Dalies:

Brīvā Latvija: Cēsīs kvēlos Sirdsapziņas ugunskurs

Brīvā Latvija: Cēsīs kvēlos Sirdsapziņas ugunskurs
  • 05. Sep. 2018

23. augustā, dienā, kuŗa Latvijas vēsturē iezīmēta kā ļoti melna diena – Molotova-Ribentropa pakta noslēgšanas diena 1939. gadā, kas ievadīja tumšākos laikus Latvijas jaunlaiku vēsturē, un dienā, kuŗā pirms 29 gadiem Baltijas ceļā nostājās Latvijas, Lietuvas un Igaunijas cilvēki, lai demonstrētu savu vienotību un apņēmību, Cēsīs atklāja kādu vēsturisku ekspozīciju, kam dots nosaukums “Sirdsapziņas ugunskurs”.

Lasītākās ziņas valstī

Ekspozīcija “Sirdsapziņas ugunskurs” izvietota mājā, kas savulaik bijusi Cēsu čekas īslaicīgās aizturēšanas izolators, un tās sešas kameras, kas saglabātas, cik iespējams, autentiski, vēl joprojām glabā baisu noskaņu. Idejas autors – Latvijas represēto apvienības Cēsu nodaļa ar tās uzņēmīgo un rosīgo priekšsēdi Pēteri Ozolu priekšgalā un Elīna Kalniņa – jauna, enerģiska vēstures pētniece, viņa arī projekta praktiskā īstenotāja. Apbrīnas vērtas ir Elīnas darbspējas un apņēmība, un arī talants izveidot radošu un ieinteresētu komandu, kas radījusi faktuāli bagātu un emocionāli iespaidīgu interaktīvo ekspozīciju par novadniekiem, kas cīņu par Latvijas valsti turpināja vēl pēc Otrā pasaules kaŗa līdz pat 1957. gadam. Atklāšanas sarīkojumā šo laiku un šos cilvēkus ļoti precīzi raksturoja Valters Nol­lendorfs: “Pēc Otrā pasaules kaŗa Latvijas valsts eksistēja tajos, kas cīnījās par Latviju, bet viņiem nebija savas valsts, kas viņus atbalstītu. Tie bija kaŗavīri, kuŗi bija spiesti cīnīties ar partizānu kaŗa metodēm, un tas bija laiks, kad latviešu kaŗavīri bija spiesti kaŗot svešos, pat naidīgos kaŗapulkos – jo savas valsts nebija… To bija iz­ nīcinājušas okupācijas varas, bet ne galīgi – valsts tomēr eksistēja starptautiskajās attiecībās, cilvē­- ku sirdīs un cerībās.”
 
V. Nollendorfs arī darīja zinā­- mu Okupācijas mūzeja biedrības oficiālo lēmumu visnotaļ atbalstīt Cēsu iniciatīvu. Savukārt Elīna Kalniņa teica siltus pateicības vārdus par jau līdzšinējo atbalstu in­ formātīvajā darbā, ko sniedzis mūsu Okupācijas mūzejs.
 
Un vēl Valters Nollendorfs atgādināja faktu, ka septembŗa beigās Beļģijas pilsētā Zēdelgemā atklās Brīvības bišu stropu – pieminekli tiem latviešu kaŗavīriem, kas cī­- nījās Austrumu frontē un kaŗa beigās, negribēdami padoties pa­ domju okupācijas varai, devās uz Rietumiem, lai padotos sabiedro­ tajiem. V. Nollendorfs: “Viņi ce­ rēja, ka no Rietumiem nāks Latvijas brīvība, bet nokļuva Zēdelge­ mas kaŗagūstekņu nometnē. Šiem 11 700 kaŗavīriem un Latvijas Brīvībai arī veltīts šis piemineklis, kuŗa autors, tēlnieks Kristaps Gulbis savu māksliniecisko konceptu skaidrojis šādi – strops ir valsts, bites ir nācija; bites dzīvo savu dzīvi un nedzeļ, ja tām neuzbrūk.
 
Ceru, ka Latvijas kaŗavīram vairs nekad nepietrūks savas valsts, un Latvijas valstij vienmēr būs savi kaŗavīri, kas gatavi atdot dzīvību par to. Tikai tā valsts, nācija un tauta varēs pastāvēt.”
 
“Sirdsapziņas ugunskura” iedegšanas sarīkojumā runāja Saeimas priekšsēde Ināra Mūrniece, Cēsu galva Jānis Rozenbergs, aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre Marika Zeimule u.c. Noslēgumā Elīna Kalniņa pateicās visiem, kas jelkādā veidā atbalstījuši ekspozīcijas tapšanu, tostarp financiālajiem bal­ stiem – Aizsardzības un Kultūras ministrijām, ALAi, individuā­- liem ziedotājiem. Īpaši aizkustinoša bija Elīnas pateicība vecākiem Dagmārai un Egilam Eglīšiem, kas viņā sējuši un lolojuši patriotismu, veduši Baltijas ceļā. Publikas priekšā tika uzaicināta visa komanda, sākot no māksliniekiem, tulkiem, redaktoriem, konsultantiem. Bija liels prieks redzēt šai komandā tik daudz gados jaunu cilvēku. Elīna: “Visus šos cilvēkus, par kuŗiem vēsta mūsu ekspozīcija un kuŗi bezbailīgi metās cīņā, vienoja viens kopīgs mērķis un kopīga ideja – demokratiska Latvijas valsts.”
 
Šai dienā otro reizi vēsturē bi­ jušās Cēsu čekas pagalmā skanēja “Dievs, svētī Latviju!” Pirmoreiz – 2015. gada 17. jūnijā, kad te tika atklāta piemiņas siena ar represijās cietušo novadnieku vārdiem.
 
Pēteris Bolšaitis, kuŗam Elīna izteica īpašu paldies par atbalstu, teica: “Es neesmu Cēsīs dzimis, ne audzis, nedz arī kādreiz šeit dzīvojis, un tomēr Cēsīm manā sirdī ir silta vieta. Varētu pat teikt – Cēsis ir manas dzimtas vieta. Mans vectēvs Voldemārs Grīnbergs tepat netālu bija Straupes dzirnavnieks, mana māte, dzimusi un tagad arī apglabāta Straupē, Cēsīs gāja skolā un divi viņas brāļi cīnījās Cēsu skolnieku rotā, bet vecākais brālis Zemitāna Zieme­ļu armijā. Tā ģimenes atmiņās man Cēsis saistās ar Latvijas neatkarības izcīnīšanu. Daudzi mani radi un tuvinieki ir dzīvojuši un vēl joprojām dzīvo Cēsīs un Cēsu apkārtnē. Es šeit jūtos starp savējiem, un tādēļ man ir īpašs gods un prieks piedalīties šīs ekspozicijas atklāšanā.
 
SIRDSAPZIŅA... vesels SIRDSAPZIŅAS UGUNSKURS! Kas par trāpīgu nosaukumu! Sirds un apziņa vienā vārdā! Kāda pērle mūsu valodā! Nezinu citu valodu, kuŗā būtu šāds jēdziens, un diez vai jebkur pasaulē ir sirdsapziņai veltīta vesela vēsturiska ekspozīcija!
 
No sirdsapziņas rodas pašapziņa, no pašapziņas – pašcieņa, no pašcieņas – patriotisms un no patriotisma – Valsts. Izkauj cilvēkam sirdsapziņu, un viss vērtīgais sabrūk... Plaukst meli, mantkārība, naids, nodevība, varmācība, slepkavība, vēlāk – aizdomas, pārmetumi, bailes..., beigās čekas maisi ... Vai mēs joprojām neciešam no sirdsapziņas zaudēšanas sekām?!
Par laimi, mūsu tautā nav trūcis cilvēku, kuŗi sirdsapziņu saglabā­- ja visgrūtākajos laikos. Tie glāba, cik spēja, atsevišķus cilvēkus no vajātājiem un slepkavām, devās mežos, lai cīnītos pret okupantiem ar izmisīgu cerību glābt mūsu valsti, izsūtījumā un trimdā saglabāja sirdī sapni par Latviju... un atgriezās dzimtenē. Arī tie, kā arī mūsu Okupācijas mūzeja draugi Amerikā, kas snieguši palīdzīgu roku šīs ekspozīcijas tapšanā, un tie, kuŗi citādi materiāli palīdzējuši mūsu dzimtenei atplaukt.
 
Pirms divdesmit deviņiem gadiem mēs piedzīvojām lielu sirdsapziņas apliecinājumu, milzu “Sirdsapziņas ugunskuru”, kas stiepās no Tallinas, gar Cēsīm, līdz Viļņai, kad teju divi miljoni cilvēku, sirdsapziņas iedvesmoti, sadevās rokās un izveidoja Baltijas ceļu un ar pārliecību, neatlaidību un dziesmu varu atguva mums mūsu Latviju. Sirdsapziņa un patriotisms ir tikpat – ja ne stiprāki – aizsardzības ieroči nekā tanki un lielgabali. Tāpēc īpaši apsveicu mūsu Aizsardzības ministrijas lēmumu šo iniciātīvu atbalstīt. Šobrīd mūsu pienākums ir kopt un stiprināt mūsu sirdsapziņu un patriotismu, lai mēs vairs nekad nezaudētu savu pašcieņu un savu Valsti!
 
Es gribu cerēt, ka šis Cēsu ugunskurs būs pirmais, kas iededzies, un tam sekos līdzīgi sirdsapziņas ugunskuri citos Latvijas novados, jo visur mums ir vēstu­re, ko apzināt, varoņi, ko godināt, sirdsapziņa un patriotisms, ko stiprināt, un nākotne, par ko domāt, lai traģēdija, kas notika mūsu Latvijā pagājušajā gadsimtā, nekad vairs neatkārtotos.”
 
Pirms pusotra gada Pēteŗa Bolšaiša iedvesmā iznāca grāmata (kopā ar Annu Žīguri un Agnesi Lūsi) ”Latvijas klusie varoņi”, kas stāsta par cilvēkiem, kuŗi visgrūtākajos laikos riskēja ar savām dzīvībām, lai glābtu līdzcilvēkus. Grāmatu drīz izpirka, bet nu iecerēts jauns izdevums, papildināts ar stāstiem par sešiem Cēsu varoņiem. To autore – Elīna Kalniņa, un izdevums būs autoru un izdevniecības – mūsu pašu Laika grāmatas veltījums un pienesums “Sirdsapziņas ugunskuram”. 
 
Raksta autore: Ligita Kovtuna
Foto: Okupāciju un nacionālās pretošanās norises hronoloģijas telpas daļa ekspozīcijā "Sirdsapziņas ugunskurs" Cēsīs. Ekspozīcijas mākslinieki - Krista un Reinis Dzudzilo. Kuratore - Elīna Kalniņa 

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti