Dalies:

Brīvā Latvija: Franks Gordons - Maskava noliedz, musina, draud

Brīvā Latvija: Franks Gordons - Maskava noliedz, musina, draud
  • 20. Aug. 2018

Putina Krieviju raksturo cinisms un neatlaidība savu mērķu sasniegšanā. Strupi un kategoriski noliegt jebkurus faktus, kurus Kremlim “degunā bāž” ārvalstu kompetentas iestādes – tā ir vienīgā atbilde, ko diendienā sniedz divas personas, kuŗu ģīmjus pazīst miljoniem TV skatītāju visā pasaulē: Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs un Krievijas Ārlietu ministrijas pilnvarotā Marija Zaharova.

Kā ziņo “The Guardian”, Lielbritanijas valdība vēlas, lai Krievija tai izdod divas personas, kas atbildīgas par Krievijas spiega Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumu ar preparātu “Novičok” 4. martā Solsberijas pilsētā. Britu drošības dienests zina šo divu personu vārdus un zina, ka tie tūdaļ paguva izlidot uz Maskavu. Peskovs un Zaharova, kā padomju pionieri, “vienmēr gatavi”, pat līdz galam neuzklausot argumentus, vārdus, datus, automātiski atbildēja: “Meli, absurds, provokācija, neko nezinām un negribam zināt.”

Interesanti, ka pēc minētā bri­tu drošības dienesta paziņojuma ASV prezidents Tramps nolēmis ieviest jaunas sankcijas pret Krieviju, kas pārkāpusi ķīmisko ieroču aizliegumu. Baltā nama saimnieku nebeidz mocīt pārmetumi par viņa “krievu lietām” saistībā ar 2016. gada vēlēšanām, un varbūt viņš tagad šādi mēģina “attīrīties”. Kremlim NATO ir, var teikt, bieds jeb lietuvēns: rēgs, kas Putinam laupa naktsmieru.

Lasītākās ziņas

Cīņā pret NATO alianses paplašināšanu visi līdzekļi ir labi. Lai atceramies krievu izlūkdienesta mēģinājumu rīkot Melnkalnē apvērsumu un nogalināt tās premjerministru, kas steidzināja savas valsts iekļūšanu NATO saimē. Tagad vēlmi kļūt par NATO dalībvalsti paudusi Maķedonija – pareizticīgo slāvu republika, kas dienvidos robežo ar Grieķiju, kuŗas ziemeļaustrumu novads no senseniem laikiem tiek saukts par Maķedoniju. Pēc Dienvidslāvijas sabrukuma NATO dalībvalsts Grieķija neļāva slāvu Maķedoniju pat uzņemt Apvienoto Nāciju organizācijā, ja tā nemainīs savu nosaukumu. Un ANO saimē to uzņēma tikai ar absurdu abreviatūru FYROM, t.i., “bijušo Dinvidslāvijas republiku M” (Maķedoniju).

Miljoniem grieķu gadiem ilgi rīkoja mītiņus Atēnās, prasot aizliegt savai ziemeļu kaimiņienei saukties par Maķedoniju un tādējādi apgānīt Maķedonijas Aleksandra – dižā iekarotāja – svēto piemiņu. Nesen beidzot principā panākts izlīgums: Grieķijas ziemeļu kaimiņvalsts turpmāk sauksies par Ziemeļmaķedoniju, un Grieķija atcels iebildumus pret tās uzņemšanu NATO aliansē. Tad nu Krievija iejaucās, un kā vēl! Grieķija izvirzījusi apsūdzību pret četriem krieviem, kuŗi mēģinā­juši uzpirkt grieķu amatpersonas un pareizticīgās baznīcas priesterus, mudinot tos organizēt jaunus protesta mītiņus pret panākto kompromisu, lai to “norautu”.

Maskavas laikraksta “Zavtra” un portāla zavtra.ru redaktors Aleksandrs Prohanovs var atļauties skaļi paust to, kas Putinam ir “uz sirds”. Lūk, kā Prohanovs komen­tē 10. gadskārtu kopš KrievijasGruzijas kaŗa: zem izteiksmīga virsraksta “Jaunas krievu ekspanijas (!) sākums” viņš raksta, ka “karš Dienvidosetijā bija pirmais imperiskais karš (..) Tas bija karš, kad ievainotā, sakropļotā impe­rija spēra soli uz priekšu. Caur Rokas tuneli Krievija, tātad arī Padomju Savienība, tātad arī Krievijas imperija ienāca Aizkaukāzā. Tai zonā, kas nodrošinātu Krievijai kontroli pār milzu telpu, līdz pat Tuvajiem Austrumiem”.

Krievi, atgādina Prohanovs, 2008. gadā “nonāca līdz Tiflisas (nevis Tbilisi. – F.G.) nomalēm un neieņēma Tiflisu tikai tāpēc, ka Augstākais virspvēlnieks atteicās dot (attiecīgu) pavēli”. Un kurš tad bija Augstākais virspavēlnieks? Dmitrijs Medvedevs, kas tai laikā bija Krievijas prezidents uz čet­riem gadiem, atvietojot Putinu. Medvedevs, kurš skaitās “pārāk liberāls”, tagad vārdā nav minams…

Prohanovs priecīgs: “Kopš tā laika šie plašumi pamatīgi iekļauti Krievijas ietekmes zonā. Divas Krievijas bazes – viena Abhāzijā, otra Dienvidosetijā – pamatīgi nostiprina Krievijas klātieni reģionā. Un šī klātiene ir “Damokla zobens”, ko Krievija uzkārusi virs Gruzijas, kas sapņo par iestāšanos NATO (..) Sākums jaunai krievu ekspansijai tika likts 2008. gadā, līdz ar uzvaru šajā sīciņajā kaŗā”. Prohanovs, kā redzams, nožēlo, ka krievu kaŗaspēks toreiz nav ieņēmis Gruzijas galvaspilsētu. Un Putins?

Raksta autors: Franks Gordons

Foto: Timurs Subhankulovs

Raksts publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Brīvā Latvija"

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās zinas tēmā

Reklāmraksti