Dalies:

Brīvā Latvija: Kārlis Streips - Kas tiek solīts?

Brīvā Latvija: Kārlis Streips - Kas tiek solīts?
  • 16. Aug. 2018

Kandidātu sarakstu iesniegšana šī rudens Saeimas vēlēšanām nu ir beigusies! Kopumā uz simt mandātiem Saeimā cer 1 470 kandidāti, no tiem 1 004 vīrieši un 466 sievietes. Daiļā dzimuma īpatsvars kandidātu sarakstā ir 31,7 procenti, kas ir krietni vairāk nekā tās 18 sievietes, kuŗas patlaban ir Saeimas deputātes. No tā, protams, neizriet, ka nākamajā Saeimā būs 32 sievietes, taču pirms četriem gadiem 33 procenti visu kandidātu bija sievietes, un mandātus ieguva 19. 

Vidējais vecums kandidātiem šogad ir 46,6 gadi, jaunākajam kandidātam 21 (minimālais vecums, lai kļūtu par Saeimas deputātu), bet vecākajam - visi 88 (!) gadi. Salīdzinājumam - Amerikā cilvēkam jābūt 25 gadus vecam, lai kandidētu uz vietu Kongresa apakšpalātā, 30 gadus vecam, lai kandidētu uz Senātu un 35 gadus vecam, lai kandidētu uz prezidenta vai viceprezidenta amatu. Lielam vairumam kandidātu ir augstākā izglītība, vien 298 ir ar pabeigtu vidējo, bet astoņi - ar pabeigtu pamatizglītību. Sarakstos ir deviņi Amerikas, viens Islandes, trīs Kanadas, viens Krievijas, viens Libānas, divi Lielbritanijas un viens Vācijas pilsonis, taču visos gadījumos, protams, tiem arī ir Latvijas pilsonība, bez kuŗas kandidēt nedrīkst. Tas viens libānietis ir ārsts Hosams Abu Meri, kuŗš 2012. gada vēlēšanās bija devītajā vietā Rīgas sarakstā. Šogad H. Abu Meri kandidē Jaunās Vienotības sarakstā, bet tikai 28. vietā Vidzemes sarakstā. Savukārt viens no amerikāņiem ir Džordžs Stīls. Viņš ir tumšādains vīrietis, kuŗš savā dzimtajā Ohaio štatā savulaik saskatījās ar latviešu meiteni Ulu, kuŗa tur bija studente. Viņi apprecējās, pārcēlās uz Latviju, viņiem ir divi bērni. Džordžs tekoši runā latviešu valodā, dzied korī Gaudeamus, un Rīgas sarakstā būs 28. vietā. 

Apmēram puse deputātu kandidātu ir rīdzinieki, pārējie – no visas Latvijas. Interesanti, ka desmit kandidāti ir norādījuši, ka viņiem dzīvesvietas Latvijā nav. To man ir grūti saprast – vai varat iedomāties, ka bezpajumtnieki kandidētu uz vietu parlamentā?! (Atgādināšu, ka Saeimas deputāti saņem naudas kompensāciju par mītni Rīgā. – Red.)

Lasītākās ziņas

Latvijas Krievu savienība (LKS) Vidzemē par pirmo kandidāti savā sarakstā piedāvā bēdīgi slaveno Tatjanu Ždanoku. Viņa pēdējos gadus ir pavadījusi kā Eiropas parlamenta deputāte, kur viņa daudz vairāk ir veicinājusi nevis savas valsts, bet gan kaimiņvalsts Krievijas intereses. Ilgu laiku viņai nebija ļauts kandidēt Saeimas vēlēšanās tāpēc, ka viņa darbojās komūnistu partijā un citās pretvalstiskās organizācijas arī pēc tam, kad tas vairs nebija atļauts. Pirms kāda laika Satversmes tiesa sprieda, ka aizliegums joprojām ir atbilstošs konstitūcijai, taču tagad, vairāk nekā gadsimta ceturtdaļu pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, katrā konkrētā gadījumā jāvērtē, vai potenciālā kandidāte joprojām apdraud valsts suverenitāti. Par to tagad spriež Drošības policija un Satversmes aizsardzības birojs.

Aptaujas joprojām rāda, ka Saskaņai Latvijā ir vislielākais atbalsts. Īpaši draudzīga mūsu valsts interesēm iekšpolītikas un ārpolītikas nozīmē šī partija nav. 

Kas šogad latviešiem tiek solīts? Katra partija, gatavojoties vēlēšanām, sagatavo divas programmas: tā dēvēto četru tūkstošu zīmju programmu un vēl gaŗāku izklāstu par saviem plāniem un iecerēm. Īsajā programmā mēdz būt visai aptuveni solījumi no sērijas „mēs uzlabosim”, „mēs pilnveidosim”, „mēs centīsimies” u.tml. Piemēram, "zaļo zemnieku" programma sākas ar vārdiem "ar pārliecību par stabilu izaugsmi un dzīves kvalitātes pieaugumu katram Latvijas iedzīvotājam..." Partija cer, ka pēc vēlēšanām M. Kučinskim atkārtoti tiks uzticēta valdības veidošana, bet tas, protams, būs atkarīgs no tā, kā parlamentā sadalīsies frakcijas. ZZS nelabvēļi jau sen ir melsuši, ka paklusām partija domā par koalīcijas veidošanu ar minēto Saskaņu, ja partijām kopā sanāks 51 mandāts, bet "zaļie zemnieki" to ir stingri nolieguši. Dzīvosim, redzēsim, bet šķiet visai ticami, ka viens no pašreizējiem valdības vaļiem Vienotība šajās vēlēšanās ar nosaukumu Jaunā Vienotība nesasniegs tos rezultātus, kādi tai bija pirms četriem gadiem (21,87 procenti balsu un 23 mandāti). Ap Vienotības elektorātu šogad grozās visai liels skaits partiju un apvienību, elektorāta liberālajam galam, kuŗā sevi ieskaitu arī es, izvēle būs sarežģīta.

Minētajai Krievu savienībai galvenais mērķis ir panākt jau ļoti sen iecerētu un tikai nesen patiešām apstiprinātu reformu procesu Latvijas skolās, it īpaši attiecībā uz valsts valodas proporcijas krietnu palielināšanu izglītības procesā. Jaunā Vienotība sola veidot Latviju "kā nacionālu, eiropisku, sociāli taisnīgu valsti, celt tautas labklājību un radīt apstākļus vidējās algas pieaugumam valstī līdz 1500 eiro". Savukārt Saskaņas programma sākas ar vārdiem "par pārmaiņām, kas darīs Latviju vienotāku un sociāli taisnīgāku". Izglītības jomā apvienības solījums ir šāds: "Ieviesīsim trilingvālu izglītību. Visi skolēni brīvi pārvaldīs latviešu valodu, mazākumtautību skolēni - dzimto valodu un vienu vai divas svešvalodas." Tas jau tā pavisam mēreni, taču šajā Saeimas sasaukumā Saskaņa tomēr aktīvi uzstājās pret Izglītības ministrijas piedāvātajām reformām.

Nacionālās apvienības programma sākas vārdiem "Nacionālās apvienības galvenais mērķis vienmēr bijis un būs latviska Latvija". Tas nav nekāds pārsteigums, taču šogad NA elektorātu arī medīs jauna partija - Latviešu nacionālisti. Tiesa, tā spējusi atrast tikai 70 no iespējamiem 115 kandidātiem un nekādu īpašu cerību tai nav, taču Nacionālā Apvienība ir tā, no kuŗas šādai partijai nāktu vismaz dažas balsis.

Visas programmas potenciālie vēlētāji var atrast Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā www.cvk.lv. Iesaku visiem vēlētājiem ārzemēs tās arī aplūkot. Iepriekšējās vēlēšanās aizjūras latvieši pārsvarā ir balsojuši par Vienotību un tās priekštečiem, kā arī par Nacionālo apvienību. Varbūt šogad acīs iekritīs kaut kas cits. Bet galvenais, kā vienmēr, - pret vēlēšanām jāattiecas ar vislielāko atbildības sajūtu. It īpaši valsts Simtgades gadā būtu skumji, ja parlaments uz nākamajiem četriem gadiem sanāktu šāds tāds - nekāds.

Raksta autors: Kārlis Streips

Raksts publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Brīvā Latvija"

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti