Dalies:

Brīvā Latvija: Franks Gordons - Diemžēl Tramps nav Trumens

Brīvā Latvija: Franks Gordons - Diemžēl Tramps nav Trumens
  • 19. Jul. 2018

Pēc tam kad ASV prezidents Donalds Tramps Briselē, piedaloties NATO saietā, ar savu demagoģiju, rupjo uzvedību, ultimatīvajam prasībām, polemiskiem izlēcieniem alianses dalībvalstīs radījis apmulsumu, satraukumu un bažas par NATO nākotni, neviļus ar nostalģiju atceros Hariju Trumenu, kurš no 1945. gada 12. aprīļa (kad nomira Franklins Rūzvelts) līdz 1953. gada 20. janvārim (kad viņu nomainīja Dvaits Eizenhauers) bija ASV prezidents. Savu polītisko karjēru ASV Demokratiskaja partijā Trumens sāka, būdams galantērijas preču veikala īpašnieks Kanzassitijā. "Ak šis neaptēstais provinciālais bodnieks" , zobojas nelabvēļi, īpaši vēlīnā staļinisma Padomijā.

Taču šis "bodnieks" lika pamatus brīvās pasaules aizsardzībai jau "aukstā kaŗa" pirmsākumos. Tas bija Harijs Trumens, kurš 1948. gada sakumā nāca klajā ar (ASV valsts sekretāra vārdā nosaukto) Maršala plānu, kas palīdzēja Vakareiropai rietumos no "dzelzs priekškara" atkopties no kaŗa gadu posta, lika pamatus uzplaukumam. Savienotās Valstis šī plāna ietvaros piešķīra Eiropas rietumvalstīm 13 miljardus dolaru naudā un "graudā". Pēc tagadējā kursa – 110 miljardi dolaru!

Tas bija viņš, kas 1947. gada pavasarī nāca klajā ar viņa vārdā nosaukto "Trumena doktrīnu": ASV uzņemās darīt visu, lai noturētu Grieķiju un Turciju brīvas pasaules ietvaros iepretim Staļina imperiskajiem tīkojumiem un ideoloģiskajai diversijai.

Lasītākās ziņas

Un tas bija Harijs Trumens, kuŗš kopā ar vairākām citām valstīm lika pamatus Ziemeļatlantijas līguma organizācijai jeb NATO, kas dzima 1949. gada 4. aprīlī.

Apritējuši 69 gadi. Un ja mēs Hariju Trumenu ne bez pamata varam pieminēt kā "NATO tēvu", tad impulsīvais un neaprēķināmais Donalds Tramps tajās divās Briseles saieta dienās uzvedās faktiski kā NATO stabilitātes grāvējs. Alianses ģenerālsekretārs, norvēģis Jens Stoltenbergs, saietam beidzoties, neslēpa savas bažas par NATO nākotni.

Donalds Tramps mulsināja un kaitināja Briseles saieta dalībniekus, pārejot no atklātiem draudiem – "ja visas NATO dalībvalstis līdz 2019. gada janvārim nepalielinās savas iemaksas drošībai līdz 2 % no kopprodukta, Amerika nodarbosies ar savām lietām" (lasi – atstās jūs vienus) līdz pēkšņai līksmībai: "NATO ir ļoti vienota, ļoti stipra."

Saieta gaitā Tramps atklāti šantažēja Vācijas kancleri Angelu Merkeli: ja vācieši pat nevīžo atvēlēt 1,5 % no kopprodukta aizsardzībai, nemaz jau nerunājot par vēlamiem 2 %, amerikāņu kaŗaspēka kontingents, kas kopš 1945. gada izvietots šīs zemes vidienē, aizvāksies un atstās Vācijas armiju – bundesvēru – vienu, ķepuroties ar tās daudzajām problēmām.

Kaut gan Tramps nobeigumā tēloja brašu optimistu un apgalvoja, ka viss OK un ka saieta dalībnieki esot viņam pateicīgi (!), bažas par NATO turpmāko likteni un par 5. panta garantijām nav izkliedētas.

Ar visu to – vērts pieminēt divas ziņas: 12. jūlijā Ukrainas prezidents Petro Porošenko sarunā ar NATO ģenerālsekretāru Stoltenbergu teica, ka vēloties iekļaut Ukrainas konstitūcijā pantu, kas apliecinātu šīs valsts galamērķi – iekļauties NATO aliansē. Tai pašā dienā Stoltenbergs lika saprast, ka galu galā par NATO dalībvalsti kļūšot Gruzija.

Nebūtu jau slikti – Trumena, ne Trampa garā.

Raksta autors: Franks Gordons

Foto: CC0 licence

Raksts publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Brīvā Latvija"

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti