Dalies:

Britu komentētājs: Liela iespēja, ka pēc vēlēšanām «Brexit» jautājums turpinās «karāties gaisā»

Britu komentētājs: Liela iespēja, ka pēc vēlēšanām «Brexit» jautājums turpinās «karāties gaisā»
lbc.co.uk
  • 12. Dec. 2019

Šīm bija jābūt "Brexit" vēlēšanām, kurām bija jāievieš skaidrība par "Brexit" nākotni. Taču joprojām ir liela iespēja, ka arī pēc šīs dienas Lielbritānijas parlamenta vēlēšanām "Brexit" jautājums turpinās "karāties gaisā". Šādu viedokli pauž britu radiostacijas LBC politiskais komentētājs, raidījumu vadītājs un bijušais Konservatīvās partijas deputāta amata kandidāts Īens Deils (Iain Dale), kuram vēlēšanu vakarā uzticēts vadīt astoņu stundu garo pēcvēlēšanu radio programmu. Par šo britu parlamenta vēlēšanu kampaņu, partiju izredzēm un iespējamiem nākotnes scenārijiem ar Deilu sarunājās Latvijas Radio speciālkorespondents Londonā Uģis Lībietis. 

Īens Deils: Vēlēšanas Lielbritānijā parasti man ir likušās ļoti interesantas. Šoreiz ir nedaudz citādāk. Tās ir ārkārtīgi nozīmīgas, galvenokārt "Brexit" dēļ. Taču kampaņa ir bijusi briesmīga, partiju līderu politiskās debates ir bijušas drausmīgas, partiju līderi bieži izvairās atbildēt uz žurnālistu jautājumiem vai atsaka intervijas, jo uzskata, ka tas būs pārāk grūti. Lielākā daļa sabiedrības zina, par ko balsos, vēl pirms priekšvēlēšanu kampaņa ir sākusies, taču ir aptuveni 15-20% lēmumu pieņemšanu atstāj vai nu uz pēdējām dienām vai pat uz brīdi, kad viņi ierodas vēlēšanu iecirknī. Manuprāt, tā ir daļa no politiskā procesa – jums ir jāpiekrīt garām intervijām un jāiesaistās debatēs. Piemēram, ārpolitika šajās vēlēšanās nav figurējusi vispār! Nevienā intervijā vai debatēs nav neviena paša vārda  vai jautājuma par ārpolitiku! Ņemot vērā situāciju pasaulē, piemēram, Krievijas radītos draudus, attiecības ar ASV vai jebkuru citu globālo krīzi, būtu tikai loģiski, ka mēs vēlamies dzirdēt, ko par šiem draudiem domā divi no mūsu vadošajiem premjerministra amata kandidātiem.

Runāt par "Brexit", bet negribēt runāt par to, kas notiks pēc tam un kā tiks veidotas attiecības ar citām valstīm, liekas diezgan dīvaini. 

Lasītākās ziņas valstī

Šīm bija jābūt "Brexit" vēlēšanām, jo tieši tā dēļ tās tika izsludinātas. Kampaņa ir turpinājusies piecas vai sešas nedēļas, taču nevar runāt tikai par vienu jautājumu. Mēs neesam runājuši ne par ko citu, kā vien "Brexit" pēdējos trīs gadus. Opozīcijā esošajiem leiboristiem izaicinājums ir bijis aktualizēt arī citus jautājumus, piemēram, veselības aprūpi, izglītību, drošību, jo šie ir jautājumi, par kuriem mums atkal nāksies runāt pēc izstāšanās no Eiropas Savienības. Taču konservatīvo mērķis ir koncentrēties tikai uz "Brexit", jo viņi zina, ka ir ļoti liela vēlētāju daļa, kuri jūtas nodoti, jo "Brexit" vēl nav noticis. Borisa Džonsona sauklis – "Novedīsim "Brexit" līdz galam" (angļu valodā - "Get Brexit Done") – uzrunā arī ļoti daudz leiboristu vēlētāju.

Vēl viena lieta, kas raksturo šo kampaņu – ir "Brexit", ir citi jautājumi, taču priekšplānā ir abu lielāko partiju līderi. Cik, jūsuprāt, Boriss Džonsons un Džeremijs Korbins ir bijuši priekšplānā?

Konservatīvā partija bija izvēlējusies taktiku "drošība pirmajā vietā", nevēloties lieki riskēt. Ja jūs paskatīsieties uz viņu reitingiem, tie visu laiku ir bijuši stabili un nemainīgi. Tas ir aptuveni 10% liels pārsvars, kas nodrošinātu vairākumu parlamentā. Ja tas materializēsies šodienas balsojumā, viņu taktika būs attaisnojusies. Taču Boriss Džonsons ir ļoti kaismīgs un neprognozējams vīrs, tāpēc viņa padomnieki viņam šīs kampaņas laikā nedaudz ''sēdēja mugurā'', lai viņš nenorautos no pavadas. Viņi negrib, lai Boriss būtu Boriss. Un man par to ir žēl, jo valstij ir jāredz viņu politiskie līderi tādi, kādi viņi ir. No otras puses, arī Džeremijam Korbinam nācās apspiest dažus no saviem ekstrēmākajiem uzskatiem. Viņš ir koncentrējies uz lietām, kas, viņaprāt, ir aktuālas vēlētājiem, piemēram, veselības aprūpi. Viņš gan arī nāca klajā ar dažādiem šausmu stāstiem – kaut vai par to, ka amerikāņi nopirks Nacionālo veselības dienestu (NHS). Manuprāt, tas vienkārši nav iespējams. Taču leiboristi to dara katrā vēlēšanu kampaņā. Viņiem ir šie saukļi – divas dienas, lai glābtu NHS! 24 stundas, lai glābtu NHS! Taču, ņemot vērā, ka no 70 NHS gadiem konservatīvie šo sistēmu ir kontrolējuši 45, viņi jau sen būtu varējuši to izdarīt, ja gribētu.

Un galu galā viņš nāk klajā ar tādiem pašiem saukļiem kā Boriss Džonsons. Un, ja jūs skatāties televīziju, jums vienkārši zūd vēlme dzīvot!

Ja mēs atgriežamies pie saukļiem par "Brexit" novešanu līdz galam. Vai to vispār ir iespējams vai nav iespējams novest līdz galam?

Borisa Džonsona galvenais arguments ir – viņam ir nepieciešams parlamentārais vairākums, lai dabūtu mūs ārā no Eiropas Savienības 31. janvārī. Tas nozīmētu, ka "Brexit" ir īstenots. Iemesls, kāpēc tas netika izdarīts martā, aprīlī un oktobrī, ir tas, ka konservatīvajiem vairākuma parlamentā nebija. Viņam ir jācer, ka pēc 24 stundām viņam būs vairākums parlamentā, tiks pieņemta nepieciešamā likumdošana un mēs 31. janvārī būsim ārpus Eiropas politiskajām un juridiskajām struktūrām. Un tad sāksies jauna nodaļa! Bet patiesībā tā nav "Brexit" novešana līdz galam, jo pēc tam mums ir jāpanāk brīvās tirdzniecības līgums ar Eiropu. Viņš apgalvo, ka to ir iespējams panākt līdz 2020. gada 31. decembrim. Un šis jautājums ir spēlējis ļoti lielu lomu šajā kampaņā. Vai viņš saka patiesību? Vai viņam tiešām ir tādas iespējas? Parasti šādu tirdzniecības līgumu noslēgšana prasa daudz vairāk laika. Džonsona arguments ir tāds – mums nevajadzēs kā Kanādas gadījumā visu sākt no nulles. Mums jau ir pašreizējais kopējais regulējums, un mums nepieciešams tikai vienoties par to, kuru daļu mēs no šīs vienošanās izmetīsim.

Un mēs varam teikt, ka vienreiz viņam jau izdevās panākt to, kam neviens īsti neticēja.

Manuprāt, tā tiešām ir viņa priekšrocība, ka kopš stāšanās premjera amatā viņš ir sasniedzis pat vairākas lietas, kurām neticēja ne konservatīvo parlamentārieši, ne vēlētāji, ne mediji.

Tie tiešām ir reāli panākumi, kuri noteikti nepatīk dalības Eiropas Savienībā atbalstītājiem. Taču vairums "Brexit" aizstāvju arī neticēja, ka viņam tas izdosies

Ja mēs runājam par diviem citiem līderiem, kuri gada sākumā piedzīvoja strauju popularitātes augšupeju – liberāldemokrātu līderi Džo Svinsoni (Jo Swinson) un "Brexit" partijas līderi Naidželu Farāžu, tad viņu popularitāte ir sākusi ievērojami kristies. Kāpēc tā?

Šīs kampaņas sākumā bija sajūta, ka iznākumu noteiks tieši tas, kas notiks ar Liberāldemokrātu partiju un "Brexit" partiju. Taču tā vietā, lai palielinātu savu atbalstu, abas partijas ir cietušas milzīgus zaudējumus. Liberāldemokrāti, kas sasniedza 20% Eiropas Parlamenta vēlēšanās, tagad var cerēt vien uz aptuveni 12% vēlētāju atbalstu. "Brexit" partija, kas uzvarēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās ar vairāk nekā 30% balsu, tagad var rēķināties vien ar 5-6%, un tam ir divi iemesli. Naidžels Farāžs kampaņas sākumā izlēma necīnīties par deputātu krēsliem vietās, kur tos ieņem konservatīvās partijas deputāti. Tāpēc viņi startē tikai aptuveni pusē no pieejamām vietām. Un šis lēmums faktiski viņu padarīja par pilnīgi nenozīmīgu šai kampaņai. Viņš pats to skaidro ar nepieciešamību nepieļaut, lai par premjeru kļūst palikšanas Eiropas Savienībā atbalstītājs.

Džo Svinsone ir jauna un pilnīgi atšķirīga politiskā līdere. Manuprāt, viņa varētu būt ļoti populāra politiķe, taču visas sabiedriskās domas aptaujas liecina – jo vairāk cilvēki par viņu uzzina, jo vairāk viņa vēlētājiem nepatīk. Viņa iestājas par nepieciešamību atcelt 50. paragrāfu (par izstāšanos no Eiropas Savienības).

Tāpēc faktiski mums pašlaik ir divu partiju vēlēšanas. Un viss būs atkarīgs no tā, cik liela būs atstarpe starp abām šīm partijām. Lai konservatīvie iegūtu vairākumu, tiem ir jābūt 8-10%.

Vairāk lsm.lv

 

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti