Dalies:

Brīvā latvija: Franks Gordons - Vai Rīga ir Baltijas metropole?

  • 05. Dec. 2018

Lidosta “Rīga” šo Latvijas galvas pilsētas titulu pilnībā attais - no. Tūristu pieplūdums, gastronomijas daudzveidība – tāpat. Laikam te arī sava nozīme banku sektoram. Rīga kļuvusi par īsti piemērotu vietu dažādām starptautiskām konferencēm, simpozijiem, sabiedriskiem pasāku m iem. Bet, manuprāt, Latvijas Simtgades svinību ietvaros ne pelnīti, var teikt, palicis ēnā NATO saiets (sammits) Rīgā 2006. gada no - vem brī. Tas taču ir “atslēgas” no - tikums atjaunotās Latvijas vēsturē. Lieliskais NATO saieta dalībnieku foto uz Rīgas silueta fona ar prezidenti Vairu Vīķi-Frei bergu centrā neaizmirstami simbolizē Latvijas iekļaušanos Rietumu pasaulē, transatlantiskās solidāritātes paspārnē.

Runājot par Rīgu, nāk prātā in - teresanti aspekti. Tā dēvētā Pie - rīga neapturami izplešas, un Jelgava zināmā mērā kļuvusi par Vai Rīga ir Baltijas metropole? VĒROJUMI UN PĀRDOMS Rīgas satelītu: atstatums mūs dienu apstākļos taču ir tīrais nieks.

Industriālās attīstības ziņā Rī ga diviem lāgiem kļuva par “smagsvaru” – abās reizēs zem svešas va ras: cariskajā Krievijā, kad Pirmā pasaules kaŗa priekšvakarā Rīgas lielās rūpnīcas ražoja produkciju visas imperijas tirgum, un darbaspēku tām piegādāja pirmām kārtām Latvijas lauki, padarot Rīgu latviskāku (!), un pēc otrreizējas padomju okupācijas, kad radās stratēģiski svarīgi industrijas kompleksi, kas ražoja produkciju “vissavienības” vajadzībām, ieskaitot militāro sektoru, turklāt darbaspēks tika mērķtiecīgi un masveidā ieplūdināts no “brālīgajiem” padomju plašumiem, kas noveda pie tā, ka arī vēl tagad, 27 gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, Rīga ir “divkopienu” pilsēta, kur latviešu īpatsvars ar lielām grūtībām ceļas pāri pusei, un lielvecākais jeb mērs ir nelatviskās partijas “Saskaņa” vadībā.

Runājot par pilsētām un me tro polēm mūsdienu mainīgajā pasaulē, ir daudz kas ievērības cienīgs. Tepat ziemeļos – Igaunijas galvaspilsēta Tallina pāri Somu lī - cim ne tikai lingvistiski, bet arī socioloģiski un ikdienas aspektā tik ļoti tuvinās Helsinkiem, ka sāk iezīmēties tāda kā duāla “Tallsinki”, un tā, šķiet, ir pozitīva tendence.
Ēģiptē Kaira, kas pāri par 1000 gadiem bija šīs zemes sirds un dvēsele, ar saviem jau 20 miljoniem iedzīvotāju kļūst par grūti pārvaldāmu murskuli jeb pūzni, un Ēģiptes autoritārais prezidents Abdels Fatahs el-Sissi licis sākt vērienīgi būvēt tuksnesī, aust rumos no Kairas, jaunu ad - mi nistrātīvu galvaspilsētu, kam pat vēl nav īsta nosaukuma, ar paredzēto iedzīvotāju skaitu – 6, 5 miljoni! Lai “atslogotu” Kairu un mazinātu spriedzi?
Divos gadījumos interesants ir drošības aspekts: Berlīne gan atguvusi Vācijas galvaspilsētas spožumu, bet Aizsardzības mi - nistrija un armijas ģenerālstābs kā bija, tā paliek bijušajā pro vinciālajā “pagaidu galvaspilsētā” Bonna – tālāk no robežas! Tikai, kad Berlīnē kancleres Merkeles vadībā notiek valdības sēdes, ta jās piedalās aizsardzības minist re (!) Izraēlas valsts galvaspilsēta ir Jeruzaleme – tur ir valdības nams, prezidenta rezidence, parlaments, ārlietu ministrija, uz ku - r ieni ārvalstu vēstnieki dodas no Telavivas (!), taču aizsardzības ministrija, protams, palikusi Te - lavivā – tai pašā ēku kompleksā, kur atrodas ģenerālstābs, – tas ir “mūsu Pentagons”, un ārkārtas situācijās, kas pie mums gadās diezgan bieži, t.s. “drošības ka - binets” ar septiņiem ministriem un premjeru Netanjahu priekšgalā steidzas uz sēdi šī kompleksa augstceltnē, kopā ar visu ie - roču šķiru ģenerāļiem. 

Kļūdas labojums Redakcijas vainas dēļ F. Gordona komentārā “Per aspera ad astra” š. g. nr. 43 ieviesušās kļūdas. Piek tajā un sestajā rindkopā pa - reizi jābūt: “Šai sakarā izteikti pārmetumi ārlietu ministram Vilhelmam Munteram, sabiedrisko lietu ministram Alfredam Bērziņam un cildināts ģenerālis Jānis Balodis...” (Tālāk kā tekstā). Biļetenā norādīts, ka Latvijas sūtnis Londonā Kārlis Zariņš, sūtnis Vašingtonā Alberts Bīlmanis vēl pirms (t. s. “tautas Saeimas”. ‒ F. G.) vēlēšanām paziņoja, ka ne - atzīst izsludinātās viltus vēlēšanas un no šīm vēlēšanām izrietošos lēmumus un likumus. Atvainojamies cienījamajam au toram un lasītājiem. Red. 

Autors: Franks Gordons
Foto: Timurs Subhankulovs
Publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Brīvā Latvija"

Citas ziņas