Dalies:

Brīvā Latvija: Kārlis Streips - Ksenofobijas neglītā seja

Brīvā Latvija: Kārlis Streips - Ksenofobijas neglītā seja
  • 28. Dec. 2018

Gaŗākās debates 13. Saeimā, kuŗa ievēlēta pirms diviem mē - nešiem, notika pagājušajā ce - turtdienā, kad deputāti ap - sprieda rezolūciju, kuŗa aici nāja Latvijas valdību nepievienoties Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO) globālajam līgumam par migrācijas lietām. Par nepievienošanos nobalsoja 43 deputāti no Nacionālās apvienības (NA), Zaļo un Zemnieku sa - vienības (ZZS), Jaunās konservātīvās partijas (JKP) un partijas KPV LV, savukārt pret to balsoja 31 deputāts no ap vienības Attīstībai/Par (A/P), Jaunās Vienotības (JV) un Sas kaņas. Deviņi deputāti nebalsoja vispār.

RīgaTV24 raidījumā „Preses klubs“ JKP deputāts Tālis Linkaitis žēlojās, ka ANO līguma teksts latviešu valodā esot bijis pieejams tikai pāris dienas pirms balsojuma. Tādā ga dījumā jautājums ir par to, kāpēc deputāti neatlika balsojumu, lai varētu attiecīgo dokumentu iz - pētīt visos sīkumos? Tā vietā minētās sēdes laikā it īpaši no NA nāca dažādi visnotaļ ap - šaubāmi, lai neteiktu melīgi ap - galvojumi par līguma būtību, tostarp apgalvojot, ka tas varētu būt slepeni obligāts, lai gan patiesībā tas ir tikai un vienīgi rekomendējošs. Lietas būtība ir tāda, ka ANO līgumā ir pa redzētas starptautiskas sarunas par to, kā turpmāk rēgulēt migrācijas jautājumus. Latvija nav vienīgā valsts, kuŗai šajā ziņā ir bijusi noraidoša pozicija. Tāda arī ir bijusi tā dēvētajām Vi - šegradas valstīm Viduseiropā. Taču mūsu valsts ir vienīgā šajā ģeografiskajā rajonā, kuŗa tā ir lēmusi. Gan Igaunija, gan arī Lietuva nolēma līgumam tomēr pievienoties. Un tāpēc ir vērts apsvērt, kāpēc mūsu „gudrās galvas“ tomēr nolēma pateikt nē.

Pirmkārt, manā uztverē nav absolūti nekādas jēgas nepiedalīties sarunā par migrācijas tālāko attīstību Eiropā, ja arī atsevišķi polītiķi tajā saskata briesmas. Ja gadījumā no patlaban rekomendējošā līguma iz - rietēs obligātas vai pusobligātas prasības, vai būs jēdzīgi Latvijai atteikties no to apspriešanas? Nebūs! Ir tiesa, ka savulaik mūsu valstij vairāk vai mazāk tika uzspiesta piedalīšanās Ei - ropas Savienības bēgļu pārdales programmā, taču fakts ir tāds, ka bēgļu, kuŗi šajā kontekstā ieradās Latvijā, bija ļoti maz, turklāt visi bez izņēmuma, statusu saņēmuši, šie cilvēki ir pārcēlušies uz citām valstīm, kuŗas ir turīgākas un kur, ie - spējams, attieksme pret migrantiem ir pretimnākošāka ne kā Latvijā. Mūsu valstī arī ir cita migrantu katēgorija, proti, cilvēki, kuŗi ir izmantojuši izdevību pret investīcijām Latvijas tautsaimniecībā vai nekustamos īpašumos saņemt uzturēšanās atļaujas. Vietām Latvijā ir izveidojušās ķīniešu un citu tautību mazas kopienas, un, cik var spriest no intervijām medijos, tie vēlas šeit būt, ir gatavi mācīties latviešu valodu.

Lasītākās ziņas valstī

Nepatikai pret migrantiem mūsu valstī pamatā bieži vien ir bailes par to, ka migranti varētu būt „citādāki.“ Populisti sa biedrībai ir iestāstījuši, ka, reiz šeit nokļuvuši, migranti no Tuvajiem Austrumiem tūdaļ sāks veidot savas slēgtās musulmaņu kopienas. Šī attieksme aug stāko, patiesībā – zemāko vilni sita pirms pāris gadiem, kad kādā piketā pret migrantiem vienai sievietei rokās bija transparents ar tekstu „Glābiet balto rasi!“ Līdzīga attieksme bijusi redzama arī citur. Ungārijā autoritārā Viktora Orbana valdība visā migrācijas krizē ir vainojusi ungāru izcelsmes amerikāņu miljardieri Džordžu Sorosu, kuŗš pēdējo gadu laikā ir kļuvis par ērtu jājamzirdziņu vis visādiem populistiem, tostarp bieži vien arī antisemītiskā kon - tekstā. Gan „bailēm“ par balto rasi, gan histērijai par migrantiem – terroristiem pa matā tomēr ir rasisms un ksenofobija. 
Latvijas gadījumā jārunā arī par faktu, ka bēgļu mūsu valstī būtībā ir bijis ļoti maz, lai neteiktu, ka tādu nav bijis vispār. Gandrīz bez izņēmuma, tie, kuŗi patlaban lasa šīs rindas Laikā vai Brīvajā Latvijā, vai nu paši kādreiz bija bēgļi Otrā pa - saules kaŗa laikā, ir šo bēgļu pēcteči, vai arī no Latvijas ir emigrējuši pēdējā laikā. Vērts konstatēt, ka pēdējās grupas gadījumā absolūti visi migranti no mūsu valsts ir bijuši tā dēvētie ekonomiskie migranti, kuŗi uz Lielbritaniju un citām Eiropas valstīm ir pārcēlušies darba nolūkos.

Sarunās par migrāciju Eiropā allaž viens elements ir bijusi doma, ka atšķirībā no cilvēkiem, kuŗi mūk no kaŗa un terrora, cilvēki, kuŗi uz Eiropu nāk tikai tāpēc, ka viņi sev grib labāku un pārticīgāku dzīvi, ir mazāk pie - ņemami nekā īsteni bēgļi. It īpaši laikā, kad viena no galve - najām latviešu mītnes zemēm Lielbritanija raustās agonijā par izstāšanos no Eiropas Savie nības, to derētu paturēt prātā.

Taču vēl vairāk tomēr vērts atminēties, ka laikā pēc Otrā pasaules kaŗa Rietumvalstis latviešiem atvēra savas durvis. Šonedēļ žurnālā SestDiena ir intervija ar kādreizējo Latvijas ārlietu ministru Georgu An - drejevu, kuŗš stāsta, kā viņš un mamma, Vācijā būdami, sa - ņēma vēstuli no tēva okupētajā Latvijā, kuŗā viņi aicināti at - griezties mājās. „Otru iespēju – braukt uz amerikāņu zonu – bijām nogulējuši,“ ministrs at - cerējās. „Citādi es tagad brauktu uz Dziesmu svētkiem kā dīpīšu latvietis.“ 

Galvenais, ko gribētu teikt, ‒ lai nu kam, bet latviešiem tomēr būtu jāsaprot, ko nozīmē bēgt no nāves briesmām, un līdz ar to tos, kuŗi ir šādā situācijā patlaban, derētu uzlūkot ar līdzjutību. Latvijā patlaban ir ievērojams darba roku trūkums, lielākoties minēto ekonomisko emigrantu dēļ. Ja, piemēram, sīrietis vai ķīnietis ir skroderis, santechniķis vai ārsts, kāpēc gan viņam liegt strādāt mūsu valstī, ja vien viņš apņemas iemācīties latviešu valodu un ievērot mūsu valsts likumus? Kā minēju, automātiskas noraidīšanas pamatā tomēr ir ksenofobija, un tas nav cienīgi pašcieņas pilnai tautai, kuŗa turklāt pati migrācijas procesus laika gaitā ir izmantojusi pēc pilnas programmas. 
 

Autors: Kārlis Streips
Foto: LETA
Publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Brīvā Latvija"

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās zinas tēmā

Reklāmraksti