Dalies:

Brīvā Latvija: Dzied un gavilē latvieša sirds

Brīvā Latvija: Dzied un gavilē latvieša sirds
  • 21. Sep. 2019
  • 14.05

Savulaik krietnais latvietis Kron­valdu Atis teicis: “Dziedāšana mūsu sirdīs, mūsu prātus attur no ļauna un skubina uz labām, krietnām domām; jauka dziedāšana der cilvēkiem...”

XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkus ievadīja “Dziesmu kaŗu” fināls, kas norisinājās 30. jūnijā Latvijas Universitātes Lielajā aulā, kur par Lielo bal­vu sacentās jauktie, vīru, sieviešu, kā arī senioru kori. 

Svētku dalībnieku gājiens izvērtās grandiozs. Gandrīz divus kilometrus gaŗo ceļu uz Skonto stadionu mēroja 45 000 dalībnieku, kas pārstāvēja 1902 kopas. Plkst.14 dalībnieki devās gājienā no Brīvības pieminekļa pa Brīvības ielu un caur goda vārtiem nonāca dalībniekiem iekārtotā svētku kvartālā – Skonto stadionā. Pirmie gājienā devās virsvadītāji, virsdiriģenti, goda virsvadītāji un goda virsdiriģenti, pēc tam novads, kurā dzima Dziesmu svētku tradicija – Dikļi, kam sekoja Vidzemes, Kurzemes, Zemgales, Sēlijas, Latgales, ārvalstu latviešu un Rīgas dziedātāju un dejotāju kopas. Gājiens ilga vairāk nekā septiņas stundas. Meitu vainagos bija iepītas rozes un madaras, vējā plīvoja kuplie brunči, acis priecēja stalti puiši un vīri tautastērpos. Dancotāji daļu ceļa veica raitā deju solī. Kori skandēja populāras tautasdziesmas. Dalībniekus sveica ļoti daudz skatītāji. 

Lasītākās ziņas valstī

Svētku gājiens beidzās Skonto stadionā ar Dziesmu un deju svētku dalībniekiem veltītu koncertu. Lai arī šogad Dziesmu un deju svētki iesākušies ar aukstāko laiku kopš 1977. gada svētkiem, tas nav traucējis gājiena norisi. Laika apstākļi nav atturējuši koŗus un deju kopas no dalības gājienā. Ar chronometru fiksēts pat gājiena ātrums – 3,6 km stundā.  

Šī gada Deju svētku dalībnieki gan iestudējumā “Māras zeme” Daugavas stadionā, gan noslēguma koncertā Mežaparka estrādē piedalīsies vēsturiskā brīdī. Viņi izdejos padomju gados aizliegto deju “Manai dzimtenei” Raimonda Paula mūzikas pavadījumā. Dziesmu svētkos pirms 45 gadiem tālāk par ģenerālmēģinājumu šī deja netika. “Jo tur ir daudz tādu lietu un iedvesmas, kas ņemtas no Brīvības pieminekļa. Gan pozas, gan kustības, gan arī stāsts,” par deju stāsta deju virsvadītājs, choreografs Jānis Purviņš. “Šajos svētkos mēs aicinājām talkā deju ansambli “Dancis”, kuŗš dejoja šo deju. Pēc fotografijām, pēc video šī deja tika restaurēta, un pēc 45 gadiem to redzēs gan Daugavas stadionā, gan Mežaparkā estrādē.” Kopējo latviešu tautasdeju skaitu profesionāļi vairās nosaukt. Tas noteikti mērāms tūkstošos. Mūsdienās gadā top ap 100 jaunu deju. Ilgdzīvotājas ir tās, kas, dejotāju valodā runājot, “dejojas pa kājai” un kam piemīt saistošs emocionālais vēstījums.  

Svētku otrajā dienā notika Dziesmu un deju svētku tradicijas saglabāšanai un attīstībai veltīta pasaules latviešu konference, skatuvisko deju koncerts “Vēl simts gadu dejai”, senioru koŗu koncerts “Margodama saule lēca”, bērnu un jauniešu vokālo ansambļu koncerts, labāko Latvijas vokālo ansambļu finālsacensības, amatieŗteātru parāde, Pasaules latviešu dienu deju un folkloras kopu koncerts “Cilvēks. Mūžs. DIMD!” un danču vakars ar ārvalstu latviešu folkloras kopām.

No Dziesmu un Deju svētku statistikas

XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju  svētkos reģistrēts rekordliels dalībnieku skaits – kopā  43 219 dalībnieku un 1788 kopas. Jaunākajam dalībniekam ir 3 gadiņi, vecākajam – 91.​ Svētkos pārstāvētas 118 Latvijas pašvaldības. Tikai no vienas – no Mērsraga – nav neviena dalībnieka. Rīgā ieradušies pasaules latvieši – kopumā no 21 valsts. Svētku nedēļā Rīgā notiks 65 sarīkojumi 25 norises vietās, turklāt lielākā daļa – 44 – ir bezmaksas. Skatītāju kopskaits visos sarīkojumos  sasniegs pusmiljonu cilvēku.​ Akreditēti ​698 žurnālisti, brīvprātīgie 1600 cilvēku.

Rīkotāji aprēķinājuši, ka gata­vošanās svētkiem kopumā prasījusi 1640 dienas jeb teju 5 gadus. Savukārt dalībniekiem Dziesmu un deju svētku programmas apgūšanai bija nepieciešami divi līdz trīs gadi.

Svētku nobeiguma sarīkojumā deju lieluzvedumā piedalīsies 278 jauniešu, 329 vidējās paaudzes, 87 senioru un 45 bērnu deju kopas.

Noslēguma koncertā piedalīsies 274 jauktie kori, 89 sieviešu, 27 vīru, 39 senioru kori, kā arī 94 deju kopas un 50 pūtēju orķestri.

Svētku rīkotāji katram dalībniekam sarūpējuši lietusmētelīti, sēdpaklājiņu un dzeramo ūdeni – kopumā 400 000 litru.

Foto: Imants Urtāns

Raksts publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Brīvā Latvija"

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti