Dalies:

"Brexit" no Lielbritānijas, Īrijas un Latvijas skatupunkta

"Brexit" no Lielbritānijas, Īrijas un Latvijas skatupunkta
CC0 licence
  • 18. Feb. 2020

Labas attiecības ir visu interesēs, taču šīs attiecības definēt uz papīra nebūs vienkārši. Par to, diskutējot par Eiropu pēc “Brexit”, vienisprātis Lielbritānijas, Īrijas un Latvijas pārstāvji.

Īrijas Latvijas Tirdzniecības kameras, Lielbritānijas Tirdzniecības palātu Latvijā un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras kopīgi rīkotajās biznesa brokastīs “Pēc Brexit: diplomātija, politika, bizness” dalībnieki diskutēja par to, kā Lielbritānijas formāla izstāšanās no Eiropas Savienības reāli ietekmēs Latvijas un Eiropas ekonomiku un politiku.

Diskusijā piedalījās Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Kīts Šenons (Keith Shannon), Īrijas vēstnieks Latvijā Džims Henesijs (Jim Hennessy), Latvijas vēstniece Lielbrtānijā Baiba Braže, Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ījabs (Attīstībai/Par) un LIAA Lielbritānijas nodaļas vadītājs Reinis Āzis

Lasītākās ziņas

Lielbritānija – Eiropai muguru neuzgriezīs, latvieši - “laipni aicināti palikt”

Apvienotā Karaliste ir pametusi Eiropas Savienību, un tuvākajos mēnešos centīsies ar atlikušajām savienības valstīm panākt tādu nākotnes attiecību scenāriju, kas balstītos uz draudzīgu sadarbību, brīvu tirdzniecību, kopīgu vēsturi un vērtībām. Šādi pārejas periodu no “Brexit” dienas 31.janvārī līdz reālajai saistību pārtraukšanai ieskicē Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Kīts Šenons.

Taču kādas realitātē izskatīsies šīs attiecības pašreiz ir grūti pateikt, jo vēl tikai priekšā centieni vienoties tādās piņķerīgās jomās kā brīvās tirdzniecības līgums, iekšējā drošība, zivsaimniecība un gaisa transports.

Jebkurā gadījumā, Lielbritānijas “neuzgriezīs muguru Eiropai”, jo līdz šim attiecības ar Eiropas partneriem balstījušās ne tikai uz dalību Eiropas Savienībā, bet arī NATO un divpusējām valstu attiecībām, kas ir īpaši ciešas ar Īriju, norāda Lielbritānijas vēstnieks Šenons.

Latvijas pilsoņi, kas dzīvo Apvienotajā karalistē, ir “laipni aicināti palikt”, Lielbritānijas valdības nostāju atgādina vēstnieks. Līdz pārejas perioda beigām – šī gada 31.decembrim – visiem Latvijas pilsoņiem Lielbritānijā tiek garantētas tās pašas tiesības, kas pašreiz. Taču jāatceras – lai šīs tiesības saglabātu arī pēc pārejas perioda beigām, obligāti jāpiesakās pastāvīgā iedzīvotāja pilnam (settled) vai nepilnam (pre-settled) statusam. Tas izdarāms līdz 2021.gada 30.jūnijam, izmantojot tam īpaši izveidotu aplikāciju.

Apvienotās Karalistes valdība arī garantējusi, ka 2020./2021. akadēmiskajā gadā studenti no ES attiecībā uz iemaksām un citiem finansu jautājumiem arī turpmāk tiks uzskatīti par ES, nevis starptautiskajiem studentiem.

Īrija - “Brexit” negribējām, bet respektējam

“Apvienotā Karaliste vienmēr paliks kā tuvs partneris un draugs, un kopā ar citām ES dalībvalstīm, tostarp Latviju, mēs strādāsim, lai veidotu pēc iespējas ciešākas, dziļākas un plašākas attiecības ar AK,” tikšanās laikā savu nākotnes redzējumu iezīmēja Īrijas vēstnieks Latvijā Džims Hennesijs.

Īrijas valdības nostāja joprojām ir, ka “Brexit” nebija šīs valsts vēlmju sarakstā, taču Īrija ciena Lielbritānijas iedzīvotāju lēmumu un cer veidot jaunas ES-AK attiecības.

“Izstāšanās līgums ar Lielbritāniju nodrošina, ka neatkarīgi no tā, kāds ceļš ES-AK attiecībās tiks izvēlēts pēc pārejas perioda, Īrijas salas īpašie apstākļi tiks atzīti un aizsargāti. Uz salas nebūs fiziskās robežas. Jebkādos apstākļos, Lielās piektdienas nolīguma aizsardzība joprojām ir galvenā Īrijas prioritāte,” savas valsts īpašo stāvokli Lielbritānijas izstāšanās stāstā skaidro Īrijas vēstnieks.

Tāpat jārēķinās, ka jebkurā gadījumā būs pārmaiņas tirdzniecībā un uzņēmējdarbībā, jo, lai kādu tirdzniecības līgumu Es un Lielbritānija noslēgtu, neviens pasākumu kopums nespēs līdzīnāties priekšrocībām, ko sniedza dalība ES vienotajā tirgū un muitas savienībā.

“Ir svarīgi, lai Īrija būtu gatava šīm pārmaiņām - gan mūsu pilsoņi, gan uzņēmumi. Valdība turpina savu darbu, lai pārliecinātos, ka Īrija ir gatava visiem Brexit scenārijiem. Plānošana jau ir uzsākta, balstoties uz vērtīgiem secinājumiem, kas iegūti no iepriekšējā bezlīguma scenārija,” saka vēstnieks Hennesijs.

Latvijas prioritāte – savu pilsoņu un uzņēmumu interešu aizstāvība

Lai līdz pārejas perioda beigām panāktu visas sarežģītās vienošanās, nāksies iekļauties visai saspringtā grafikā, taču tas ir iespējams, uzskata Latvijas vēstniece Lielbritānijā Baiba Braže.

“Latvijas uzņēmumiem - un tā ir mūsu valdības nostāja - prioritāte ir nodrošināt brīvās tirdzniecības principa ievērošanu gan preču, gan pakalpojumu jomā,” Latvijas pozīciju formulē vēstniece Braže, “Mēs uzskatām, ka tas ir arī AK uzņēmumu un valdības interesēs. Tāpēc mēs ceram, ka sarunu process no abām pusēm būs racionāls, atklāts un pieņemams.”

Tajā pašā laikā Braže dod mājienu vietējiem Latvijas uzņēmumiem, ka aptuveni 100 tūkstoši Latvijas pilsoņu, kas pašreiz dzīvo un strādā Apvienotajā karalistē, var būt lielisks resurss.

“Katru reizi, kad dzirdu sūdzības no Latvijas uzņēmējiem, ka nepietiek kvalificētu darbinieku, es viņiem atgadinu, ka viņu rīcībā ir arī latvieši AK. Un tas ir viņu ziņā, kā pareizi noformulēt savus darba piedāvājumus. Zinu, ka programatūras kompānija Tilde ir pieņēmusi darbā vairākus speciālistus mākslīgā intelekta jomā, latviešus no Edinburgas universitātes. Ir jāsaprot, ka Lielbritānijā atrodas darbaspēka resurss, kas varētu noderēt jūsu uzņēmumam,” norāda Braže.

Vēstniece atzīst, ka “Brexit” iespaidā zaudējumi būs izglītības jomā, jo liels darbs ieguldīts, lai veidotu ciešu sadarbību un kopīgas studiju programmas starp Latvijas un Lielbritānijas augstskolām.

“Pašlaik ir septiņi līgumi starp augstskolām, lai veidotu dubulto diplomu programmas šo saišu uzturēšanai un radītu iespējas Latvijas augstskolām. Brexit būs zaudējums visiem, kas strādā šajā jomā. Dažas AK universitātes saņēmušas no ES finansējuma līdz 20% no sava pētniecības un jaunrades budžeta. Tāpēc no Lielbritānijas puses ir arī liela interese turpināt piedalīšanos šādās programmās. Viss būs atkarīgs, kur mēs būsim gada beigās,” situāciju skaidro vēstniece Braže.

Vēstnieces uzskaitīto gaidāmo pārmaiņu sarakstā ir vēl virkne lietu.

“Pēc Brexit cilvēku mobilitāte starp Latviju un AK noteikti mainīsies. Cik lielā mērā, mēs to vēl nezinām. Arī kāds būs imigrācijas režīms, bet tas noteikti būs citāds. Kopš nākamā gada Apvienotajā Karalistē nebūs derīga Eiropas apdrošināšanas karte. Mēs nezinām, kas notiks ar sociālo sistēmu koordināciju. Mainās visa bāze. Labā ziņa ir, ka Latvijas studentu AK saņemtie diplomi tiks atzīti Latvijā,” stāsta vēstniece.

Vēstnieces ieskatā, sarunu procesā labo attiecību saglabāšana, neieslīgstot jebkāda veida negatīvismā, būs “vislielākais izaicinājums”.

Potenciālās problēmzonas – tirdzniecība, pilsoņu tiesības un inovācijas

Vienpadsmit mēnešos jāatjauno tas, kas būvēts 40 gadus – tā priekšā stāvošo pārejas laiku rezumē Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Ivars Ījabs (Attīstībai/Par!).

“Un, protams, šajās sarunās ir ne mazums svarīgi un sarežģītu jautājumu,” piekrīt deputāts.

EP ir pieņēmis rezolūciju par to, kas notiks ar ES pilsoņiem, kuri dzīvo Apvienotajā Karalistē, un AK pilsoņiem, kuri dzīvo ES. Ņemot vērā mūsu tautiešu skaitu Lielbritānijā, Latvijai tas ir ārkārtīgi svarīgs jautājums.

“Problēma ir tajā apstākli, ka lielai daļai ES pilsoņu tiek piešķirts pastāvīgā iedzīvotāja nepilns statuss (pre-settled status), kas nenodrošina stabilitāti. Tas ir jautājums par ģimenēm, kā arī dažādu izmaksu un pabalstu savietojamību, ja cilvēki dodas uz vai no Apvienotās Karalistes,” vērtē deputāts Ījabs.

Tikmēr uzņēmējiem izšķirīgs būs tirdzniecības līgums. AK cer uz brīvās tirdzniecības nolīgumu, bet ES vēlas panākt nedaudz vairāk - visaptverošu asociācijas nolīgumu, kas ietvertu ne tikai tirdzniecību, bet arī pilsoņu tiesības, drošības politiku un dažas citas lietas. Pašlaik galvenais jautājums ir par vienlīdzīgiem konkurences nosacījumiem, raksturo Ījabs.

“Britu nostāja ir bijusi, un tas mūs joprojām vieno, ka nebūs tarifu un kvotu. Bet pastāv arī trešais elements, uz kuru ir noradījusi Eiropas Komisija - izvairīšanās no dempinga. Un arī liela spēle par regulēšanu sociālajā un vides jomās. Šīs sarunas būs sarežģītas, un es neesmu pārāk optimistisks par abu pušu spēju panākt šādu vienošanos līdz gada beigām,” prognozē deputāts.

Līdz ar Lielbritānijas izstāšanos, mainīsies arī politiskais līdzsvars ES. Ījabs norāda, ka palielināsies lielo dalībnieku, piemēram, Vācijas un Francijas, nozīme. Francija īpaši vēlas dot jaunu impulsu virzībai uz integrāciju, ko mēs pašlaik vērojama no prezidenta Emanuela Makrona. Deputāts gan ir skeptisks par to, ka arī pārējās dalībvalstis tam ir gatavas.

Vēl viens būtisks jautājums ir inovācijas un pētniecība. Arī šeit Latvija var palikt zaudētājos, ja nerīkosimies ātri, uzskata deputāts Ījabs.

“Ja mēs nepanāksim vienošanos šajā jomā līdz gada beigām, Lielbritānija nokļūs trešās valsts statusā ar būtiski ierobežotu spēju piedalīties ES pētniecības programmās. Bez šaubām, tas būs liels zaudējums arī AK, jo tā bija galvenā pētniecības un inovāciju naudas saņēmēja. Tāpat kā ES, jo mēs zaudējam daudz no savām pētniecības un inovāciju spējām. Raugoties no šī viedokļa, es teiktu, ka mums ir jārīkojas patiešām ātri, paturot prātā, ka mēs joprojām esam tuvi partneri daudzos un dažādos formātos, un mums ir pēc iespējas ātrāk jāatjauno savstarpējās attiecības. Un mēs, Eiropas Savienība, nedrīkstam aizcirst durvis Lielbritānijas priekšā,” norāda politiķis.

Latvijas uzņēmumiem - smagnējāka birokrātija un iespēja likt lietā pieredzi tirdzniecībā ar trešajām valstīm

Pieņemot, ka Apvienotā Karaliste visticamāk nebūs daļa no ES muitas savienības un no vienotā tirgus, tad būtiskās izmaiņas skars muitas tarifus, sertifikāciju, kontaktus ar attiecīgajām organizācijām, dokumentu kārtošanas un datu apstrādes noteikumus, kā arī citas preču eksporta procedūras, norāda LIAA Lielbritānijas nodaļas vadītājs Reinis Āzis.

“Labā ziņa ir tā, ka Latvijai ir atvērta ekonomika, un mūsu uzņēmēji ir pieraduši tirgoties ar trešajām valstīm. Attiecīgi Lielbritānijas nokļūšana šajā status nebūs mums kaut kas jauns. Tiesa, ir ļoti daudz jautājumu pakalpojumu jomā, kur līdz šīm visu regulēja vienots ES tirgus. Tagad nosacījumus šajā jomā būs jāatrunā divpusēji starp uzņēmumiem,” gaidāmās pārmaiņas raksturo LIAA pārstāvis.

 

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti