņemot vērā visnotaļ apšaubāmo veidu, kādā partija pēdējo astoņu gadu laikā ir saimniekojusi Latvijas galvaspilsētā, taču ārpus tā galvenais tomēr ir tas, ka Saeimu un nākamo valdību gaida visvisādi darbiņi, tajā skaitā nepiecie š amība apstiprināt nākamā gada valsts budžetu, pabeigt aizejošās valdības iesāktās reformas u.tml. Turpinu cerēt, ka polītiķi atteiksies no savām ambīcijām un atradīs kopsaucēju par valdības veidošanu.

Tāpēc šonedēļ padomāsim par faktu, ka pēc apmēram pusgada Latvijas pilsoņiem atkal nāksies doties uz iecirkņiem, jo 2019. g. 25. maijā būs Eiropas parlamenta vēlēšanas. Uzreiz jāatgādina, ka tajās balsot drīkstēs tikai Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, kas nozīmē, ka tau tiešiem Amerikā, Kanadā un citur tās ies secen. Atvērts patlaban vēl ir jautājums par latviešiem Lielbritanijā, jo nebūt nav skaidrs, vai Terēzes Mejas valdībai izdosies sarunāt noteikumus par izstāšanos no Eiropas Savienības, vēl jo vairāk tāpēc, ka liekas, ka Lielbritanijas parlamentā viņas sarunātajam darījumam nav pietiekama atbalsta. Joprojām nav īsti skaidrs, vai reāla ir iespēja, ka galu galā Lielbritanija paliks Savienības dalībvalsts, pati T. Meja to ie - spēju ir stingri noliegusi, bet pēdējā laikā sabiedriskās aptaujas Lielbritanijā uzrāda arvien pieaugošu vairākumu, kuŗš at - balsta domu, ka par izstāšanos no ES vajadzētu aizmirst.

Latvijai šīs būs ceturtās Eiropas parlamenta vēlēšanas, kopš mūsu valsts kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti 2004. ga dā. Pirmajās vēlēšanās, kuŗas bija tikai dažas nedēļas pēc tam, kad kļuvām par dalībvalsti, lielus laurus plūca apvienība Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, kuŗa saņēma gandrīz 30% balsu un četrus no deviņiem mandātiem Briselē. Partija Jaunais laiks saņēma teju 20% balsu un divus, Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā, Tautas partija un savienība Latvijas ceļš – vienu mandātu katra. Pēc pieciem gadiem, 2009. gadā, visvairāk balsu saņēma Pilsoniskā savienība, kuŗā bija ap vienotas dažādas sabiedriski polītiskas organizācijas, kā arī partiju apvienība Saskaņas centrs, katra no tām saņēma divus, bet PCTVL, partija Latvijas Pirmā partija/Latvijas ceļš, tēvzemieši un Jaunais laiks katra vienu mandātu. Savukārt 2014. gadā izcilus rezultātus uzrādīja partija Vienotība, kuŗa saņēma 46,19% balsu un četrus no astoņiem mandātiem (pēc tautas skaitīšanas 2010. gadā Latvija zaudēja vienu mandātu Eiropas parlamentā iedzīvotāju skaita sarukšanas dēļ), savukārt pa vienam mandātam bija Latvijas Krievu savienībai, tēvzemiešiem, Zaļo un Zemnieku savienībai un Saskaņai. Arī nākamgad vēlēsim astoņus deputātus.

Eiropas parlamenta vēlēšanas allaž ir pavasarī, kad mēdz būt patīkami laika apstākļi un Latvijas iedzīvotāji daudz vairāk domā par dārziņiem un plūdmali nekā par pilsonisko pienākumu piedalīties vēlēšanās. 2014. gadā Latvijā nobalsoja 445 225 cilvēki. Salīdzinot šīgada Saeimas vēlēšanās piedalījās vairāk nekā 900 tūkstoši vēlētāju, tātad Eiropas vēlēšanās tādu bija par pusi mazāk. Starp citu, tas no zīmēja, ka visnotaļ odiozā Krievu savienības pārstāve Tatjana Ždanoka pie sava mandāta tika ar tikai 28 tūkstošiem balsu ar kapeikām. T. Ždanoka pirmoreiz Eiropas parlamentā ievēlēta 2004. gadā kā partijas PCTVL pārstāve, un līdz brīdim, kad viņa šogad atteicās no mandāta, lai vadītu Krievu savienības priekšvēlēšanu kampaņu 12. Sa - eimas vēlēšanās, viņa nepārtraukti daudz vairāk pārstāvēja Krievijas, nevis Latvijas intereses. Tajā skaitā aktīvi atbalstot domu, ka Latvijā krievu valodai būtu jādod otras valsts valodas statuss, jo tas arī būtu nozīmējis tādu pašu statusu Eiropas Savienībā. Laimīgā, lai arī ne īpaši pārsteidzošā kārtā vēlētāji referendumā šai domai pateica ļoti stingru nē.

Pašreizējā sasaukumā mūsu valsti Eiropas parlamentā pārstāv Sandra Kalniete, Inese Vaidere, Krišjānis Kariņš un Artis Pabriks no Vienotības (gadījumā, ja pēdējam izdosies izveidot Latvijas valdību, viņš no EP aizies, un viņa vietā uz īsu brīdi stātos aizejošais Latvijas izglītības ministrs Kārlis Šadurskis), Roberts Zīle no Nacionālās apvienības, Andrejs Mamikins no Saskaņas, Miroslavs Mitrofanovs no Latvijas Krievu savienības, kuŗš mandātu saņēma pēc T. Ždanokas aiziešanas no Eiropas parlamenta, kā arī Iveta Grigule no Zaļo un Zemnieku savienības. Viņa savu mandātu ieguva pēc ļoti intensīvas individuālas kampaņas, kuŗas rezultātā viņa ap - steidza divus citus ZZS kandidātus. Savulaik mūsu valsti Briselē arī pārstāvēja visnotaļ bēdīgi slavenais Alfrēds Rubiks, kurš Saeimas vēlēšanās savas vēstures dēļ piedalīties nedrīkst, bet Eiropas Parlamenta vēlēšanās drīkstēja kandidēt. Jāatzīst, manas jūtas pret A. Rubiku mazliet atmaiga, kad es viņu intervēju Latvijas Radio raidījumā un viņš stāstīja, ka dzī - voklītī Briselē viņš sešu mēnešu gaŗumā nav spējis saprast, kā pievienot veļasmašīnu. Par to man bija jāpasmaida, jo pirmajā dzīvoklī, kuŗā es dzīvoju Rīgā, mašīnu pieslēdza meistars, bet veidā, kas nodrošināja karstā ūdens trūkumu ne tikai manā dzīvoklī, bet visā trepju telpā. No LPP/LC ievēlētais Ivars Godmanis Eiropas deputāts bija tikai vienā sasaukumā, jo, ka - mēr viņš tur bija, LPP/LC kā tāda pazuda no polītiskās skatuves. Un droši vien lielākā zvaigzne no Latvijas Eiropas kontekstā ir kādreizējais premjēr ministrs Valdis Dombrovskis, kurš, kā zināms, patlaban ir Eiropas komisijas viceprezidents.

Liels jautājums nākamā gada Eiropas parlamenta vēlēšanās būs par populistisku spēku piedalīšanos. Zemā vēlētāju līdzdalība vienmēr ir nozīmējusi, ka Eiropas parlamentā man dātus iegūst partijas, kuŗām pašmāju vēlēšanās ir klājies paplāni, tajā skaitā Lielbritanijas visai odiozajai Lielbritanijas neatkarības partijai (UKIP), kā arī Francijas tikpat odiozajai Nacionālajai frontei, kuŗa tagad ir pārdēvēta par Nacionālo ralliju. Deputātu aprindās bijuši holokausta noliedzēji, cilvēka tiesību apspiedēji, tajā skaitā Italijas diktātora Musolini mazmeita Alesandra, kuŗa reiz paziņoja, ka esot labāk būt fašistam nekā homoseksuālistam, kā arī citi dīvaiņi.

Nākamgad bažas radīs apstāklis, ka pēdējo gadu laikā dažādiem vairāk vai mazāk ap - trakotiem polītiskajiem spēkiem dažādu Eiropas Savienības dalībvalstu vēlēšanās ir bijuši labāki rezultāti nekā jebkad pirms tam, un, kā jau minēju, zemā vēlētāju līdzdalība Eiropas vēlēšanās tām var nozīmēt lie - lāku pārstāvniecību Briselē. Eiropas parlamentā ir 751 deputāts, viens tur nav un nevar būt cīnītājs, un arī tagad tur ir pārstāvētas dažādas marginālas grupas, kuŗām ietekmes nav pilnīgi nekādas. Taču gribu ce - rēt, ka Latvijā un citur Eiropā nākamgad pavasarī vēlētāji vēlēšanām pieies ar daudz lielāku nopietnību nekā citugad. Eiropas Savienība tomēr mūsu valstij ir izšķiroši būtiska orga nizācija. Būtu žēl, ja latvieši atkal nolemtu šo iespēju izniekot. 
 

Autors: Kārlis Streips
Foto: LETA
Publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Latvija Amerikā"

Citas ziņas