Dalies:

Brīvā Latvija: Franks Gordons - Caur ērkšķiem uz zvaigznēm

  • 28. Nov. 2018

Per aspera ad astra – caur ērkšķiem uz zvaigznēm: tā ir Triju Zvaigžņu ordeņa devīzē. Latvijas 100 gadu likteņgaitās ceļā uz zvaigznēm bija ne mazums ērk - š ķu. Man te gribas pakavēties pie gandrīz vai izmisuma brīža, kad Latvijas diplomāti, kas paglābās no padomju okupantu dzelžai - no ķetnu tvēriena, bija neziņā par nākotnes izredzēm.

Man priekšā ir biļetens, ko 1941. gada maijā (ievērojiet da - tu mu) izdevusi Latvijas sūtnie - cī ba Vašingtonā. Mašīnrakstā, pa vairots ar rotatoru, ar norā dījumu: “Lasiet un dodiet tālāk”, kā pagrīdes apstākļos. 1941. gada maijā Anglija ‒ gan ar ASV atbalstu, bet tomēr vienatnē karoja, aizstāvoties un nosargājot savu salu pret Hitlera Lielvāciju, kuŗa jau bija sagrābusi gandrīz visu Eiropu – no Norvēģijas fjordiem līdz Akropolei, un Padomju sa - vienība kā uzticama sabiedrotā tai piegādāja degvielu, labību, mangana rūdu…

Taisni tagad, Latvijas Simtgadē, lasot šī biļetena nodzeltējušās lapas, kļūst saprotams, cik grūts šis brīdis bija gan tautai Kremļa žņaugos, gan tās pārstāvjiem Va - šingtonā, Londonā, Stokholmā. Biļetena ievadā teikts: “Pēc mūsu dziļās pārliecības Latvju tauta un armija bija gatava turēties pret iebrucējiem, bet  tas netika at - ļauts, jo Rīgas Ministru kabinets bija jau paspējis pieņemt bez ierunām visas lielinieku prasī - bas, pat prasību atkāpties no sa - viem amatiem bez protestiem…”

Šai sakarā izteikti pārmetumi ārlietu ministram Vilhelmam Munteram, sabiedrisko lietu mi - nistram Alfredam Bīlmanim un cildināts ģenerālis Jānis Balodis, kuŗu prezidents Kārlis Ulmanis 1940. gada aprīlī bija atsvabinā - jis no amatiem: “Mūsu rīcībā ir ģe nerāļa Baloža protesta raksts Valsts prezidentam Kārlim Ul - m a nim, kas tiks publicēts nā - kama jā biļetenā.” Biļetenā norādīts, ka Latvijas sūtnis Londonā Kārlis Zariņš, sūtnis Vašingtonā Alberts Bisenieks “vēl pirms (t. s. “tautas Sa eimas”.‒ F.G.) vēlēšanām pazi ņo ja, ka neatzīst izsludinātās viltus vē - lēšanas un no šīm vēlēšanām iz - rietošos lēmumus un likumus. Tie solījās turpināt pārstāvēt Brīvo Latviju un cīnīties par Latvijas atbrīvošanu”

Biļetenā ar gandarījumu atzīmēts, ka “ tāpat kā Lielbritanijas Imperija un Amerikas Savienotās Valstis, arī pārējās visas Amerikas republikas nav atzinušas Latvijas okupēšanu no lieliniekiem”. Biļetenā uzdots jautājums: “Kā das Latvijai izredzes?” Vērts citēt sūtniecības atbildi, lai mēs apzinātos, cik biezā miglā tīts bija šis 1941. gada maijs, kad Anglija cīnījās pret Lielvāciju vienatnē, kad Staļins vēl bija Hitlera sabiedrotais… un bija atlicis mēnesis līdz nacistu kaŗagājie - na “Barbarossa” pret PSRS, kas ne tikai Latvijas sūtņiem bija pār - steigums: “Dažs labs domā, “ko viņi tur noņemas velti (..), tā kā tā Latvija paliks lieliniekiem”. Tie, kas tā domā, maldās tāpat kā tie, kas sagaida Latvijas atbrīvošanu ar vācu palīdzību. Ir jātic, ka pēc Hitlera sakaušanas at - dzims, piemēram, Polija. Polijas tauta nekad nepiekritīs Polijas sadalīšanai un pieprasīs no Krievijas paņemtās territorijas atpakaļ (..) Polijas valsts savas drošības labad nekad nevarētu piekrist, ka Lietuva un Latvija atrodas zem Krievijas. (..) Bet angļi vēlas, lai Baltijas jūra būtu atkal brīva, kas notiks, kad Baltijas valstis atgūs savu brīvību. Ja nu vairs nebūs Hitlera, ar kuŗu lielinieks sasaistījies, tad arī lielinieku stunda būs situsi un tiem, tā šķiet, neizbēgami būs jānoiet pagrīdē visā pasaulē.”

Tā ir laikmeta liecība. Kādi ērkšķi, kādi maldi, kādas ilūzijas. Ja nu padomā, kā viss sāka attīstīties jau pēc mēneša un kā “lielinieki” atstāja Latviju tikai pēc pusgadsimta, tad šo sūtņu stāja tā brīža biezajā miglā pelna apbrīnu.
 

Foto: Timurs Subhankulovs

Citas ziņas